Uzklausot iebildumus, IZM jaunajā standartā atstāj līdzšinējo mūzikas mācību stundu skaitu
Foto: Publicitātes foto

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) un Dziesmusvētku biedrība vēstulēs IZM paudušas neapmierinātību ar mūzikas mācību stundu samazinājumu par vienu stundu 4.-6. klašu grupā, ko paredzēja jaunais pamatizglītības standarts, taču pēc diskusijām otrdienas valdības sēdē tika nolemts atstāt pašreizējo mācību stundu skaitu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pašreiz skolēniem 1.-6. klases posmā mūzikas mācību priekšmets ir jāapgūst divas stundas nedēļā. Jaunais izglītības standarts 4.-6. klašu grupā paredzēja piecas stundas nedēļā jeb 175 stundas trīs gados, kas veido vienas mūzikas mācību stundas samazinājumu, par ko iebilda mūzikas nozares pārstāvji gan vēstulēs, gan valdības sēdē.

Dziesmusvētku biedrība vēstulē uzsvēra, ka mazinot mūzikas mācību priekšmeta nozīmību pamatizglītībā, ilgtermiņā būtiski palielinās risks Dziesmu un deju svētku ilgtspējai, jo Dziesmu un deju svētku tradīcija Latvijas kultūrvidē ir attīstījusies jau 145 gadus, un tās pēctecība sniedzas vairākās paaudzēs. Skolas vecumā bērniem un jauniešiem veidojas izpratne, attieksme un vērtību sistēma par kultūru un tradīcijām.

"Lai Mežaparka Lielajā estrādē vismaz 15 tūkstoši dziedātāju lielais kopkoris skanētu atbilstošā mākslinieciskajā izpildījumā, tam pamatā ir regulārs un mērķtiecīgs darbs, apgūstot un praktizējot dziedāšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes," uzsver biedrība.

Pret mācību stundu samazinājumu iebilda arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, kas vēstulē uzsvēra: "Samazinot mūzikas mācību stundu skaitu, tiek apdraudēts pamatizglītības satura īstenošanas mērķis."

Akadēmija vērsa uzmanību, ka mācību stundu samazinājuma gadījumā tiek ietekmēta katra sabiedrības locekļa līdzsvarota un pilnvērtīga emocionālā attīstība, pastiprinās bažas par Latvijas kultūras telpas un unikalitātes samazināšanos, kā arī apdraudēta kultūras nemateriālā mantojuma un tradīciju saglabāšana. "Kā būtisks faktors ir Latvijai unikālā kora dziedāšanas tradīcija un Dziesmu svētku nepārtrauktības process, kura pamatā ir mācību priekšmetā "Mūzika" iegūtais muzicēšanas prasmju kopums," teikts vēstulē.

Neapmierinātību ar lēmumu samazināt mūzikas mācību priekšmeta stundu skaitu pauda arī Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), uzsverot, ka mūzika attīsta katra individuālo personību, kā arī saglabā nacionālās vērtības.

Valdības sēdē diskusiju laikā tika panākta vienošanās, ka mūzikas stundu skaitu atstās līdzšinējā apmērā. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), domājot par nepieciešamību saglabāt kordziedāšanas tradīciju, minēja, ka, viņaprāt, izglītības iestādē jābūt korim visās vecuma grupās. "No skolēna viedokļa koris ir fakultatīvs, bet no skolas – lai tā saņemtu akreditāciju, koris būtu jānodrošina obligāti. Tas būtu atbalsts kora tradīciju saglabāšanā," teica Šadurskis.

Savukārt pirms valdības sēdes preses konferencē Valsts Izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks uzsvēra, ka skolām līdz ar jaunā pamatizglītības standarta ieviešanu būs iespēja mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos 10% ietvaros, bet valsts ģimnāzijām – 25% ietvaros no kopējā stundu skaita konkrētajā priekšmetā. Ģimnāzijās to varēs darīt tikai 7.-9. klašu grupā.

Jau ziņots, ka valdība otrdien apstiprināja IZM izstrādāto vispārējās pamatizglītības mācību saturu un mācīšanās pieeju, kuras mērķis ir skolēnos attīstīt 21. gadsimtam svarīgās kompetences. Jaunā mācību satura pakāpeniska ieviešana skolās sāksies no 2020. gada 1. septembra.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Izglītība Kārlis Šadurskis Latvijas Mūzikas akadēmija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form