'Uzspiež' pilsētas statusu Ādažiem, Ķekavai, Mārupei; novadu reformā iespējami pēdējā brīža pārsteigumi
Foto: Saeimas administrācija

Administratīvi teritoriālās jeb novadu reformas apspriešanai tuvojoties noslēguma taisnei, vēl iespējami pēdējā brīža pārsteigumi jaunveidojamā novadu kartē. Pirmdien iekšēja diskusija ar mērķi panākt vienošanos par dažiem strīdīgajiem jautājumiem paredzēta valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē, bet otrdien Saeimas atbildīgā komisija varētu pabeigt darbu pie Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta pirms galīgā lasījuma, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Piektdien Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija, kā iepriekš plānots, tomēr nesāka skatīt jautājumu par Jēkabpils pilsētas saglabāšanu atsevišķi no novada, lai gan atbalstu tādai iespējai ceturtdien pauda Jēkabpils novada dome. Jau iepriekš ziņots, ka "Jaunās Vienotības" valde paudusi atbalstu šādai idejai pēc tam, kad pēc komisijas lēmuma par Jelgavas un Ventspils saglabāšanu atsevišķi no novadiem tādu priekšlikumu par Jēkabpili izteica apvienībā esošā Jēkabpils reģionālā partija. Valdošajā koalīcijā tas vēl nav bijis apspriests.

Piektdienas rītā pirms Saeimas komisijas sēdes arī frakcija "KPV LV" izplatīja paziņojumu, ka nolēmusi atbalstīt Jēkabpils pilsētu atsevišķi no Jēkabpils novada, ko veidotu patreizējie Jēkabpils un Krustpils novadi.

"Attiecībā uz Jēkabpili mēs kā partija vēlamies saglabāt vēsturisko dalījumu, nosakot tai atsevišķas pilsētas statusu. Jēkabpils ir pašpietiekama un spēcīgi attīstīta pilsēta, kas līdz šim ir uzrādījusi pietiekami augstu attīstības potenciālu. Ja Jēkabpils pilsēta būs atsevišķi, tas ļaus patreizējiem Jēkabpils un Krustpils novadiem daudz veiksmīgāk un vienmērīgāk attīstīties, ko grūti būtu nodrošināt vienota novada gadījumā, jo tādējādi daudz lielāka uzmanība un resursi tiktu koncentrēti viena centra attīstībai," skaidro frakcijas deputāts Kaspars Ģirģens. "KPV LV" arī atgādina, ka gada sākumā ierosināja Liepājas pilsētas nodalīšanu no Lejaskurzemes novada.

"Delfi" jau rakstīja, ka Jelgavas un Ventspils jautājums, kur koalīcija, lai vispār īstenotu reformu ieplānotajā laikā, piekāpās opozīcijai, atraisīja Jēkabpils patstāvības vēlmi.

Savukārt pēc Jēkabpils patstāvības jautājuma aktualizēšanas ir radusies jauna "dinamika" novadu reformas apspriešanā, atsvaidzinot diskusijas arī par citu novadu saglabāšanu vai veidošanu pretēji patlaban plānotajam, piemēram, Kandavas novada, Suitu novada, Aizputes novada, Ikšķiles novada, Skultes pagasta piederību, neoficiālās sarunās atzīst gan koalīcijas, gan opozīcijas politiķi.

Tā kā tagad atbalstu Jēkabpilij publiski paudušas jau divas koalīcijas partijas un savu atbalstu neslēpj opozīcija, kā arī balsojumi Saeimas atbildīgajā komisijā skaidri uzrādījuši domstarpības koalīcijas iekšienē, pirmdien plānots panākt koalīcijas vienošanos par turpmāko reformas gaitu. Politiķi atzīst, ka spēku samērs komisijā, kurā ir pa vienam deputātam no septiņām frakcijām, neatspoguļo reālo spēku samēru Saeimā, jo katrā no frakcijām ir atšķirīgs deputātu skaits.

Koalīcijas mērķis būtu vienoties par kompromisiem pirms trešā lasījuma Saeimas sēdē, lai plenārsēdē pēdējā brīdī, koalīcijas frakciju viedokļiem daloties, ar opozīcijas atbalstu netiek iebalsoti pēdējā brīža "pārsteigumi" novadu kartē. Kuluāru sarunās politiķi atzīst, ka trešajā lasījumā iespējama neparedzama notikumu gaita, jo šīs piecu partiju valdošās koalīcijas nepilna pusotra gada vēsturē ir virkne balsojumu, kad koalīcijas domas dalījušās un talkā ar savām balsīm nākusi opozīcija.

