Šajās brīvdienās Rīgā notika Latvijā dzīvojošo Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācijas rīkota konference, tomēr iebraukt Latvijā tika aizliegts trim konferences dalībniekiem un veterāniem, pirmdien raksta laikraksts "Vesti segodņa".
Laikraksts ziņo, ka robežsargi Valkā apturēja divus vīriešus, kas uz konferenci ceļoja no Tallinas, aizliedzot viņiem iebraukt Latvijā. Aizliegums iebraukt Latvijā tika uzrādīts arī veterānam - ģenerālmajoram -, kurš uz Latviju atlidoja no Krievijas.
Asociācijas pārstāvji norāda, ka "nekādas politikas un jo sevišķi apdraudējuma nacionālajai drošībai" šajā konferencē nebija, uzsverot, ka šādā veidā partija ""Vienotība" parādīja savu seju".
Konferencē piedalījās 65 dalībnieki - veterāni no vairākām Latvijas pilsētām, kas piedalījās cīņās no 1979. līdz 1989. gadam.
Iekšlietu ministrija nesniedz plašākus komentārus par minēto personu iekļaušanu tā saucamajā melnajā sarakstā.
Amatpersonu tiesības iekļaut personas to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā aizliegta, ir noteiktas Imigrācijas likuma 61. pantā. Šajā pantā teikts, ka iekšlietu ministrs lemj par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, ja pastāv kāds no septiņiem apstākļiem, piemēram, kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, ārzemnieks izdarījis vai plāno izdarīt smagu vai sevišķi smagu noziegumu. Tāpat ministrs sarakstā var iekļaut ārzemnieku, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš izdarījis noziegumu pret cilvēci, un kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas liedz ārzemniekam ieceļot un uzturēties Latvijā.
Iekšlietu ministra pieņemtais lēmums ir administratīvais akts, kas ir pārsūdzams Augstākās tiesas Senātā.
Ja lēmums ir balstīts uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūtu informāciju, lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums gan ir galīgs.
