Uzņemt vai norobežoties - cik gatava Latvija ir Āfrikas bēgļiem?
Foto: F64

Līdz ar Ziemeļāfrikas bēgļu plūsmu un Eiropas Parlamenta (EP) pieņemto rezolūciju arī Latvijā aktualizējies jautājums par "bēgļu kvotu" politiku. Portāla "Delfi" uzrunātie eksperti atzīst, ka Latvijai jāsolidarizējas ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm un bēgļi jāizmitina, tomēr paralēli tam ir jāveic būtiskas izmaiņas iekšējā sistēmā, ne tikai nodrošinot bēgļiem cilvēktiesībām atbilstošus apstākļus, bet arī veicinot viņu integrāciju Latvijā.

'Bēgļu kvotu' politika Latvijā – solidaritāte; arī Latvija var būt nākamā Malta

Lai gan "bēgļu kvotu" politika pastāv lielā daļā Eiropas valstu, ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs portālam "Delfi" skaidro, ka no vienas puses saprot un varētu pat pievienoties viedoklim, ka "Latvijai jābūt ļoti uzmanīgai politikai pret papildus jebkāda veida imigrāciju, bet no otras puses – arī mums jābūt solidāriem pret tām valstīm, kas nebūt nav vainīgas pie situācijas, kurās tās atrodas, piemēram, Malta".

Tas, ka Malta ir pusceļā starp Eiropu un Āfriku, "nav Maltas valsts vai pilsoņu jebkāda veida vaina koloniālajā politikā, kas viņiem būtu jāizpērk", uzsver Mežs. 

"Manuprāt, ir tuvredzīgi un stūrgalvīgi noraidīt jebkāda veida diskusijas par šīs situācijas taisnīgu risinājumu,"

 – turpina ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs. "No otras puses, protams, ir nepieļaujami un nepiedodami, ka kāds iedomājas, ka desmiti vai simti tūkstošu bēgļu varētu tikt jebkad izmitināti Latvijā."

Arī Latvijas Cilvēktiesību centra pētniece Svetlana Djačkova norāda, ka Latvijai ir jāsolidarizējas ar ES valstīm. "Tās ir cilvēku dzīvības, tā ir traģēdija! Nevar stāvēt malā," uzsver pētniece. "Tā ir ES kopējā problēma. Tiem cilvēkiem, kas bēg, ir dzīvības un drošības draudi. Viņi ierodas atsevišķās ES valstīs, kurām ir ļoti liels slogs, tās nespēj nodrošināt šiem cilvēkiem minimālās cilvēktiesības."

Ja salīdzina to, cik citas valstis uzņem bēgļu un pārliek to uz valsts iekšzemes kopproduktu vai valdības budžetu, tad Latvijai vajadzētu uzņemt trīs līdz piecus cilvēkus gadā. "Tas apjoms, kas Latvijai būtu jāuzņemas ir tik neliels – burtiski viena līdz divas ģimenes. Manuprāt, diskusijām nevajadzētu būt tik krasām. Latvija noteikti var atļauties sava budžeta iespējās uzņemt vienu līdz divas bēgļu ģimenes katru gadu," uzsver Mežs, piebilstot, ka līdzīgi jau vairākus gadus rīkojas Lietuva.

Uz jautājumu, kāpēc Latvijai būtu svarīgi to darīt, eksperts norāda, ka kādu dienu Latvija var atrasties Maltas situācijā, "ka par mūsu austrumu robežu nāk simti un tūkstoši cilvēku, kas bēg no kara vai konflikta savā valstī". "Tad mēs gribēsim atgriezties pie Eiropas solidaritātes, par kuru mēs gribam izlikties, ka tā uz mums neattiecas."

