Uzvaras parkā esošā pieminekļa apkārtni varētu pārveidot atbilstoši Latvijas neatkarības pirmajā periodā sāktajai Uzvaras laukuma izveidei, kā arī izvietot informatīvās plāksnes, kurās būtu atspoguļots pieminekļa vēsturiskais konteksts, šāds secinājums šodien iezīmējies Saeimas Ārlietu komisijas un Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas kopsēdē.
Lai spriestu par šiem un citiem risinājumiem, Saeimā tiks izveidota darba grupa, norādīja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK). Darba grupa varētu vienoties arī par jaunu pieminekļa nosaukumu - pašlaik tam tiek izmantoti dažādi nosaukumi.
Saistībā ar darba grupas darbu Kols sociālajos tīklos norāda, ka tā strādās pie jauna Uzvaras laukuma izbūves un attīstības likuma. Likumā paredzēts definēt, "par kuru uzvaru ir runa", kā arī likums "precīzi atainos mūsu vēsturi un pieredzi", norāda politiķis. Komisijas sēdē viņš norādīja, ka Uzvaras laukuma izveide Latvijas neatkarības pirmajā periodā tika sākta, lai atzīmētu Brīvības cīņās gūto uzvaru pār bermontiešiem.
Komisiju kopsēdē izskanēja pretrunīgi signāli par to, cik reāli būtu iespējams darba grupai rekomendēt veikt pieminekļa demontāžu. No vienas puses tika norādīts, ka, kamēr spēkā ir ar šo jautājumu saistītā vienošanās ar Krieviju, tikmēr Latvija nebūtu tiesīga veikt demontāžu, no otras puses izskanēja arī pieļāvums, ka darba grupai pastāv iespēja arī rekomendēt veikt demontāžu. Deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš (JV) pauda, ka demontāža var nenotikt fiziski, bet "psiholoģiski".
Lielākās diskusijas raisīja Ārlietu komisijā apspriestais un Kola prezentētais priekšlikums denonsēt jeb atteikties no memoriālo būvju saglabāšanu regulējošā panta saistībām ar Krieviju 90.gadu pirmajā pusē noslēgtajā līgumā. Kols pieļāva, ka Ārlietu komisija varētu balsot, vai rosināt vērtēt attiecīgā panta denonsēšanu.
Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis sēdē sacīja, ka normas, kuras piedāvāts denonsēt, ir neatņemama sastāvdaļa līgumam par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas. ĀM pārstāvis norādīja, ka "saredz zināmus" riskus, ja Latvija vienpusēji, kā to neparedz noslēgtie līgumi, mēģinātu denonsēt attiecīgo normu. Viņš pieļāva, ka kādam varētu rasties jautājumi, vai Latvija ir gatava izpildīt saistības, ko nosaka līgums ar Krieviju par armijas izvešanu. ĀM pārstāvis norādīja arī uz "Krievijas puses saistībām šajā sakarā".
Vienlaikus ĀM pārstāvis pauda, ka ministrijai ir nepateicīga loma, jo saistībā ar šo "Pārdaugavas objektu", pret ko ministrijai "nav nekādu simpātiju", ir jānorāda, ka Latvijai ir jāpilda starptautiskās saistības, jo līgumi ir jāpilda - "patīk vai nepatīk".
Par šiem izteikumiem pārsteigumu debašu gaitā pauda deputāts Kols, kā arī tos kritizēja deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), norādot, ka, viņaprāt, ar tiem no ĀM puses tiekot pateikts, ka, ja Latvija denonsēs attiecīgo normu, tad Latvijā kā NATO valstī tikšot ievests Krievijas karaspēks.
Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Juris Jurašs (JKP) akcentēja, ka nav šaubu, ka Uzvaras parkā piemineklis ir okupācijas režīma simbols, kas aizskar sabiedrības pašcieņu. Viņš norādīja, ka rīcība šajā jautājumā ir jāveic, izvērtējot riskus.
Kā ziņots, komisijas kopsēde notika saistībā ar iedzīvotāju iniciatīvu par Uzvaras parkā esošā pieminekļa demontāžu.
2016. gadā parlamenta vairākums noraidīja kolektīvo iesniegumu par Rīgas "īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu".
