Ar prokuratūras preses sekretāres Lauras Pakalnes starpniecību Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, Ģenerālprokuratūras Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris un Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs atzina, ka plāno kandidēt uz minēto amatu.
Iepriekš kuluāros un publiskajā telpā bija izskanējis, ka starp iespējamiem kandidātiem varētu būt arī citi juristi. Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko ar Pakalnes starpniecību norādīja, ka uz ģenerālprokurora amatu nekandidēs.
Kuluāros kā viens no ģenerālprokurora amata kandidātiem bija minēts arī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns. Stukāns pauda, ka pašlaik esot pāragri pieņemt lēmumu par kandidēšanu, jo konkurss uz amatu vēl nav oficiāli izsludināts.
Savukārt Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone norādīja, ka uz ģenerālprokurora amatu kandidēt neplāno, jo viņai jau ir uzticēti atbildīgi valsts amatpersonas pienākumi, kurus viņa pašlaik pilda.
Jau ziņots, ka 30.martā Tieslietu padome apstiprināja ģenerālprokurora amata kandidātu konkursa, vērtēšanas kārtības un kritēriju nolikumu, un tagad tiks izsludināta amata kandidātu pieteikšanās konkursā.
Līdz ar motivētu pieteikuma vēstuli un citiem noteiktas prasības apliecinošiem dokumentiem amata kandidātam būs jāiesniedz arī prokuratūras attīstības koncepcija, kas tiks publicēta Augstākās tiesas (AT) mājaslapā Tieslietu padomes sadaļā, kā arī Latvijas Vēstneša portālā.
Kandidāti, kas būs saņēmuši pozitīvu atzinumu par atbilstību likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām, tiks uzklausīti Tieslietu padomes sēdē. Tieslietu padome vērtēs kandidātu reputāciju, prokuratūras attīstības koncepciju, darba pieredzi un izglītību, darba organizācijas, vadības un komunikācijas prasmes, svešvalodu zināšanas, dalību profesionālās izglītības pasākumos, darbību zinātniskajā vai akadēmiskajā jomā, kā arī aktivitātes ārpus darba jautājumos, kas saistīti ar prokuratūras kompetenci.
Saeimai ievēlēšanai ģenerālprokurora amatā tiks virzīts kandidāts, kurš būs saņēmis Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu.
Priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā Tieslietu padomei jāiesniedz Saeimai ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms ģenerālprokurora pilnvaru termiņa beigām. Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā.
Uz ģenerālprokurora amatu varēs pretendēt visu līmeņu tiesu tiesneši un visu amatu prokurori ar atbilstošu darba stāžu, tādējādi paplašinot iespējamo kandidātu loku.
Par ģenerālprokuroru varēs iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura atbildīs likuma prasībām un kura ne mazāk kā piecus gadus būs strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā, ne mazāk kā 10 gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā vai kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā. Kandidāti būs jāvērtē Tieslietu padomei.