Integrācija, sociālā aizsardzība – jāpilnveido Latvijas iekšējā sistēma

Nevalstiskās organizācijas "Patvērums "Drošā māja"", kas attīsta un sniedz atbalsta pakalpojumus legālajiem imigrantiem, tai skaitā, patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, jurists Alvis Šķenders norāda, ka, "lai runātu par bēgļu uzņemšanu, galvenais jautājums ir šo cilvēku iekļaušanās vietējā sabiedrībā, taču šobrīd bēgļu integrācijas jautājumi tiek risināti tikai ES projektu ietvaros. Diemžēl projekti ir laika un resursu ziņā limitēti." Latvijai ir jāpiedalās ES bēgļu jautājumu risināšanā, taču galvenais uzsvars jāliek uz Latvijas iekšējās sistēmas, tostarp atbalsta, pašas procedūras, sakārtošanu un pilnveidošanu. 

"Tās ir cilvēku dzīvības, tā ir traģēdija! Nevar stāvēt malā," Cilvēktiesību centra pētniece Svetlana Djačkova

Arī Šķenders vērš uzmanību uz Latvijas ģeogrāfisko stāvokli: "Tā kā Latvija ir ES ārējā robeža, tad mums ir ļoti svarīgi būt gataviem uzņemt lielāku skaitu cilvēku, kuri meklē patvērumu, nekā tas ir pašlaik. Tas nozīmē, ka valstij ir jāveido arī integrācijas sistēma tiem cilvēkiem, kuri saņem no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pozitīvu lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanu, jo pašlaik šīs mērķa grupas iekļaušanās process Latvijas sabiedrībā ir atstāts pašplūsmā."

Latvijas Cilvēktiesību centra pētniece Djačkova norāda, ka Latvijai jāstrādā pie patvērumu meklētāju apstākļu uzlabošanas Latvijā, kā rāda Cilvēktiesību centra pieredze, "tiklīdz patvēruma meklētāji iegūst oficiālu statusu viņiem nav ne intereses, ne faktiski arī iespējas šeit palikt." Viņi nereti mēģina doties uz citām valstīm, kur ir labāka pieeja darba tirgum. Jautāta, vai tas ir valodas nezināšanas jautājums, pētniece atzīst, ka tas ir komplekss jautājums, tostarp arī sociālās aizsardzības jautājums.

Tāpat Djačkova vērš uzmanību, ka ir laicīgi jāsāk domāt par patvēruma izmitināšanas vietām, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs "Mucenieki" ir teju jau pilns, tāpat arī aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils" trūkst vietu.

Uz jautājumu, vai pirms ieviest "bēgļu kvotu" politiku nebūtu jāsakārto un jāpilnveido Latvijas iekšējā sistēma, Mežs norāda, ka tam būtu jānotiek paralēli. "Bēglim ir sākumā gandrīz vai vienalga, kā viņam tālāk klāsies Latvijā. Viņam svarīga pajumte un tas, ka viņš var būt drošs, ka uz viņu nešaus. Vispirms ir dzīvības glābšanas funkcija, tad ir jārūpējas tālāk," uzsver ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs.

"Latvijā nav funkcionējošas sistēmas, kas veicinātu bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Visi iekļaušanās pasākumi notiek tikai Eiropas Bēgļu fonda projektu ietvaros, kuros ar 25% līdzfinansējumu piedalās arī mūsu valsts. Taču šie pasākumi ir neregulāri, tāpēc nav iespējams panākt tik lielu efektivitāti, cik mēs vēlētos," norāda "Patvērums "Droša māja"" jurists. Mežs vērš uzmanību, ka problēmas attiecas uz visu integrācijas politiku, kas saistīts ar Latvijas kapacitātes trūkumu ES fondu sagatavošanā un apgūšanā.

Bēgļi Latvijā

Lai gan atbalsts bēgļiem Latvijā nav tik liels, cik būtu nepieciešams, kā norāda Šķenders, tad organizācija priecājas "par katru klientu, kurš pie mums mācās, nokārto latviešu valodas pārbaudījumus, iegūstot konkrētu valodas līmeni, kā arī par katru klientu, kuram izdodas atrast darbu un uzsākt pilnvērtīgu un neatkarīgu dzīvi Latvijā."

