Uzsverot 'čekas maisu' satura tendenciozitāti, aicina tos nepubliskot un atstāt vien izpētei
Foto: LETA

Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) atstāto dokumentu krājumam ir tendenciozas atlases un selektīvi izvēlēta kārtojuma raksturs, tāpēc, lai izvairītos no "tendenciozi izraudzītas Latvijas pilsoņu grupas demonizācijas", to saturs būtu jāatstāj drošības dienestu un zinātnieku izpētei, uzskata iniciatīvas grupa, kuras sastāvā ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas, garīgo konfesiju pārstāvji un bijušie iekšlietu struktūru darbinieki.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ņemot vērā "čekas maisu" satura tēmas aktualitāti un aktīvās diskusijas sabiedrībā, pēc sabiedriskās organizācijas "Latvija pasaulē" iniciatīvas ar Latvijas Zinātņu akadēmijas līdzdalību šī gada pavasarī tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija izvērtēt Latvijas rīcībā esošo VDK dokumentu autentiskumu un aģentūras saraksta publicēšanas lietderību, kā arī modelēt procesa sociālos riskus un sekas.

Analizējot atstāto dokumentu saturu, to struktūru un daudzumu, VDK sistēmas darbību un dokumentācijas metodes, darba grupas locekļi secinājuši, ka atstātajam dokumentu krājumam ir tendenciozas atlases un selektīvi izvēlēta kārtojuma raksturs, turklāt ir atstāta nepilnīga un uz maldinošiem secinājumiem uzvedinoša materiālu kopa.

"No tā izriet, ka šie dokumenti nekādā gadījumā nav izmantojami likumīgu tiesisku seku radīšanai, publicēšanai vai jebkādai citai nodošanai atklātībā bez papildu pierādījumiem katrā konkrētā gadījumā," uzskata darba grupa. Tās ieskatā, dokumentu izmantošana pakļaujama vienīgi drošības dienestu analītiskajam darbam un vēsturnieku zinātniskai izpētei.

Darba grupa aicina turpināt Latvijas iesākto totalitārās pagātnes pārvarēšanas politiku, vienlaikus mudinot īpašu uzmanību pievērst padomju un nacistu okupācijas varu īstenotās represīvās un sovjetizācijas politikas vēsturiskai izpētei, atbalstot vēsturisko dokumentu pieejamību zinātniskās pētniecības nolūkos un dzīvi esošo vēstures notikumu liecinieku atmiņas stāstu dokumentēšanu.

Darba grupa uzskata, ka dokumenti un pētījumi par padomju un nacistu represīvo orgānu darbības metodēm, to uzbūvi, savstarpējo koordināciju un pakļautības hierarhiju gan būtu publiskojami bez ierobežojumiem.

Vienlaikus tās ieskatā, nav pieļaujama cilvēku sarakstu publicēšana, vadoties pēc vienas pazīmes vai nepilnīga pierādījumu skaita, ja nav iespējams noskaidrot, ko konkrētais aizdomās turētais cilvēks ir vai nav darījis, kādas ir bijušas viņa rīcības sekas un vai to rezultātā ir cietuši cilvēki. "Vēsturiskā netaisnība nevar būt par iemeslu jaunas netaisnības radīšanai un tendenciozi izraudzītu Latvijas valsts pilsoņu grupas demonizācijai," uzsvēra darba grupā.

Tā atbalsta to ideoloģiskās frontes aģentu uzvārdu publicēšanu, par kuriem iegūta konkrēta un pierādāma informācija, ka viņi denuncējuši savus līdzpilsoņus, ir zināmi cietušie un viņiem nodarīts ļaunums. Savukārt "tautas ienaidnieku" sarakstu veidošana darba grupas ieskatā ir raksturīga padomju totalitārisma domāšanai un veicina sabiedrības konfrontāciju un neiecietību, kas nav pieļaujama demokrātiskā valstī, kuras mērķis ir saliedēta sabiedrība.

Analīzes rezultātā darba grupa secinājusi, ka kartotēkā atrodas kā aģenti, kuri veda ideoloģisko izsekošanu, tā arī tādas personas, kuras cīnījās pret terorismu, ekonomiskajiem noziegumiem, organizēto noziedzību, kontrabandu, kukuļošanu un korupciju, kā arī cilvēki, kuri pēc ārzemju komandējumiem rakstījuši atskaites savās darba vietās un VDK sistēmā varēja tikt reģistrēti kā aģenti. Tāpat ir konstatēti gadījumi, kad persona ierakstīta kartotēkā kā aģents, viņam pašam nezinot.

Darba grupas pārstāvji zināja stāstīt, ka operatīvie darbinieki tolaik mēdza atsaukties uz aģentu ziņojumiem, lai nebūtu jāuzrāda patiesais ziņu avots, bieži vien "uzticības personas", kuru centralizēta uzskaite netika vesta un kuru identitāti zināja tikai operatīvais darbinieks.

Aģentu alfabētiskā saraksta publicēšana, nenorādot konkrētu minētā aģenta nodarījumu darba grupas ieskatā var izraisīt potenciālas tiesiskas apsūdzības Latvijas valstij ar neizbēgamiem morāliem un materiāliem zaudējumiem.

Darba grupa secinājusi, ka Latvijā esošie dokumenti lielākoties nav pietiekama datubāze, lai izvērtētu kādas personas iespējamo sadarbības ar VDK faktu. Tāpat šāda saraksta publicēšana draud "linča tiesai" pakļaut vainīgos un nevainīgos.

Lemjot par kādas personu grupas alfabētiska saraksta (VDK aģentūras kartotēkas) publicēšanu, kuras saturs, kā norādīja darba grupā, ir fragmentārs, nepilnīgs un nepārbaudāms, tiek ieteikts vispirms izvērtēt, kā šāds solis iekļaujas demokrātiskas tiesiskas valsts koncepcijā. Būtu jāizvērtē arī tas, kā lēmums publicēt bijušo vai šķietamo aģentu sarakstu var ietekmēt mūsdienu Latvijas drošības iestāžu darbu un nacionālo drošību.

Šos secinājumus, tos papildinot ar likumprojekta par VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu vērtējumu, darba grupa nosūtījusi valsts augstākajām amatpersonām, kā arī Saeimas frakcijām un pie frakcijām nepiederošiem deputātiem.

Iniciatīvas grupas sastāvā ir Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis, Latvijas Evaņgēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags, LELB bīskaps - emeritus Pāvils Brūvers, Latvijas Romas Katoļu baznīcas Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis, Latvijas Romas Katoļu baznīcas arhibīskapa Zbigņeva Stankēviča uzdevumā priesteris Rihards Rasnacis, LZA Goda loceklis Jānis Streičs, kādreizējais iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis, bijušais Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks, bijušais DP 2. pārvaldes priekšnieks Andris Trautmanis, bijušais Satversmes aizsardzības biroja Totalitāro seku dokumentēšanas vadītājs Indulis Zālīte, Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (LRA), sabiedriskās organizācijas "Latvija Pasaulē" valdes priekšsēdētājs Andris Ruģēns, kā arī vēsturnieki Inese Dreimane un Zigmārs Turčinskis.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien konceptuāli atbalstīja ieceri par VDK dokumentu publiskošanu internetā, tomēr par to, kādi tieši dokumenti un kādā termiņā tiks publiskoti, vēl lems darba grupa.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form