Tādēļ premjera amata kandidāts cenšas pēc iespējas precīzāk noskaidrot partiju vēlmes un "agri vai vēlu sāksies mezgla atšķetināšanas process", sacīja Lībane.
Viņa atzina, ka krīzes posms valdības veidošanā var iestāties, ja izrādīsies, ka partiju intereses nav apmierināmas. Katram partnerim iespējams krasi maināt savu pozīciju un šāda situācija nav izslēdzama, tomēr TP nav bijusi raksturīga svaidīšanās, uzsvēra Lībane.
Viņa arī norādīja, ka premera amata kandidāts nav deklarējis valdības izveidošanu par katru cenu un viņa vadmotīvs esot "veselīga saprāta diktēti kompromisi".
Šķēle Bērziņa paziņojumus par bijušo premjeru neņemšanu valdībā nosaucis par iemeslu uzticības kredīta zaudēšanai. Viņš uzsvēra, ka TP, paužot atbalstu Bērziņam, sniegusi lielu uzticības kredītu, kuram šobrīd ir tendence samazināties, nevis augt. Tomēr šis kredīts varot tikt arī iztērēts.
Ja Bērziņš jau agrāk būtu paudis šādu nostāju attiecībā uz bijušajiem premjeriem, Tautas partija diez vai būtu atbalstījusi Bērziņu kā premjera amata kandidātu.
"Šeit runa ir par neakceptējamu politisku principu," sacīja Šķēle.
Tautas partija aicina Bērziņu ievērot iepriekš panāktās vienošanās ar "Latvijas Ceļu" (LC), kas paredz proporcionālitātes principa ievērošanu, veidojot valdību, kura pamatu veido TP un LC, kā arī izveidot ilglaicīgu un rīcībspējīgu valdību.
Šķēle uzsvēra, ka proporcionalitātes princips attiecas gan uz ministru vietām pēc skaita, gan pēc nozīmīguma un ietekmes.
Viņš atzina, ka Tautas partiju nedaudz sarūgtina neskaidrība par nākamās valdības sastāvu, tādēļ TP cer sagaidīt precīzus piedāvājumus no premjera amata kandidāta.
Šķēle arī uzsvēra, ka "Latvijas Ceļš" ir informēts par Tautas partijas nostāju šajā jautājumā. Savukārt LC iepriekš paziņoja, ka nostāja neņemt valdībā ekspremjerus pieņemta partijas valdē.