Uz KNAB priekšnieka amatu pieteicies bijušais Zemgales policijas priekšnieks
Foto: LETA

Konkursā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu pieteicies bijušais Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš. Savukārt bijušais Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Čerņeckis nekomentē, vai apdomā savas kandidatūras pieteikšanu.

Laidiņš, kurš pagājušā gadā pēc aiziešanas no dienesta policijā šobrīd atrodas izdienas pensijā, teica, ka viņu nav uzrunājuši politiķi ar ierosinājumu pieteikties šim konkursam, taču pēc aiziešanas pensijā viņš sapratis, ka savas zināšanas un pieredzi ir iespējams izmantot arī turpmāk un KNAB priekšnieka amats būtu laba vieta, kur to īstenot.

Bijušais augsta ranga policijas priekšnieks policijā dienēja kopš 1991. gada. Kopš 2009. gada viņš ieņēma Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka amatu. Laidiņš uzskata, ka viņa pieredze ir atbilstoša, turklāt tieši Zemgales reģiona pārvaldē liels uzsvars tika likts uz korupcijas apkarošanu ceļu satiksmē. Tā rezultātā policija pievērsa uzmanību ne tikai negodprātīgo likumsargu izķeršanai, bet taktiku vērsa uz šoferu-kukuļdevēju aizturēšanu. Negodprātīgo šoferu izķeršanai Zemgales reģiona pārvaldei bija visaugstākie rādītāji visā valstī, un šis rādītājs atspoguļojās arī Latvijas starptautiskajos vērtējumos.

Laidiņš plašāk savu redzējumu par KNAB attīstību nevēlējās izpaust, jo to vispirms vēlas atklāt konkursa komisijai, taču norādīja, ka viņa prioritātes būtu divas - mikroklimata atjaunošana birojā un sabiedrības uzticības atjaunošana KNAB.

Laidiņš atturējās vērtēt, kura puse vainojama KNAB iekšējos konfliktos, taču, viņaprāt, galvenais kritērijs ir darba rezultāti. Ja darbinieks tos nespēj sasniegt, viņam nebūtu vietas izmeklēšanas iestādē. "Protams, man notiekošais KNAB un šie publiskie skandāli ļoti nepatīk. Tas nav normāli šai iestādei. Sabiedrība to visu vērtē, un uzticības birojam nav," uzsvēra Laidiņš.

Laidiņš konkursa komisijai iesniedzis Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža atsauksmi. Tajā teikts, ka Laidiņš, pildot Valsts policijas Zemgales reģiona priekšnieka amata pienākumus, personīgi piedalījies noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā, ieskaitot noziedzīgus nodarījumus, saistītus ar korupciju. Laika posmā no 2009. līdz 2015. gadam Laidiņš, piemēram, aizturēja piecas amatpersonas par kukuļņemšanu. Tāpat viņš aizturējis amatpersonas par citiem noziegumiem.

Kopumā par dažāda rakstura Krimināllikuma normu pārkāpumiem pret reģiona amatpersonām ir sākti 12 kriminālprocesi un aizturētas 17 amatpersonas. Papildus minētajam Laidiņa vadīšanas laikā par kukuļdošanu valsts amatpersonām aizturēti 329 cilvēki.

Valsts policijas priekšnieks norāda, ka Laidiņš efektīvi organizēja komandas darbu, lai nodrošinātu noteikto mērķu sasniegšanu, veiksmīgi sadarbojās ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, organizācijām, veicināja jaunu komunikācijas un sadarbības tīklu veidošanos. Par priekšzīmīgu dienesta pienākumu veikšanu Laidiņš saņēmis 62 apbalvojumus.

Tikmēr bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis, kurš maija nogalē tika pārcelts amatā par VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktoru, skaidri neatbildēja, vai plāno startēt konkursā.

"Visu cieņu jums, bet es neko nekomentēšu," Čerņeckis atbildēja uz jautājumu, vai neplāno pieteikties konkursā. Lūgts precizēt, vai viņu ir uzrunājuši kādi politiķi, Čerņeckis vēlreiz atbildēja, ka viņš "pagaidām neko nekomentēs".

Jau vēstīts, ka Valsts kanceleja neatklāj, vai ir saņemti kādi pieteikumi konkursam uz KNAB priekšnieka amatu.

Saskaņā ar pastāvošo praksi Valsts kanceleja pēc 19. septembrī notikušās pirmās komisijas sēdes informēs par pieteikušos skaitu, bet vēlāk atklās to kandidātu vārdus, kuri tikuši konkursa otrajā kārtā. Pretendenti konkursā var pieteikties līdz 13. septembrim.

Bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis nenoliedz, ka apsver savu kandidēšanu uz KNAB priekšnieka amatu, taču nekomentē, vai pieteikumu konkursam Valsts kancelejai jau ir nosūtījis.

Konkursā gan ir pieteicies pašreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Tāpat politiķi mudinājuši Latvijas Juristu apvienības (LJA) vadītāju, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju Rihardu Bunku pieteikties konkursā, taču pats Bunka lēmumu par kandidēšanu vēl nav pieņēmis. Tikmēr augustā no KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieka amata atbrīvotais Juris Jurašs joprojām apsverot iespēju pieteikties konkursā uz biroja priekšnieka amatu.

17. augustā tika izsludināts atklāts konkurss uz KNAB priekšnieka amatu. Pretendentiem ir noteiktas kopumā 15 pamata prasības. To starpā arī prasme vadīt un organizēt komandas darbu, lai nodrošinātu iestādes mērķu sasniegšanu, un spēja veidot pozitīvu komandas gaisotni iestādē, rūpējoties par komandu un motivējot to kopīgo mērķu sasniegšanai.

KNAB priekšnieka amata pretendentu atlasi veiks komisija, kuru vadīs Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš. Komisijas sastāvā ir ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis un Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets, kā arī pretendentu atlasē ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji.

Pretendentu atlase un vērtēšana plānota divās kārtās. Pirmajā kārtā tiek veikta pretendentu atlase, pārbaudot viņu formālo atbilstību KNAB likumā noteiktajām obligātajām prasībām, izvērtējot pretendentu iesniegtos dokumentus un kompetento iestāžu atzinumus.

Otrajā kārtā tiek padziļināti izvērtēta izvirzīto pretendentu pieredze, zināšanas un kompetences. Tāpēc komisija veiks pārrunas ar pretendentiem - lūgs pretendentus mutiski sniegt savu redzējumu par KNAB darbības prioritātēm un attīstību, kā arī rakstiski atbildēt uz komisijas sagatavotajiem jautājumiem par KNAB kompetences jomām, valsts pārvaldi un tiesību aizsardzības sistēmu.

Pēc visu pretendentu izvērtēšanas komisija pieņems lēmumu iesniegt Ministru prezidentam priekšlikumu par atbilstošākā pretendenta vai atbilstošāko pretendentu kandidatūras virzīšanu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē vai ieteiks Ministru kabinetam atkārtoti izsludināt konkursu, ja tiks noraidīti visi pretendenti.

Source

LETA

Tags

KNAB Valsts policija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form