Ceturtdien, 6.novembrī, Vācijas Federatīvās Republikas galvaspilsētā Berlīnē ieradās triju Baltijas valstu prezidenti, lai saņemtu Vācijas preses izdevēju savienības balvu "Zelta Viktorija gada eiropiešiem". Pirms balvas pasniegšanas ceremonijas, kas notiks Vācijas izdevēju naktī, Vācijas Federatīvās Republikas federālais prezidents Joahims Gauks aicināja Baltijas valstu vadītājus uz darba pusdienām, kuru laikā pārrunāta baltiešu un arī Vācijas kopīgā vēsture, kas aizsākās pirms 25 gadiem ar Berlīnes mūra krišanu un turpinājās ar Baltijas ceļu un neatkarības atgūšanu, portālu "Delfi" informē prezidenta preses dienests.
Vācijas prezidents pusdienu ievadrunā izteica pagodinājumu uzņemt Baltijas valstu prezidentus laikā, kad tiks pasniegta balva, kā arī pēc trijām dienām Berlīnē notiks mūra krišanas 25 gadu jubilejas svinības. Vācijas prezidents izteica pagodinājumu Baltijas valstīm par neatkarības laikā noieto izaugsmes ceļu, par miermīlīgajām revolūcijām, astoņdesmito gadu beigās atgūstot neatkarību, un konsekvento apņēmību pārvarēt ekonomisko krīzi, demonstrējot Eiropai savu mērķtiecību un neatlaidību.
Vienlaikus Joahims Gauks aicināja Baltijas valstu prezidentus izteikt savu viedokli un redzējumu par Ukrainas un Krievijas konflikta noregulēšanas iespējām un par šī konflikta ietekmi uz Baltijas iekšējo drošību, valstu sabiedrībām. Prezidenti bija vienoti viedoklī, ka konflikta eskalācija radīs arvien lielākus draudus Eiropai, un primāri Krievijas kaimiņvalstīm, vienlaikus paužot aicinājumu meklēt risinājumus situācijai un Vācijai kā Eiropas Savienības (ES) vienai no nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskā mērogā uzņemties vadošo lomu attiecību ar Krieviju risināšanā. Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka tikai tad, ja visas divdesmit astoņas ES dalībvalstis panāks vienotu pozīciju un attieksmi pret Krievijas un Ukrainas attiecību jautājumu, varēs rast tam risinājumu un ES spēs nopietni iespaidot šo konfliktu. "Pretējā gadījumā mēs varam zaudēt visas iespējas ietekmēt šo samilzušo jautājumu," teica A.Bērziņš.
Raksturojot drošības situāciju Latvijā, Valsts prezidents atbildēja, ka vēsturiski Latvija vienmēr ir bijusi valsts, kuru par savu dzimteni uzskata arī vairākas nacionālās minoritātes un kuras ir pratušas ļoti labi sadzīvot gan savstarpēji, gan ar valsts pamatnāciju - latviešiem. Arī šobrīd Valsts prezidents nesaskata draudus valsts iekšējai drošībai un sabiedrības noskaņojumam, vienlaikus uzsverot, ka iekšējā drošība ir tikpat nozīmīga kā valsts ārējā drošība. Andris Bērziņš informēja, ka situācija valsts iekšienē no atbildīgajām institūcijām tiek monitorēta un uzraudzīta, lai nepieļautu provokatīvas vai prettiesiskas darbības valsts iekšējās situācijas destabilizēšanai. Vienlaikus Valsts prezidents arī piebilda, ka Latvijai, kopš vakardienas, ir jauna valdība, kas balstās iepriekšējā koalīcijā un konsekventi turpinās tās aizsākto politiku un darbus, arī gatavojoties jau pavisam drīz gaidāmajai prezidentūrai ES Padomē. Vācijas prezidents sveica Latviju ar šo gaidāmo pozīciju un novēlēja paveikt iespējami vairāk no iecerētā.
Sarunā tika skarti arī enerģētiskās drošības jautājumi un sadarbības nozīme ar Centrālāzijas valstīm, kas ir būtisks virziens arī Vācijas ārpolitikā.
