Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe valdībā skaidroja, ka pārejot uz jauno finansējuma modeli finansējuma sadalē tiek ņemti vērā divi principi – skolēnu skaits skolā un skolas īstenotās programmas.
Vienlaikus tiks ņemta vērā arī piedāvāto programmu kvalitāte. Ja tiks piedāvātas padziļinātas mācību programmas, tad valsts par katru šīs skolas skolēnu mācību iestādei maksās vairāk.
Vidējā maksa par vienu skolēnu, ko valsts maksās no septembra būs 462 lati gadā. Attiecīgi mazāk tiks maksāts par sākumskolas skolēniem un vairāk par vidusskolas audzēkņiem.
Lai paaugstinātu izglītojamo skaitu uz vienu pedagogu, kas Latvijā ir nepieļaujami zems – 6,4 skolēni uz pedagogu – IZM ir iestrādājusi nosacījumu, ka algu 250 latu apmērā bruto par 21 kontaktstundu skolotāji saņems tikai tad, ja nākamajā mācību gada laikā viņu skolās būs astoņi skolēni uz vienu skolotāju novados, un 10,2 skolēni uz skolotāju republikas pilsētās.
Līdz ar to pašvaldībām būs jāizlemj, vai maksāt mazākās algas pedagogiem, vai apvienot skolas un saņemt lielāku finansējumu uz vienu skolēnu, taču atlaižot citus pedagogus.
IZM skaidro, ja netiks virzīta prasība palielināt, tad valsts no esošā finansējuma varētu maksāt tikai 180 latus par slodze.
Noteikumu projekts paredz samazināt pedagogu darba samaksu vispārējās izglītības un interešu izglītības, kā arī profesionālās izglītības iestādēs par 30%.
Līdz ar kopējo atalgojuma samazinājumu sabiedriskajā sektorā, arī mērķdotācija vispārējās izglītības un interešu izglītības pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajiem maksājumiem no 2009.gada 1.janvāra jau samazināta par 101,2 miljoniem latu.
Šogad tas ļaus ietaupīt 51 881 700 latus, bet nākamgad 103 807 500 latus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
