Paredzēts, ka par kandidātu nevarēs pieteikt un nevarēs ievēlēt EP personas, kuras Latvijā likuma noteiktajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām, izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, bijušas sodītas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot rehabilitētos.
Latvijā EP vēlēšanām nevarēs pieteikt par kandidātiem un ievēlēt ES pilsoņus, kuriem nav tiesību kandidēt EP vēlēšanās dalībvalstīs, kuras pilsoņi viņi ir.
Likumprojekts paredz, ka ievēlētas vai Saeimas ieceltas amatpersonas zaudēs amatu līdz ar ievēlēšanu EP.
Latvija EP vēlēšanās būs viens vēlēšanu apgabals.
Kandidātu sarakstus šīm vēlēšanām varēs iesniegt likumā noteiktajā kārtībā Latvijā reģistrētas politiskās organizācijas (partijas) vai to apvienības.
Sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkstēs vairāk nekā divas reizes pārsniegt ievēlamo deputātu skaitu. Vienu un to pašu pretendentu varēs pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā. Ja kāds būs pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos, viņa kandidatūra tiks svītrota visos šajos sarakstos.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) reģistrēs tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji būs iemaksājuši depozītā Ls 1000 drošības naudu. Iemaksātā nauda tiks atdota iemaksātājam, pārējā drošības nauda tiks ieskaitīta valsts budžetā.
Tiesības balsot EP vēlēšanās būs ES pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu un par kuriem ziņas ir iekļautas Vēlētāju reģistrā. Vēlētāji balsos tajā iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti Vēlētāju reģistrā.
Ždanoka un Bojārs: kāpēc ne?
Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ( PCTVL) līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka ir gatava kandidēt Eiroparlamenta vēlēšanās, paziņoja politiķe.
Ždanokai, kura pēc neatkarības atjaunošanas darbojusies Latvijā aizliegtā organizācijā, nav tiesības tikt ievēlētai pašvaldībās un Saeimā. PCTVL pārstāve pauda gatavību kandidēt, taču par to vēl lemšot partija.
Iespēju kandidēt Eiroparlamenta vēlēšanās apsver arī Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs un bijušais VDK štata darbinieks Juris Bojārs. Viņš sacīja, ka vēl nav devis partijai piekrišanu kandidēt, un par to izlemšot tuvākajā laikā.
Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs, savulaik par darbībām, kas vērstas uz vardarbīgu valsts varas gāšanu, notiesātais Alfrēds Rubiks, par savu iespējamo kandidēšanu nevēlējās sniegt komentārus un sacīja, ka galavārdu teiks partijas konference decembra sākumā.
