Pamatskolas beidzēju diagnosticējošo darbu rezultāti neietekmēs viņu semestra un mācību gada vērtējumu, piektdien, 26. martā, skolēnus tiešsaistes pasākumā sociālajā medijā "Facebook" mierināja Valsts izglītības satura centrs (VISC) Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle.

Kopumā 9. klases absolventu diagnosticējošo darbu saturs būs līdzīgs ierastajiem 9. klases eksāmeniem. Šulcs norādīja, ka eksāmeni ir sevišķi svarīgi tieši pašiem skolēniem, lai viņi pārbaudītu savas zināšanas un sagatavotību nākamajam izglītības posmam.

Obligāti 9. klases beidzējiem ir vien divi diagnosticējošie darbi, proti, matemātikas un latviešu valodas pārbaudes darbs. Par pārējo darbu izpildi lemj skolas vadība. Ja skola lemj par labu saviem skolēniem noteikt pildīt arī, piemēram, diagnosticējošo darbu dabaszinātnēs, būtu vēlams to rīkot visai skolai vai konkrētai klasei, norādīja Špūle.

Skaidrība par to, vai diagnosticējošie darbi notiks klātienē vai attālināti, vēl nav, jo, kā norādīja Šplūle, tas ir stingri atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas, taču VISC esot gatavs abiem scenārijiem.

Atbildot uz kāda klausītāja jautājumu, vai un kā varētu notikt laboratorijas darbs, kas ir daļa no dabaszinību diagnosticējošā darba, Špūle atbildēja, ka skolēniem jāsagatavo desmit monētas. "Būs nepieciešamas desmit monētas. Ja nav monētu mājās, tad vajadzētu desmit sagādāt. Ar tām varēs veikt to darbu," teica VISC pārstāvis.

Špūle pauda: "Diagnosticējošie darbi domāti skolēnu paškontrolei, lai pārbaudītu, vai es varu izpildīt šos uzdevumus bez citu palīdzības? Cik esmu gatavs iestāties citā mācību iestādē?"

Savukārt skolām savi audzēkņi Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā jāpiesaka vien diagnosticējošajam darbam dabaszinībām un centralizētajam eksāmenam (CE) latviešu valodā. Šo CE izvēlas pats skolēns, ja viņš uzskata, ka šī eksāmena rezultāts viņam būs svarīgs, piemēram, uzsākot darba gaitas pēc pamatskolas.

Kas attiecās uz darbu vērtētājiem, tad tie var būt arī paši skolotāji, kas audzēkņiem māca konkrēto mācību priekšmetu. Tomēr Špūle aicina izglītības iestādes apdomāt par papildu vērtētāju piesaisti, lai atslogotu skolotāju darbu. "Ministru kabineta noteikumi paredz, ka skolēniem jāpasaka vērtējumi septiņu darba dienu laikā. Protams, tas atkarīgs no skolotāju slodzes un darbu apjoma. Varbūt skolotāji dos vērtējumu skolēniem pa daļām," tiešsaistes pasākumā skaidroja VISC pārstāvis.

Tie skolēni, kuri ir atbrīvoti no valsts pārbaudes darbiem, ir atbrīvoti arī no diagnosticējošajiem darbiem, tomēr Špūle aicina skolēnus apsvērt iespēju darbus tomēr pildīt.

Atbildot uz kāda skolēna jautājumu, ko darīt, ja viņš pēķšņi saslimis tieši diagnosticējošā darba priekšvakarā, Špūle atbildēja: "Šie darbi vairāk domāti pašiem jauniešiem, [lai viņi saprastu,] ko viņi var un ko viņi nevar izdarīt. Ja veselības traucējumi tādi, ka nevar pildīt darbu, tad nepilda."

Gadījumā, ja šie diagnosticējošie darbi notiek attālinātā režīmā, taču kādas skolēnam nav viedierīce, skolai jāreaģē uz šo situāciju un jānodrošina diagnosticējošā darba izdruka.

Savukārt gadījumā, ja skolēns, pildot diagnosticējošo darbu, saskaras ar kādu mācību tēmu, kas vēl nav apgūta attālinātā mācību režīma dēļ, Špūle iesaka uzdevumu mēģināt pildīt. Skolotājs, analizējot rezultātus, tādējādi arī varēs secināt, pie kuras mācību vielas apguves vēl jāstrādā.

Mācību gads skolēniem noslēgsies 31. maijā, taču vēl līdz 11. jūnijam skolēni varēs uzlabot savus mācību rezultātus. 11. jūnijā arī sāksies sertifikātu izsniegšana par pamatskolas izglītību.

Par diagnosticējušo darbu norisi papildu informāciju var meklēt arī šeit.

Jau vēstīts, ka valdība trešdien, 24. martā, pieņēma grozījumus trijos Ministru kabineta noteikumos, nosakot datumus 9. klašu obligātajiem diagnosticējošajiem darbiem, mācību beigu datumu, kā arī mācību priekšmetus, kuros paredzēti diagnosticējošie darbi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!