Saeima ceturtdien jau pirmajā lasījumā noraidīja Finanšu ministrijas (FM) ierosinātās izmaiņas likumā, kas paredzēja ļaut konfiscēt uz robežas nedeklarēto vai nepatiesi deklarēto skaidro naudu.
FM bija paredzējusi noteikt nedeklarētas skaidras naudas konfiskācijas iespēju gadījumos, kad fiziska persona naudas summu, kas lielāka par 10 000 eiro (7000 latu), ieved Eiropas Savienības muitas teritorijā vai izved no tās, šķērsojot Latvijas robežu, un to nedeklarē vai deklarē nepatiesi.
Ministrija skaidroja, ka nedeklarētās skaidras naudas konfiskācija tiktu piemērota tikai tad, ja nauda tiktu ievesta apzināti slēptā veidā vai tad, ja būtu pamatotas aizdomas, ka naudai ir nelegāla izcelsme.
Naudas konfiskācijas iespēju bija paredzēts iestrādāt grozījumos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot, ka par šādu pārkāpumu draud arī lielāks iespējamais naudas sods. Pašlaik par skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu naudas sods ir līdz 200 latiem, bet bija iecerēts to palielināt līdz 500 latiem.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas vietniece Inese Lībiņa-Egnere (RP), pamatojot komisijas noraidošo attieksmi pret valdības iesniegtajiem grozījumiem, norādīja, ka komisija atbalsta bargākus sodus skaidras naudas nedeklarētājiem.
Tomēr, uzklausot Tieslietu ministrijas viedokli, deputātiem radušās šaubas par izvēlētā soda - naudas konfiskācijas - samērīgumu un to, vai šāds sods piemērojams administratīvā kārtībā.
Turklāt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA) jau valdības sēdē, kur tika lemts par šo likumprojektu, norādījis, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites ierobežošanai Latvijā ir paredzēts kriminālprocesuālas metodes.
Patlaban administratīvo pārkāpumu lietas izskatīšanas ietvaros nav iespējams pierādīt naudas izcelsmi, kā arī nenotiek starptautiskā sadarbība, skaidroja Lībiņa-Egnere, norādot, ka par labāko risinājumu, kā sodīt skaidras naudas deklarēšanas noteikumu pārkāpējus, vēl būtu jāvienojas Finanšu un Tieslietu ministrijām.
Saskaņā ar ES regulu, fiziskajām personām, kas iebraucot ES teritorijā vai izbraucot no tās, ved skaidru naudu, kuras apmērs pārsniedz 10 tūkstošus eiro, tā ir jādeklarē. Patlaban par skaidras naudas nedeklarēšanu vainīgajiem var piemērot naudas sodu līdz 200 latiem. Pienākums naudu deklarēt nav izpildīts, ja sniegtā informācija ir neprecīza vai nepilnīga.
Tomēr valdības ieskatā, šāds sods ir pārlieku mazs, jo Eiropas Komisijas apkopotā statistika apliecina, ka Latvijā pastāv problēmas ar skaidras naudas deklarēšanas kontroli. Statistika liecina, ka aizpērn skaidra nauda virs 10 tūkstošiem eiro, iebraucot Latvijā vai izbraucot no valsts, ir deklarēta 331 gadījumā. Deklarētās skaidrās naudas apmērs 2011. gadā sasniedzis 77, 458 miljonus eiro.
Tikmēr Lietuvā skaidra nauda 2011. gadā deklarēta 2416 gadījumos, bet Igaunijā – 1668 gadījumos. Turklāt kaimiņvalstīs deklarētas ievērojami lielākas skaidrās naudas summas – saskaņā ar deklarāciju datiem Lietuvā 2011.gadā skaidrā naudā ievesti vai no tās izvesti 98,5 miljoni eiro, bet Igaunijā – gandrīz 633 miljoni eiro.
Latvijā pērn noformēti 22 administratīvā pārkāpuma protokoli par skaidras naudas nedeklarēšanu par kopējo summu 1,3 miljoni eiro (vairāk nekā 910 000 latu).
Vienā no gadījumiem nedeklarētas skaidras naudas summa bijusi 800 000 eiro (562 243 latu).
Par šo gadījumu vainīgajam piemēroja 200 latu naudas sodu, bet nauda tika atdota atpakaļ personai.
