Foto: Saeimas administrācija

Patlaban gatavību kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās paudis vien politiskā spēka "Apvienotais saraksts" izveidotājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns, bet Nacionālā apvienība kā savu kandidātu apņēmusies virzīt līdzšinējo Valsts prezidentu Egilu Levitu, kurš gan vēl nav paudis gatavību kandidēt atkārtoti. Tiesa, neviens no abiem izskanējušajiem pretendentiem pagaidām negūst pārliecinošu Saeimas vairākuma atbalstu un, šādai situācijai saglabājoties arī vēlēšanu dienā, pastāv dažādi scenāriji, kā valstij tikt pie prezidenta. Portāls "Delfi" skaidro valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību.

Valsts prezidenta vēlēšanas regulē Satversme, Saeimas kārtības rullis un Valsts prezidenta ievēlēšanas likums.

Satversme nosaka, ka par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu. Tiesa, par Valsts prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību. Tāpat Satversme nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.

Valsts prezidentu vēlē vienā vai vairākās kārtās. Saeimas kārtība rullis paredz, ka gadījumā, ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens no Valsts prezidenta amata kandidātiem nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad par visiem kandidātiem balso otrreiz.

Gadījumā, ja arī otrajā kārtā neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu.

Vēlēšanas turpina, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.

Taču, ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tādā gadījumā tiek rīkotas jaunas vēlēšanas, kurās var izvirzīt arī iepriekšējās vēlēšanās neievēlētos kandidātus.

Savukārt Valsts prezidenta ievēlēšanas likums nosaka, ka gadījumā, ja Valsts prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad kandidatūras jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām izvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.

Likums nosaka, ka jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā desmit dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.

Ja arī jaunu vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, likums nosaka, ka atkārtoti jārīko jaunas vēlēšanas.

Ilgākās Valsts prezidenta vēlēšanas bija 2. un 3. Saeimā. Tā, piemēra, 1927. gadā Saeima trīs sēdēs balsoja desmit reizes līdz Valsts prezidenta amatā tika apstiprināts Gustavs Zemgals. Līdzīgi arī nākamais Valsts prezidents Alberts Kviesis stājās amatā pēc 10 balsojumiem.

Arī 1999. gadā pēc pieciem neveiksmīgiem balsojumiem, kad Saeimas vairākuma atbalstu neguva neviens no kandidātiem, vēlāk par Valsts prezidenti tika izraudzīta Vaira Vīķe-Freiberga.

2015. gadā nākamais Valsts prezidents tika noskaidrots pēc piecām vēlēšanu kārtām – togad amatā stājās Raimonds Vējonis, apsteidzot Egilu Levitu. Savukārt 2019. gadā notikušajās Valsts prezidenta vēlēšanās Levits augstākās amatpersonas amatā tika ievēlēts jau pirmajā kārtā.

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome 16.martā lēma, ka Saeimas sēde, kurā parlaments vēlēs Valsts prezidentu, notiks šā gada 31.maijā. Saeimas deputātiem kandidatūras Valsts prezidenta amatam jāizvirza no šā gada 9. maija līdz 13. maijam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!