Pie nevalstiskās organizācijas bēgļi vēršas ar konkrētām problēmsituācijām, kuras organizācija savu iespēju robežās cenšas risināt.

Uz jautājumu, vai "Patvērums "Droša māja"" pieredze liecina, ka Latvijā nokļuvušie bēgļi vēlas šeit palikt, Šķenders norāda, ka tādi cilvēki ir, kas labprāt dzīvi saistītu tieši ar Latviju, "taču tas ir atkarīgs no šo cilvēku pieredzes Latvijā. Sākot ar pirmo interviju robežsardzē un turpmāko saskarsmi, sadarbību gan ar dažādām valsts un pašvaldības institūcijām, gan nevalstiskajām organizācijām, gan ar sabiedrību kopumā."

"Jo šī pieredze ir pozitīvāka, jo cilvēkiem vieglāk šeit iedzīvoties un palikt," "Patvērums "Drošā māja"" jurists Alvis Šķenders

Kā norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Laura Laiva, līdz šim ka lielākais skaits personu, kas saņēmušas bēgļu vai alternatīvo statusu, ir no Sīrijas, Irānas un Afganistānas. Kopš janvāra līdz marta beigām PMLP saņēmusi 47 pieteikumus no patvērumu meklētājiem, līdz marta beigām nevienai personai bēgļa statuss nav piešķirts, taču divām personām piešķirts alternatīvais statuss.

Kopš 1998.gada līdz 2014.gada beigām Latvija piešķīrusi 64 personām bēgļu statusu un 126 personām alternatīvo statusu. Visvairāk pieteikumus PMLP saņēmusi 2014.gadā – 364 pieteikumus. Šī gada pirmajos trīs mēnešos pārvalde saņēmusi 47 pieteikumus ar lūgumu piešķirt bēgļu vai alternatīvo statusu.

Kā atzīst Cilvēktiesību centra pētniece Djačkova, piešķirto statusu skaits nav augsts, un, lai gan ir grūti paredzēt nākotnes tendences, vērojams, ka katru gadu patvērumu meklētāju skaits pieaug, un droši vien tas turpināsies, tāpat viņa vērš uzmanību, ka nav skaidrs kā risināsies konflikts Ukrainā, iespējams, bēgļu skaitu papildinās arī Ukrainas pilsoņi.

Tikmēr "Patvērums "Droša māja"" prakse liecina, ka sabiedrībai ir ļoti maz informācijas gan par patvēruma procedūru, gan par iemesliem, kāpēc cilvēki lūdz patvērumu. "Mūsu sabiedrībai ir ļoti grūti pieņemt svešo, nepazīstamo, arī iesīkstējušie stereotipi traucē savādāk palūkoties uz citādo," uzsver Škenders. "Lai paaugstinātu sabiedrības zināšanu līmeni par bēgļu situāciju Latvijā, "Patvērums "Drošā māja"" jau kopš 2008. gada veic regulārus informatīvos pasākumus, lai šos jautājumus skaidrotu, īpašu uzmanību pievēršot valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku informēšanai, kuriem savā ikdienas darbā ir liela varbūtība sastapties ar bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvs statuss."

Līdz šim skaidru nostāju "bēgļu kvotu" politikas jautājumā ir izteikusi Nacionālā apvienība (NA). NA deputāti uzskata, ka masveida migrācija rada riskus Latvijas nacionālajai drošībai.

Priekšlikumus par to, kā risināt jautājumu par patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotām, Latvija gatavos gaidāmajai ES Iekšlietu ministru padomes sēdei. Savukārt valdošās koalīcijas padomē gaidāma diskusija par "bēgļu kvotu" jautājumu nākamnedēļ.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Afganistāna Eiropas Savienība Irāna Malta PMLP Sīrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form