Foto: AFI

Pašlaik uz Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) direktora amatu pretendē Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdētāja vietnieks, bijušais intergācijas lietu ministrs Nils Muižnieks un VCB analīzes daļas vadītāja Līga Bikseniece, ziņo laikraksts "Latvijas Avīze".

VCB likumā ir norādīts, ka "birojs ir neatkarīgs savos lēmumos un darbībās", tātad, kā uzsver laikraksts, biroja vadītājam būtu jābūt bezpartijiskam, taču Muižnieks pagaidām nav paziņojis par izstāšanos no LPP.

"Tā kā Muižnieks vēl nezina, vai nodomi piepildīsies, viņš nevēlas priekšlaikus sarūgtināt partijas biedrus," politiķa nostāju skaidrojis LPP preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Laikraksts informē, ka pēc neoficiālas informācijas Muižnieks ir arī viens no diviem kandidātiem uz Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietu, kas arī prasot politisku neitralitāti.

"Kāda ir sabiedrības attieksme pret biroju, tāds ir pretendentu piedāvājums," konkursu uz VCB amatu komentējusi Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja Anta Rugāte (TP), "tas, ka bija pieteikušies tikai pieci kandidāti, liecina, ka sabiedrībā šī institūcija neko atmiņā paliekošu nav atstājusi. Iespējams, ka es kļūdos."

"Es vienmēr piesardzīgi raugos uz to cilvēku paustajiem ieteikumiem un viedokļiem par sabiedrības un tostarp arī cilvēktiesību regulējumiem Latvijā, kas savu sabiedrības priekšstatu nav veidojuši mūsu valstī, jo nav bijuši Latvijas sabiedrības daļa. Es nesaku, ka mans viedoklis ir vienīgais pareizais, bet tāds tas ir," teikusi Rugāte.

Taču Saeimas deputāte uzsvērusi, ka Muižnieks, krietnu laiku strādādams Latvijā, esot centies iedziļināties procesos un lietu būtībā. To redzot, esot mazinājusies Rugātes kritiskā attieksme pret potenciālo VCB vadītāja amata kandidātu, bet prasīgums tik un tā saglabājies. Ja Muižnieks strādāšot pilsoņu un pamatnācijas interesēs, domstarpību nebūšot.

""Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats atgādinājis, ka "tēvzemieši" bijuši pret Muižnieka virzīšanu sabiedrības integrācijas ministra krēslā, bet toreizējais premjers Einars Repše (JL), uzaicināts uz frakciju, galvojis, ka Muižnieks darbošoties valdības programmas ietvaros un tikai tāpēc "tēvzemieši" nobalsojuši "par". "Tomēr cerības neattaisnojās, jo Muižnieka integrācijas politika bija vērsta pret valsts nacionālajām interesēm, tāpēc diezin vai mums būs pieņemama viņa kandidatūra jaunajā amatā, kur jāstrādā pilsoņu interešu labad," teicis Grīnblats.

Tā kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene (JL) bija iekļauta minētajā komisijā, viņa nevēlējās paust savu viedokli, vien piebilda, ka biroja vadītāju Saeima varētu apstiprināt tikai septembrī, kad apspriedīs arī likumprojektu par tiesībsargu otrajā lasījumā. Biroja vadītājam būs lemts strādāt vienu divus mēnešus, jo pēc tiesībsarga likuma stāšanās spēkā VCB vairs nepastāvēs, būs jauna iestāde un tai atkal vajadzēs jaunu vadītāju.

"Jaunā laika" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis informējis, ka frakcija balsošot tikai par bezpartijisku VCB direktora amata kandidātu.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus