Jau ziņots, ka 2017. gada septembrī portālā "manabalss.lv" tika uzsākta parakstu vākšana par Uzvaras pieminekļa demontāžu. Līdz šī gada martam to parakstījās nedaudz vairāk kā 10 000 Latvijas pilsoņu. Iesnieguma autori iepriekš norādījuši, ka liela daļa Latvijas sabiedrības uzskata, ka Uzvaras piemineklis ir simbols padomju okupācijai, kā arī Sarkanās armijas un padomju varas zvērībām. Līdz ar Uzvaras pieminekļa demontāžu tiks atjaunota Latvijas un latviešu tautas gods un cieņa, kā arī ilgtermiņā tiks saliedēta sabiedrība, jo 9. maija pasākumi pie šī pieminekļa šķeļ sabiedrību.
Sēdē deputāti uzklausīja Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvjus, kas norādīja, ka Latvija pilda noslēgto starpvalstu līgumu normas, kas paredz pieminekļa aizsardzību.
Deputāts Artuss Kaimiņš ("KPV LV") gan aicināja iniciatīvu, kas paredz pieminekļa demontāžu, nodot Ārlietu komisijai, kas, viņaprāt, būtu piemērotāka komisija šādu jautājumu risināšanai.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāja Baiba Mūrniece norādīja, ka Uzvaras piemineklis nav atzīts par valsts aizsargātu kultūras pieminekli. "Šobrīd mūsu ierosinājums ir objektu izmantot kā interpretācijas ieroci – stāstīt sabiedrībai par padomju laika režīmu," minēja Mūrniece. Viņa atzina, ka piemineklim ir savdabīga kultūrvēsturiskā vērtība, tāpēc vajadzētu pie objekta izvietot skaidrojošo ekspozīciju.
Savukārt Rīgas domes Pieminekļu padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis norādīja, ka patlaban tiek vērtēta iespēja pieminekli izmantot sabiedrības izglītošanā. "Zem šī pieminekļa atrodas neizmantotas telpas, kas pie noteiktas labiekārtojamības, apgaismojuma un ieejas mehānisma izveides būtu piemērotas, lai veidotu ekspozīcijas, kas pieminekļa apmeklēšanu padarītu civilizētu un humānāku".
Pieminekļa izmantošanai izglītojošos nolūkos piekrita arī Rīgas pašvaldības pieminekļu aģentūras pārstāvis Guntis Gailītis, skaidrojot, ka "laiks, kad to varēja demontēt, ir nokavēts".
Politiski represēto organizācijas pārstāvis Pēteris Simsons sēdē norādīja, ka sabiedrībai, apmeklējot šo objektu, ir jāgūst absolūta informācija par vēstures notikumiem, tāpēc ierosināja pieminekli pārveidot par okupācijas muzeja filiāli.
Pēc ekspertu uzklausīšanas tika izlemts iniciatīvu nodot izvērtēšanai parlamenta Ārlietu komisijai.
Vēlāk komisija uzklausīja arī Tatjanu Ždanoku, kura iestājās un skaidroja savu iniciatīvu par Uzvaras pieminekļa saglabāšanu. Uz Kaimiņa jautājumu, vai Latvija bija okupēta no PSRS puses, Ždanoka atbildēja, sakot, ka "tā bija inkorporācija".
Pēc šīs atbildes Kaimiņš rosināja priekšlikumu noraidīt, bet deputāts Vitālijs Orlovs (S) rosināja šo jautājumu nodot Ārlietu komisijai.
Vairākums deputātu atbalstīja Kaimiņa priekšlikumu un Ždanokas iniciatīvu noraidīja.
