Uz Latvijas vēstnieka amatu pretendē 74 diplomāti
Foto: LETA

Šobrīd Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā dienestā ir 74 diplomāti ar atbilstošu diplomātisko rangu vēstnieka amata ieņemšanai, atsaucoties uz Ārlietu ministrijas (ĀM) sniegto informāciju otrdien raksta laikraksts "Latvijas Avīze".

Tas ir divas reizes vairāk nekā Latvijai ir vēstniecību ārvalstīs – 37, kam gan vēl var pieskaitīt septiņas pastāvīgās pārstāvniecības – ANO, NATO, EDSO un citās starptautiskajās organizācijās, divus konsulātus Pleskavā un Vitebskā, kā arī ģenerālkonsulātu Sanktpēterburgā, raksta laikraksts.

Tas nozīmē, ka vairāki desmiti diplomātu, kuru rangs jau tagad atļauj ieņemt vēstnieka amatu, pašlaik strādā zemākos amatos Latvijas vēstniecībās ārvalstīs vai ĀM, vēsta laikraksts.

Atsaucoties uz neoficiālu informāciju, laikraksts vēsta, ka partijas "Vienotība" Saeimas frakcijas vadītāju Solvitu Āboltiņu, kura iepriekš izteikusies, ka apsver iespēju atgriezties ārlietu dienestā un kļūt par vēstnieci, interesē Latvijas vēstnieka amats Itālijā. ĀM gan to nekomentē. Šajā postenī pilnvaras beidzas Artim Bērtulim, kurš amatā tika apstiprināts 2013. gada augustā. Likums nosaka, ka vēstnieka dienesta laiks vienā valstī nedrīkst pārsniegt četrus gadus.

Laikraksts atzīmē, ka likumā noteikti šādi diplomātiskie rangi: atašejs – trešais sekretārs – otrais sekretārs – pirmais sekretārs – padomnieks – vecākais padomnieks – vēstnieks.

Tāpat noteikts, ka diplomāta amats nedrīkst atšķirties no viņa diplomātiskā ranga vairāk nekā par vienu pakāpi. Tas nozīmē, ka karjeras diplomātam, lai kļūtu par vēstnieku, jābūt vismaz vecākā padomnieka diplomātiskajam rangam. Nākamo rangu diplomātam var piešķirt pēc triju gadu dienesta iepriekšējā rangā, taču par nozīmīgiem sasniegumiem dienestā nākamo diplomātisko rangu var piešķirt arī pirms trīs gadu termiņa. Izņēmuma gadījumos pēc Atestācijas komisijas ieteikuma un ar Ministru prezidenta piekrišanu ārlietu ministrs var piešķirt jebkuru citu diplomātisko rangu.

Pēc Āboltiņas pašas teiktā, savulaik pametot darbu ĀM, viņa nokārtojusi pārbaudījumus padomnieka ranga saņemšanai.

Pirms politiskās darbības Āboltiņa laikā no 1993. līdz 2002. gadam strādājusi ĀM Konsulārajā departamentā, tostarp septiņus gadus vadījusi šo departamentu.

"Tādēļ ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, izvēloties Āboltiņu, nāksies paskaidrot kolēģiem un sabiedrībai – kādēļ viņa partijas biedre vēstnieka amatam ir labāka nekā kāds no karjeras diplomātiem," rezumē laikraksts.

Jau ziņots, ka Āboltiņa pieļauj iespēju nolikt deputātes mandātu pirms 12.Saeimas darbības beigām, lai atgrieztos diplomātiskajā dienestā, to viņa trešdien apliecināja žurnālistiem.

Vaicāta par iespēju nolikt deputātes mandātu pirms parlamenta darbības noslēguma, Āboltiņa atbildēja, ka, visticamāk, tas notiks vēl pirms pašreizējā sasaukuma beigām.

Politiķe arī norādīja, ka viņas atgriešanās diplomātiskajā dienestā ir atkarīga no tā interesēm.

12.Saeimas pilnvarām saskaņā ar Satversmi jānoslēdzas 2018.gada novembra sākumā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

ANO Ārlietu ministrija Edgars Rinkēvičs EDSO Latvijas Avīze NATO Solvita Āboltiņa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form