Uz nenoteiktu laiku 'iesaldē' ideju par 'ministru noteikumiem'
Foto: F64

Ministru kabinets otrdien nolēma uz nenoteiktu laiku atlikt jautājumu, vai Latvijas tiesību sistēmā būtu ieviešams jauns ārējo normatīvo aktu veids – ministra noteikumi, kas būtu saistoši trešajām personām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve valdības sēdē norādīja: ja tiktu paredzēta iespēja ministriem izdot noteikumus, nevirzot tos pa ierasto ceļu – caur valdību, tad, TM ieskatā, būtu nepieciešami attiecīgi grozījumi Satversmē. Tajos būtu arī skaidri jāpasaka, kādus normatīvos aktus ministri būtu tiesīgi izdot, tāpat arī procedūrai vajadzētu būt skaidrai.

Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V) valdības sēdē norādīja, ka nereti būtu grūti nodalīt un noteikt, vai tas ir tikai tehnisks jautājums, kā cāļu turēšanas prasības, ko būtu pieļaujams regulēt ar ministra lēmumu, vai arī politisks jautājums, kas jāskata visai valdībai kopā.

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (V) savukārt akcentēja, ka par ieceres lietderīgumu un efektivitāti var runāt tikai tad, ja tiks ievērots tiesiskums. Ja ministriem ļaus izdot ārējus normatīvus aktus, tad, pēc ministres domām, būtu jāgroza Satversme.

Kultūras ministre retoriski jautāja: kas notiks, ja ministri sāks izdot normatīvos aktus ne viņu pārziņa esošajā lauciņā. Piemēram, aizsardzības Artis Pabriks sāks izdot normatīvus kultūras jomā vai otrādi.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) pēc runātāju uzklausīšanas noteica, ka "ministri šajā valdībā īpaši neraujas izdot noteikumus". "Iepriekšējā valdībā bija tieši otrādi un tāpēc ar to arī tagad nodarbojamies," sacīja premjers, un aicināja "diskusiju aktīvo fāzi šajā jautājumā patlaban atlikt un pie šī jautājuma varētu atgriezties nākamajā valdībā un Saeimā". Līdz ar to diskusija šajā jautājumā uz laiku ir slēgta.

Patlaban tiesības izdot ārējus normatīvos aktus ir tautai, Saeimai, Ministru kabinetam un pašvaldībām. Šādus normatīvos aktus izdod arī autonomas iestādes, piemēram, Latvijas Banka, un ir bijušas diskusijas, cik tas ir korekti, atzina TM pārstāve. Tomēr, lai nodrošinātu starptautisko saistību izpildi, šādas tiesības LB gadījumā ir pieļautas.

Jasu ziņots, ka diskusiju par "ministru noteikumiem" aizsāka toreizējais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP). Valdība lūdza šajā jautājumā gan TM, gan Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu. Tā secināja, ka "ministru noteikumu" ieviešanai būtu jāgroza Satversme, turklāt tie radītu papildu riskus un to lietderība ir strīdīga.

Savukārt Tieslietu ministrija iepriekš uzsvēra, ka jau tagad esošās kārtības ietvaros ir iespējams uzlabot normatīvo aktu izstrādes procesu valdībā un piedāvātā ierosinājuma ieviešanai būtu nepieciešami papildu resursi ministru noteikumu kontrolei. Tika norādīts arī uz vairākiem neskaidriem jautājumiem, piemēram, vai likumā varēs ministram noteikt pietiekami precīzu deleģējumu, kādu jautājumu loku aptvers ministru noteikumi un kā tiks risinātas tiesību normu kolīzijas.

Ierosinātās izmaiņas paredzēja, ka ministrs savas kompetences ietvaros var izdot ministra noteikumus. Tādējādi tiktu būtiski vienkāršota jautājumu izskatīšanas procedūra valdībā, jo atsevišķus dienaskārtības jautājumus varētu apspriest un izskatīt ministrijas ietvaros, nevis pārlieku garā saskaņošanas procedūrā Ministru kabinetā, likumprojektu iesniedzēju vārdā sēdē uzsvēra komisijas deputāts Edgars Zalāns (PLL).

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form