Statusu nosaka no augšas


Piektdien Administratīvi teritoriālās reformas komisija neierasti strādāja vien dažas stundas, nevis visu darba dienu, kā tas bija citreiz piektdienās. Turpinot darbu pie likumprojekta "noslīpēšanas" un agrāk atliktajiem jautājumiem, kur no dažādiem priekšlikumiem tika veidotas komisijas priekšlikumu redakcijas, garāka diskusija izvērtās par lēmumu noteikt, ka līdz 2021. gada 30. jūnijam Ādažu ciemam, Ķekavas ciemam un Mārupes ciemam jāmaina statuss uz pilsētu.

Otrajā lasījumā likumprojektā tika iekļauta norma, ka, ja ciemā ir vairāk nekā 5000 pastāvīgo iedzīvotāju, tad attiecīgās pašvaldības dome iesniedz Ministru kabinetam ierosinājumu par pilsētas statusa noteikšanu attiecīgajam ciemam. Līdz ar to Ādaži, Ķekava un Mārupe jau atbilst šim statusam.

Komisijas sēdē tika uzklausīti visu trīs pašvaldību vadītāji, kuri pauda viedokli, ka neredz vajadzību mainīt statusu, minot dažādus iemeslus – lauku atbalsta līdzekļu piesaisti novada uzņēmējiem, grūtības nodalīt pilsētas teritorijas robežas, izmaiņas apbūves noteikumos un teritorijas plānojumā, kvalitatīvas analīzes trūkumu un sasteigtību, tomēr deputāti nolēma, ka šiem trim ciemiem būs jāmaina statuss un ka būs pietiekams laiks sagatavoties.

Komisija arī konceptuāli vienojās, ka sagatavos vēstuli par "Nacionālā attīstības plāna 2027" virzīšanu atbildīgajai Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijai, lai, tuvākajā laikā, skatot plānu Saeimā, visu jaunveidojamo novadu centri tiktu noteikti par attīstības centriem.

Jau ziņots, ka administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta izskatīšana komisijā pirms trešā lasījuma īpaši raiti sāka ritēt pēc tam, kad pagājušā nedēļā visai negaidīti un bez debatēm komisijā vairākuma atbalstu guva Zaļo un zemnieku savienības deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumi par Ventspils un Jelgavas saglabāšanu atsevišķi no novadiem, kā tas bija nolemts pirmajā un otrajā lasījumā. Līdz ar to patlaban plānots, ka pēc reformas esošo 119 pašvaldību vietā būs 42.

Pērn pavasarī, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nāca klajā ar administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu, tika piedāvātas 35 pašvaldības. Laika gaitā plānoto pašvaldību saraksts tika pagarināts, galvenokārt, ņemot vērā pašu valdošās koalīcijas partiju īpašās vēlmes.

Par zināmu politisku un īpaši neafišētu piekāpšanos opozīcijas prasībām Ventspils un Jelgavas jautājumā valdošā koalīcija tagad, pirms trešā lasījuma, izšķīrās, saprotot, ka pretējā gadījumā tā nespēs īstenot savu plānu pieņemt reformas likumu gadu pirms pašvaldību vēlēšanām, kas paredzētas 2021. gada jūnijā. Tas nozīmētu, ka reformu varētu nākties atlikt uz vēl četriem gadiem.

"Delfi" jau ziņoja, ka novadu reformas apspriešana Saeimā otrajā lasījumā iegāja valsts vēsturē kā ilgākā viena likumprojekta apspriešana plenārsēdē, kā arī tika sasteigti pabeigta Covid-19 epidēmijas dēļ, partijām vienojoties un atsaucot daļu priekšlikumu. Pēc vairāku nedēļu pārtraukuma deputātiem pēc pašizolācijas atgriežoties darbā, atbildīgā komisija darbu pie likumprojekta atsāka jau videokonferences režīmā, un sākotnēji tas ļoti apgrūtināja darbu, jo interese no pašvaldībām un citām ieinteresētajām organizācijām ir ļoti liela.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma Jaunā Vienotība KPV LV Ādaži Aizpute Ikšķile Jēkabpils Jelgava Kandava Ķekava Krustpils Liepāja Mārupe Saeima Ventspils
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form