Vācijas ārlietu ministrs Gido Vestervelle piektdien Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (envy) apliecinājis atbalstu Latvijas vēlmei iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) un pievienoties eirozonai, kā arī diskusijās par nākamo Eiropas Savienības (ES) finanšu perspektīvu.
Ministrs apliecinājis, ka Vācijas uzņēmēju interese par sadarbību ar Latviju atkal palielinās un to veicina Latvijas apņēmība 2014.gadā pievienoties eirozonai. Abas amatpersonas atzinīgi novērtējušas septembra sākumā gaidāmo Vācijas uzņēmēju delegācijas vizīti Latvijā, kuras mērķis ir meklēt jaunas sadarbības iespējas ar Latvijas uzņēmējiem.
Savukārt, Ministru prezidents uzsvēris, ka dalība OECD Latvijai palīdzēs veiksmīgāk aizstāvēt savas ekonomiskās intereses, jo uzņēmējdarbības vides uzlabošana un investoru piesaiste ekonomikas attīstībai ir viena no svarīgākajām valdības prioritātēm, portālu „Delfi" informēja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.
„Papildus pozitīvais pienesums arī Latvijas un Vācijas attiecībās panākams, fokusējoties uz ekonomisko sadarbību un investīciju piesaisti," norādījis premjers.
Dombrovskis uzsvēris, ka Latvija saskata virkni nozīmīgu priekšrocību līdzdalībai eirozonā, par ko pārliecību sniedz arī Igaunijas pieredze. Premjers atzina, ka ir svarīgi kāpināt sabiedrības atbalstu šim mērķim, jo atsevišķu eirozonas valstu problēmas iedragājušas eiro prestižu. „Taču dalība eirozonā jāizvērtē pēc praktiskiem, nevis emocionāliem argumentiem un analīze rāda, ka ieguvumu ir vairāk," sacīja premjers.
Pārrunājot situāciju eirozonā, Vestervelle norādīja, ka Vācijas prioritāte ir saglabāt eirozonu pilnā sastāvā, taču ir svarīgi panākt, lai valstis izlēmīgi risina to problēmas. Latvijas piemērs, kā arī jaunākās ziņas no Portugāles un Īrijas ir indikācija, ka ar mērķtiecību ir iespējams panākt pozitīvu risinājumu. „Budžeta samazināšana un reformas nav patīkamas, taču tas ir vienīgais risinājums," sacīja Vestervelle.
Tāpat sarunā premjers informēja Vācijas ārlietu ministru par Latvijas interesēm ES nākamajā finanšu perspektīvā no 2014.-2020. gadam - nodrošināt pietiekamu kohēzijas finansējuma pieejamību, lai Latvija varētu ātrāk tuvoties Eiropas attīstītāko reģionu līmenim, kā arī panākt taisnīgu tiešmaksājumu sadali.
Vestervelle apliecinājis, ka Vācija ņems vērā Latvijas intereses un norādījis, ka vienošanās par ES nākamo daudzgadu budžetu varētu notikt līdz šī gada beigām.