Uz budžeta deficīta rēķina segs valsts iestāžu parādus

Lai šis lēmums stātos spēkā, gan vēl vajadzīga Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piekrišana, kā to paredz decembra sākumā apstiprinātie grozījumi likumā par budžeta un finanšu vadību, kas dod finanšu ministram tiesības ar komisijas piekrišanu, bet bez Saeimas balsojuma, veikt budžeta līdzekļu pārdali starp valsts iestādēm.

Valdības lēmums paredz, ka uz budžeta deficīta rēķina valsts norēķināsies ar aptiekām par pacientiem pret receptēm izsniegtām kompensējamajām zālēm. Kopumā šim mērķim valsts tērēs 5,2 miljonus latu, lai norēķinātos par oktobrī un novembrī izmantotajiem medikamentiem.

Vēl uz budžeta deficīta pieauguma rēķina valsts segs Iekšlietu ministrijas parādu valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" par ministrijas ēkas Čiekurkalna 1. līnijā 1 nomu, kas gada beigās būs 3,41 miljons. Tāpat uz budžeta deficīta rēķina plānots segt Ārlietu ministrijas parādu par ministrijas nama izmantošanu Kr. Valdemāra ielā 3 - 1,32 miljonus latu.

Vēl vairāk nekā 461 000 latu piešķirti, lai valstij neveidotos parāds automašīnu līzinga kompānijām par policijas automašīnu izmantošanu.

Attiecībā uz ministriju ēkām valdības sēdei iesniegtajos dokumentos norādīts, ka ne vienas, ne otras ministrijas budžetos vairs nav naudas, lai segtu uzkrājušos parādus. IeM budžets bijis tik "apcirpts", ka iestāde nomas maksu spējusi samaksāt tikai par gada pirmajiem trim mēnešiem.

Savukārt par auto līzinga parādiem Iekšlietu ministrija skaidro, ka vienai no līzinga kompānijām valsts šogad jau samaksājusi 2,78 miljonus latu, bet parāds sasniedz gandrīz 376 400 latus. Toties otrajai līzinga kompānijai valsts jau samaksājusi vairāk nekā 384 000 latus, taču parāds ir lielāks nekā 84 000. Tādējādi kopējā summa, ko valsts vēl šogad samaksās abām kompānijām, būs turpat 461 800 latu. Iekšlietu ministrija akcentē, ka ierobežotas informācijas statusa dēļ nevar atklāt, kādas būtu sekas gadījumā, ja valsts nesamaksātu līzinga kompānijām, tomēr uzsver, ka to nedarot būtiski tiktu ietekmētas valsts spējas realizēt savas funkcijas.

Satiksmes ministrijai (SM) valdība piešķīra 4,2 miljonus latu sabiedriskā transporta dotācijām. Dokumentos valdībai Satiksmes ministrija skaidro, ka jūnijā veiktajos budžeta grozījumos dotāciju apjoms sarucis par 7,5 miljoniem latu, taču parādu apjoms sabiedriskā transporta uzņēmumiem gada beigās var sasniegt 6,2 miljonus latu. Tas noticis pretēji, kā apgalvo SM, centieniem optimizēt sabiedriskā transporta tīklu.
Izglītības un zinātnes ministrijai uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina piešķirti vēl 2,9 miljoni latu studiju kredītu parādu dzēšanai. 172 000 latus uz budžeta deficīta palielinājuma rēķina valdība IZM piešķīra, lai tā segtu ar vairāku Latvijas sporta iestāžu likvidāciju saistītus izdevumus. Vislielākās summas būs par valsts aģentūras "Nacionālās Olimpiskais sporta metodiskais centrs" un "Kleistu" sporta bāzes likvidāciju. Šī summa gan vēl var mainīties.

Vēl 119 000 latu uz budžeta deficīta rēķina piešķirti Iekšlietu ministrijai, lai tā varētu segt izdevumus, kas saistīti ar alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu pārbaudēm. Iekšlietu ministrija skaidro, ka tai šogad ir izveidojies parāds gandrīz 120 000 latu apmērā ārstniecības iestādēm par veiktajām analīzēm. Parāds radies, jo par trešdaļu mazinājušies ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem ieņēmumiem, ar kuru palīdzību līdz šim finansēja pārbaužu veikšanu. Turklāt decembrī Valsts policija no ārstniecības iestādēm saņēmusi rēķinus kopsummā par 60 000 latu.

Visbeidzot, vairāk nekā 3500 lati uz deficīta pieauguma rēķina būs jāpiešķir policistiem par kārtības nodrošināšanu, strādājot virsstundas, pagājušajā nedēļā notikušo protesta akciju laikā. Iekšlietu ministrija norāda, ka maksa par virsstundām ir likumā noteikta, un vairāk nekā 3500 latu vajadzētu būt pietiekami lielai summai, lai ar to, citu protestu gadījumā, pietiktu līdz gada izskaņai.