Vītoliņš skaidroja, ka viņa kandidatūra paceltu augstāk konkursa latiņu un, lai kļūtu par VID ģenerāldirektoru, kandidātam būs jābūt augstāka līmeņa profesionālim kā viņam.
Ja par ģenerāldirektoru kļūtu viņš, kas, pēc paša vārdiem , būtu brīnums, tad viņš vislielāko uzmanību pievērstu uzņēmējdarbības sakārtošanai. Vītoliņš sacīja, ka viņa klases biedri savu biznesu jau ir pārcēluši uz ārzemēm, bet citi vēl domā - vai ārzemēs sākt no "pusnulles", vai arī tomēr turpināt strādāt Latvijā.
Vienīgais no konkursa kritērijiem, kas mulsinot Vītoliņu ir norāde, ka priekšrocība konkursā būs doktora grāda ieguvējiem, jo doktora nodarbošanās ir vairāk teorētiska, kamēr VID vadīšana - praktiska un pavisam cita rakstura.
Viņš arī apliecināja, ka, nezinot patlaban vienīgo ģenerāldirektora amatu kandidātu.
Patlaban dienestu vada ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Nelija Jezdakova. Iepriekšējo vadītāju Dzintaru Jakānu pēc nedēļām ilgiem iekšējiem strīdiem valdība pārcela ģenerāldirektora amatā uz Finanšu ministriju.
Vītoliņš jau iepriekš ir strādājis VID. 2001.gada septembrī viņš kļuva par VID Galvenās muitas pārvaldes direktoru. Tomēr 2003.gada maijā toreizējais finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (JL) atstādināja Vītoliņu no amata. Viņam pārmeta novilcinātu lēmuma pieņemšanu ar gaļas importu saistītā lietā. Turklāt viņa padotos, VID darbiniekus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturēja par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Vēlāk VID par laikā neieviestiem valdības noteikumiem Vītoliņu par piecām pakāpēm pazermināja amatā un norīkoja darbā par VID Rīgas reģiona Kurzemes nodaļas direktoru. Tomēr viņš šo lēmumu pārsūdzēja un tiesu uzvarēja, piedzenot no valsts 16 000 latu kompensāciju. Tomēr darbu vecajā amatā Vītoliņš neatsaka, toties kļuva par toreizējā VID ģenerāldirektora Jakāna padomnieku.
Patlaban Vītoliņš ir iesaistīts uzņēmējdarbībā un ir viens no Latvijas Loģistikas asociācijas biedrs.