Uzņēmēji un radošo industriju pārstāvji Vējoni lūdz apturēt Imigrācijas likuma grozījumus  (231)

Pieņemtās izmaiņas paredz, ka, pieprasot atkārtotu termiņuzturēšanas atļauju, ārzemniekam valsts budžetā būs jāsamaksā 5000 eiro. Iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija to gan neatbalstīja.

Iemaksa valsts budžetā attieksies uz uzturēšanas atļauju atkārtotu izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi, ja attiecīgais ieguldījums turpina pastāvēt.

Savukārt trešdien Valsts prezidentam nosūtīta atklāta vēstule, ko parakstījuši 50 Latvijas iedzīvotāji. Vēstule nonākusi arī portāla "Delfi" rīcībā.

"Mēs priecājamies par to, ka mums ir uzturēšanās atļauja un iespēja dzīvot ārkārtīgi omulīgā, skaistā un mierīgā valstī. Valstī, kurā tiek ievēroti likumi, ir skaidra un pārredzama nodokļu sistēma, un likumiem, kā visā civilizētajā Eiropā, nav atpakaļejoša spēka. Tomēr mēs esam norūpējušies par pēdējiem grozījumiem Imigrācijas likumā, kas pēkšņi var mainīt tos spēkā esošos noteikumus, kas attiecās uz mums," norādīts vēstulē.

"No šiem grozījumiem izriet, ka nodevu 5000 eiro apmērā būs jāmaksā ne tikai jauniem investoriem un nekustamā īpašuma īpašniekiem, bet arī tiem, kuri ir saņēmuši uzturēšanās atļauju šīs programmas darbības sākumā. Mēs ceram, ka tas ir pārpratums, jo 5000 eiro ir nopietna naudas summa globālās ekonomiskās krīzes laikā," uzsvērts atklātajā vēstulē, kuras autori lūdz prezidentu Vējoni neizsludināt likuma grozījumus.

Vēstuli parakstījuši 50 Latvijas iedzīvotāju, tostarp žurnālists Leonīds Ragozins, neatkarīgā interneta žurnāla "Spektr" galvenais redaktors Antons Lisenkovs, uzņēmējs Deniss Sergejevs, uzņēmējs Jevgeņijs Romaņenko un citi.

Kā portālam "Delfi" pastāstīja prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme, prezidents otrdien saņēmis vairākus Latvijas iedzīvotāju e-pastus ar lūgumu rūpīgi izvērtēt Imigrācijas likuma grozījumus.

Prezidenta padomniece vērsa uzmanību, ka Satversmē noteikts, ka desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu.

Ja Saeima likumu negroza, tad, kā norādīts Satversmē, Valsts prezidents otrreiz ierunas nevar celt.

Šobrīd Valsts prezidenta kanceleja gaida, kad Saeima atsūtīs likuma grozījumu pilno tekstu, ko kanceleja cer trešdienas laikā saņemt. Tiklīdz būs saņemt teksts, kanceleja izvērtēs likuma grozījumus. Kā skaidroja Jaunzeme, parasti tiek izmantotas visas 10 dienas, lai izvērtētu likumu. Ja prezidents izlems likumu nodot otrreizējai caurlūkošanai, tad par to, visticamāk, tiks paziņots šajā sestdienā.

Ja likuma grozījumu netiks nodoti otrreizējai to caurlūkošanai, likums stāsies spēkā 1. jūlijā.

Ziņots, ka iepriekš Saeimā tika mēģināts virzīt grozījumus, kas paredzēja divreiz lielāku iemaksu valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanu.

14. aprīlī Saeima plenārsēdē nolēma nenodot izskatīšanai komisijai vairāku deputātu rosinātos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz 10 000 eiro iemaksu valsts budžetā gadījumā, ja pēc piecu gadu termiņa tiek prasīts pagarināt termiņuzturēšanās atļauju, kas iegūta par nekustamā īpašuma iegādi.