Foto: Publicitātes attēls

Izplatot maldinošu ziņu par informācijas neesamību par neesošu ASV tiesas spriedumu, kurā esot pierādīts vakcīnu kaitīgums veselībai, tiek popularizēta veselību apdraudoša prakse nevakcinēties un vienlaikus nomelnoti Latvijas mediji.

Popularitāti sociālajā tīklā "Facebook" ieguvis kādas Gitas Skrebeles publicēts ieraksts, kurā apgalvots, ka "ASV Augstākajā tiesā ir uzvarēta tiesas prāva par vakcīnu kaitīgumu VESELĪBAI!!!", kā arī retoriski vaicāts "Kāpēc l v nedod ZIŅAS?". Pašā paziņojumā skaidrojumi izpaliek, taču, kad tas tiek norādīts komentāros pie ieraksta, ziņojuma autore atbild ar hipersaites norādi uz kādu "Youtube" video.

Maija vidū publiskotais video, kas varētu būt atkārtots pārpublicējums, redzama kādas privātpersonas paša nofilmēta runa. Vīrietis, kurš sevi uzdod par ārstu Skotu Pērlmenu, publiskā vēstījuma sniegšanai izvēlējies savas Džordžijas štatā esošās mājas pagalmu. Viņš tur rokās ar tekstu apdrukātas papīra lapas, no kurām brīžiem lasa iepriekš sagatavotu informāciju, brīžiem aizrautīgā un svarīgā tonī to papildina un vairākos momentos pat rāda uz lapām rakstīto, šķietami pastiprinot sava teiktā jēgu.

Kā liecina uz lapām vienīgā skaidri salasāmā frāze angļu valodā "Vakcīnu uzvara!", ārsta galvenais ziņojums ir par "lielu, milzīgu, vērienīgu uzvaru". To esot "izcīnījis" ASV bijušā prezidenta Džona Kenedija brāļadēls un antivakcinēšanās aktīvists Roberts Kenedijs juniors, un attiecīgi "ASV valdība zaudējusi tiesvedību, kas ir pagrieziena punkts" vakcinēšanās jautājumos, viņš apgalvo.

Turklāt esot publiskoti kādi dokumenti, kas pierādot, ka pēdējos 32 gadus izmantotās vakcīnas neesot pienācīgi testētas. Noprotams, ka "uzvara", kuras pasludinātāju gan viņš nekonkretizē, esot šajos dokumentos paustā informācija, kas liekot apšaubīt piecu ASV veselības nozares institūciju eksistenci.

Viņš arī apgalvo, ka ASV Infekciju slimību institūta direktors Antonijs Fauči, kā arī uzņēmēja un filantropa Bila Geitsa un viņa sievas fonds, kuru atbalstot Džordžs Soross, cenšas panākt likuma pieņemšanu, kas visiem pirms atgriešanās darbā vai lidošanas liks vakcinēties. Šo no lapas lasīto informāciju viņš papildina ar paša pareģojumiem, ka bez vakcinēšanās nebūs iespējama ne automašīnas vadītāju apliecību iegūšana, ne valsts pamešana, ne pases atjaunošana. Ārsts arī netieši liek noprast, ka Geitsu fonds ir vainojams pie tūkstošiem nāves gadījumu Ķīnā un Āfrikas valstīs vakcinēšanas programmu dēļ, to sīkāk nepaskaidrojot.

Lai gan Pērlmens uzsver, ka nav pret vakcīnām, bet tikai pret stulbumu, no vairāk nekā 16 minūšu ieraksta jauno "uzvaru" viņš skaidro tikai pirmajās sešās minūtēs, bet atlikušo laiku velta antivakcīnas konspirāciju teoriju izklāstam.

Jau sākotnēji aprakstītajai vīrieša uzstāšanās formai arī piešķirama lielākā nozīme, jo ārsts savā sakāmajā vairākkārt ar žestiem un izsaucieniem uzsver teiktā lielo nozīmi. Tas viņam ļauj savirknēt tekstā gan atsauces uz atmaskojošajiem dokumentiem, gan reālām personām, gan konspirācijas teoriju piekritējiem ierastām tēmām, ne reizi nepieminot kādus oficiālus viņa paustās informācijas avotus.

Par atsauču trūkumu uz "uzvaru Augstākajā tiesā" norāda arī Gitas Skrebeles ieteiktā video komentētāji. Viņiem tiek atbildēts ar hipersaitēm, kas aizved uz antivakcīnas portāla pārpublicētu ASV Ņujorkas štata rajona tiesas dokumentu. Tajā gan norādīts, ka tiesā lieta "1:19-cv-11947-LJL" pret ASV Slimību kontroles centru atsaukta, pusēm panākot vienošanos, kad centrs norādījis uz virkni pētījumu, kuros pausts, ka saistība starp vakcīnām un autismu nav atrodama. Dokumenta publicētāji gan to tulko kā centra nespēju pierādīt, ka vakcīnas neveicina autismu. Izlīgums panākts jau šī gada 2. martā, liecina uz tā norādītais datums.

Tā nav ne "uzvara Augstākajā tiesā", kā apgalvo Gita Skrebele, ne "dokumenti, kas pierāda, ka vakcīnas 32 gadus nav pienācīgi testētas", kā pauž viņas norādītais informācijas avots.

Neskatoties uz faktu trūkumu un attiecīgi ziņu nepatiesumu, vēsts par "uzvaru Augstākajā tiesā" ieguvusi plašu popularitāti konspirācijas teoriju piekritēju vidū. Savukārt Latvijā uzmanība tam pievērsta ar gandrīz divu mēnešu nokavēšanos. Novēlotā viltus ziņa publicēta tikai pirmdien, 25. maijā, bet līdz otrdienas pēcpusdienai skatīta jau vairāk nekā 45 000 reižu un ar to dalījušies 592 "Facebook" lietotāji.

Turklāt tā izplatīta ar piebildi jautājuma formā, ka Latvijā par to nevar iegūt informāciju. Lai gan iespējamais ieraksta autores mērķis ir norādīt uz Latvijas mediju izvēli nepublicēt šādu ziņu, vienkāršota atbilde uz ierakstā pausto jautājumu ir – ja nav fakta, nav arī ziņas. Turklāt jāatzīmē, ka tikai ļoti retos gadījumos ASV Augstākās tiesas spriedumi ir saistoši Latvijas sabiedrībai un attiecīgi tiek atspoguļoti vietējos medijos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!