Uz sēdi otrdien bija aicināts iniciatīvas autors Uģis Polis.
Jau ziņots, ka 2017. gada septembrī portālā "manabalss.lv" tika uzsākta parakstu vākšana par Uzvaras pieminekļa demontāžu. Līdz šī gada martam to parakstījās nedaudz vairāk kā 10 000 Latvijas pilsoņu. Kā uzsvēris iniciatīvas autors Polis, "savāktie paraksti liecina par aktualitāti un iniciatīvas nozīmību Latvijas pilsoņu vidū"
Savā iesniegumā Saeimai Polis iepriekš norādījis, ka liela daļa Latvijas sabiedrības uzskata, ka Uzvaras piemineklis ir simbols padomju okupācijai, kā arī Sarkanās armijas un padomju varas zvērībām. Līdz ar Uzvaras pieminekļa demontāžu tiks atjaunota Latvijas un latviešu tautas gods un cieņa, uzskata iniciatīvas autors. Kā arī ilgtermiņā tiks saliedēta sabiedrība, jo 9. maija pasākumi pie šī pieminekļa šķeļ sabiedrību.
Polis piedāvā Uzvaras pieminekli demontēt. Viņš piedāvā demontāžu veikt sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vai sadarbībā ar kādu celtniecības kompāniju.
Poļa iniciatīvu deputāti vērtēja dažādi. Parlamentārietis Vitālijs Orlovs (S) pauda, ka šāda iniciatīva šķeļ sabiedrību. Savukārt Polis pieļāva, ka iniciatīvas realizēšana tikai īstermiņā šķeltu sabiedrību. Iniciatīvas autors vērsa uzmanību, ka sabiedrību arī šķeļ 9. maija pasākumi pie šī pieminekļa.
Ass savos izteikumos bija deputāts Artuss Kaimiņš ("KPV LV"). Pieminekļa uzspridzināšana būtu drauds Latvijas valstij. Viņš uzsvēra, ka jautājums par Uzvaras pieminekli ir "super sensitīvs", tāpēc ir jārīkojas "ļoti gudri". Viņš, paužot savu personīgo viedokli, norādīja, ka Uzvaras pieminekli varētu pārdēvēt par padomju varas atceres memoriālu. Tāpat šo pieminekli varētu pārbūvēt, padarot to modernāku.
Arī parlamentārietis Andris Skride (A/P) norādīja, ka Uzvaras pieminekli demontēt jeb spridzināt nedrīkst, jo šādi tiks izdarīts "lāča pakalpojums kaimiņiem". Arī viņš piedāvāja nomainīt pieminekļa nosaukumu, kā arī saredzēja iespēju pieminekļa pazemes telpās izvietot interaktīvu okupācijas muzeju. Skride uzsvēra, ka deputāti nedrīkst šķelt "jau tā etniski sašķelto sabiedrību" ar pieminekļa demontāžu.
Deputāts Raivis Dzintars (NA) nebija tik kritisks par iniciatīvā pausto, taču aicināja noskaidrot iesaistīto institūciju un cilvēku viedokli. Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) piekrita, ka ir jāuzklausa iesaistīto pušu viedokļi. Jautājums par Uzvaras pieminekļa nākotni nav ne vienas dienas, ne nedēļas jautājums.
Plānots, ka uz kādu no nākamajām komisijas sēdēm varētu aicināt Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Rīgas domes, Okupācijas muzeja, politiski represēto organizāciju un, iespējams, citu institūciju pārstāvjus.
Komisijas sēde neiztika arī bez asākas vārdu apmaiņas. Deputāts Artūrs Rubiks bija ļoti kritisks par Saeimā iesniegto iniciatīvu. Viņa teiktais mudināja parlamentārieti Kaimiņu vairākkārtīgi vaicāt, vai, deputātaprāt, Latvija tika okupēta. Uz šo jautājumu Rubiks neatbildēja.
Jāatgādina, ka Latvijas Krievu savienības (LKS) līdere Tatjana Ždanoka portālā "manabass.lv" marta izskaņā sāka parakstu vākšanu par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību. Viens no šādiem pieminekļiem ir arī Rīgā esošais Uzvaras piemineklis. To portālā parakstījuši vairāk nekā 21 000 cilvēku.
Kā portālu "Delfi" informēja LKS, Ždanoka parakstus otrdien iesniegs Saeimā.
Politiskā spēka ieskatā ka publiskajā telpā arvien skaļāk izskan aicinājumi nojaukt pieminekļus cīnītājiem pret nacismu. "Šāda veida aicinājumi veicina sabiedrības šķelšanu un apdraud Eiropas vienprātību antinacisma godāšanā. Latvijai ir jābūt vienotai ar pārējo Eiropu un ar likumu jāgarantē pieminekļu nacisma apkarotājiem saglabāšana," rakstīts LKS izplatītajā paziņojumā.
