Gruškevics atklāja, ka SEPLP locekļa amatam pieteicies caur personāla atlases portālu un šobrīd pievērsies plašākai izziņai par SEPLP locekļu pienākumiem.
Gruškevics ir pārliecināts par savu kandidatūru SEPLP locekļa amatam, jo viņam piemītot nepieciešamās prasmes, lai strādātu ar budžeta plānošanas jautājumiem un uzraudzītu kapitālsabiedrības. Gruškevicam ir vairāk nekā desmit gadu pieredze ar darbu valsts pārvaldē, savukārt vairāk nekā sešus gadus darbojas viņa dibinātais kristīgais radio "Radio Marija".
Viņš uzsvēra, ka viņam ir skaidra izpratne par mediju darbu, jo "Radio Marija" izveidojis no pašiem sākuma pamatiem. Tāpat Gruškevics pauda gandarījumu, ka kristīgais radio strādā pēc pašfinansēšanās modeļa jeb no cilvēku ziedojumiem. Tātad radio netiek investētas valsts dotācijas vai ienākumi no reklāmām. "Uzskatu to par panākumu," viņš atzina, piebilstot, ka "Radio Marija" ir "izcils piemērs", lai izstrādātu līdzīgu finansēšanas modeli arī sabiedriskajiem medijiem.
Kā savu galveno prioritāti SEPLP locekļa amatā uzsvēra sabiedrisko mediju budžeta izstrādi, kas padomei būs jāizstrādā uzreiz pēc tās iecelšanas.
Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka Gruškevics iepriekš strādājis vairāk nekā desmit gadus Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), savukārt 2008. gadā ieņēma IZM valsts sekretāra amatu. Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, valsts sekretāra pienākumus IZM noslēdza 2012. gada jūlijā, kad tā laika izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ierosināja disciplinārlietu pret Gruškevicu un viņa vietnieci Ingu Štāli, jo IZM reorganizācijas gaitā konstatēja vairākus pārkāpumus saistībā ar nodokļu maksātāju naudu. Gruškevics ministra lēmumu apstrīdēja Administratīvajā rajona tiesā.
Gruškevics 2019. gadā kandidēja arī uz Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretāra amatam, taču vēlāk savu kandidatūru atsaucis. "Radio Marija" dibinātājs 2016. gadā ir kandidējis arī uz Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomitejas locekļu amatu. Tāpat no 2014. gada līdz 2018. gadam Gruškevics ir pildījis valdes priekšsēdētāja amata pienākumus Latvijas Badmintona federācijā.
Jau ziņots, ka SEPLP sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. Vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu - Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome un vēl vienu Saeima saskaņā ar Saeimas kārtības rullī noteikto kārtību.
Kandidatūras šim amatam tādējādi var izvirzīt ne mazāk kā desmit Saeimas deputāti.
Kandidātam jābūt Latvijas pilsonim ar augstāko izglītību un nevainojamu reputāciju. Tāpat likumā paredzētas citas prasības. Saeimas virzītajam kandidātam papildus noteikta prasība - vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze kapitālsabiedrību pārvaldības jomā.
NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome SEPLP locekļa amatam izvirzījusi Jāni Siksni, kurš līdz šim strādājis Baltijas Mediju izcilības centrā, kur sākotnēji veica izpilddirektora pienākumus, bet kopš pagājušā gada februāra ir projektu direktors.
Iepriekš Siksnis bijis Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses padomnieks un šo amatu pildījis no 2016. gada līdz 2018. gadam. Pirms tam 20 gadus Siksnis pavadījis Latvijas Radio, kur darbu sācis kā Ziņu dienesta ārzemju ziņu redaktors, bet vēlāk kļuvis par vecāko korespondentu, Ziņu dienesta vadītāju, attīstības projektu vadītāju un trīs gadus bijis arī Latvijas Radio valdes loceklis un ģenerāldirektors.
Jau vēstīts, ka mēneša sākumā Saeima lēma būtiski palielināt SEPLP un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu atalgojumu.
Attiecīgi SEPLP locekļu atalgojums tiks kāpināts līdz 3000 eiro "uz rokas", bet padomes priekšsēdētājam līdz 3200 eiro. Līdz tam likumā paredzētā SEPLP locekļa mēnešalga bija plānota 2368 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas, kas nozīmē, ka atalgojums "uz rokas" būtu ap 1660 eiro.
