Vai 'Apturēt Covid' ar lietotni izdodas; SPKC maina algoritmus

Kontaktu fiksēšanas lietotne "ApturiCovid" arī tika izstrādāta, brīvprātīgajiem sakopojot spēkus. Tā sāka darboties 2020. gada maija izskaņā – pagājuši jau teju divi gadi, kopš Latvijā cilvēki pazīstami ar šo lietotni. Kopš valsts to pārņēmusi. lietotnes uzturēšanai gadā no valsts budžeta esot atvēlēti aptuveni 8000 eiro, 2021. gada septembrī "ReTV" bija izteikusies Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja.

Tolaik tika ziņots, ka "ApturiCovid" ir pirmā lietotne pasaulē, kas bāzēta divu tehnoloģiju gigantu "Google" un "Apple" jaunākajā tā brīža rīkā, kas tika radīta tieši Covid-19 kontaktu izsekošanai. Lepnumu, prieku un ieteikumus to lietot pauda arī virkne Latvijas amatpersonu, sakot, ka šī lietotne palīdzēs valstī Covid-19 pandēmijas izplatību ierobežot. Saukļi par nepieciešamību katram tādu instalēt savā telefonā tolaik skanēja teju katrā lielveikalā vai citā sabiedriskā vietā.

Šī sadarbība paredzēja arī ļoti būtiskus noteikumus saistība ar personas datu drošību. Nedaudz vēlāk gan vienas no lietotnes izstrādātājiem – kompānijas LMT – viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos Ingmārs Pūķis ReTV" visnotaļ kritiski izteicās par sadarbību ar valsti. "Mēs vinnējām ar ātrumu, izdarījām to bez maksas, ko ne pārāk bieži darīt gribētu. Tas bija dārgs vingrinājums, bet tā galvenā mācība, ka valsts nemāk pieņemt dāvanas. Nevar neko dāvināt, jo valsts tā nestrādā. Ja kaut kur pretim nav bijis šis te sāpīgais process ar budžeta mocīšanu un atbildīgo definēšanu, tad valstij ir neiespējami pieņemt palīdzību, kas arī ir šis gadījums," viņš teica.

Arī šobrīd lietotnes mājaslapā joprojām vēstīts, ka, saskaņā ar epidemiologu un zinātnieku aplēsēm, pat ja tikai 20% Latvijas iedzīvotāju izmantos "ApturiCovid", tas jau būtu nozīmīgs atbalsts riska identificēšanai un turpmākai infekcijas ierobežošanai sabiedrībā. Jo vairāk iedzīvotāju to izmantos, jo lielāks būs tās efekts.

Kā portālam "Delfi" saka Arāja, kopš Covid-19 parādīšanās Latvijā un "ApturiCovid" izveides tā ir lejupielādēta 467 843 reižu. Tas gan nenozīmē, ka vairāk nekā 400 000 Latvijas iedzīvotāju to arī izmanto – katram ir izvēle, vai norādīt tālruņa numuru saziņai ar SPKC, kā arī – vai ieslēgt kontaktu fiksēšanu.

Tiesa, uzskaitītas ir lejupielādes, nevis cilvēku skaits, kas tās veicis – ja kāds izdzēsis un atkārtoti lejupielādējis lietotni, tas summējas pie statistikas. Tomēr kopš pandēmijas sākuma kodi ir ģenerēti teju 7500 reižu. Tas nozīmē, ka gandrīz 7500 Covid-19 inficētie ir ievadījuši lietotnē kodu, kas viņa kontaktpersonām paziņo par saskarsmi ar inficēto.

Tāpat lietotni var izmantot, nenorādot saziņu SPKC. Tādā gadījumā cilvēki var saņemt ziņu no "Apturi Covid," ka ir bijuši kontaktā ar inficēto. Līdz ar to SPKC nav pieejama statistika par to, cik cilvēku šādu brīdinājumu ir saņēmuši.

Portāls "Delfi" aptaujāja vairākus cilvēkus, kas ar Covid-19 inficējušies infekcijas uzliesmojuma laikā, un kuru telefonos ir "ApturiCovid" lietotne ar aktīvu kontaktu fiksēšanu.

Secināms, ka SPKC ierobežoto resursu dēļ "ApturiCovid" darbojas teju pēc pašiniciatīvas principa – ne vienmēr lietotnē ievadāmais kods "atnāk", un ja nav – šis kods jālūdz cilvēkam pašam.

SPKC epidemioloģe Viktorija Černiševa gan portālam "rus.delfi.lv" izteikusies, ka Latvijā "ApturiCovid" uz to liktās cerības ir attaisnojusi, jo katru nedēļu tiek novērots lejupielāžu skaita palielinājums, kas nozīmē, ka lietotne cilvēkiem ir noderīga.

Lietotne tikusi atjaunināta šī mācību gada sākumā, kad studenti un skolēni devušies uz mācībām. Viņa uzsvērusi, ka tieši pašu iedzīvotāju iesaiste esot ļoti būtiska.

Savukārt atsevišķiem "ApturiCovid" lietotājiem ir pretēja pieredze tai, ko ieskicē SPKC. "Ar Covid-19 esmu slimojis divas reizes – 2020. gada rudenī un 2022. gada sākumā, savukārt aplikācija "ApturiCovid" man telefonā ir no pirmās dienas, kad tā bija pieejama. Nezinu, kādas ir citu cilvēku pieredzes, taču savā gadījumā to vērtēju kā pilnīgi bezjēdzīgu pasākumu, kam ir jauka iecere, taču praktiska jēga ir tālu no jebkādas loģikas," portālam "Delfi" saka cilvēks, kurš vēlas palikt anonīms.

Viņš stāsta, ka pirmajā slimošanas reizē Covid-19 simptomi parādījušies piektdienā, ātrākais testa pieraksts bija pirmdienā.

"Pozitīvu rezultātu saņēmu otrdienā, savukārt no SPKC ar mani sazinājās trešdienas rītā. Vēl dienu vēlāk man atsūtīja aplikācijā ievadāmo kodu, kas nozīmēja, ka mana dzīvesbiedre, līdz ar ko, pieņemu, arī citas kontaktpersonas, paziņojumu saņēma simbolisku nedēļu pēc slimības sākuma".

Otrs "Delfi" uzrunātais "ApturiCovid" lietotājs, kurš arī izvēlējās komentāru sniegt anonīmi, stāsta, ka viņa pieredze bijusi šā gada janvārī, kad pēc pozitīva laboratorijas testa "ar mani neviens nesazinājās, līdz ar to arī nekādi kodi izsūtīti netika. Iespējams, kods man pašam kaut kur bija jāmeklē, bet, slimojot ar Covid-19, tā nav pirmā doma, kas ienāk prātā, tāpēc par "Apturi Covid" otrās slimības gaitā pat neiedomājos".

Viņš stāsta, ka informācijas par to, kā rīkoties, ja nav šī koda, viņam, lai gan viņš "ar Covid-19 saistītajām aktualitātēm seko ļoti aktīvi".

Ja dienā ir 11 000 inficēto, epidemiologi arī nespēs piezvanīt katram, kam tests izrādījies pozitīvs – zvani tiek veikti izlases kārtībā, tā "Delfi" stāsta centra pārstāve Ilze Arāja. Tiem, kurus SPKC nav sazvanījis, "ApturiCovid" ievadāmais kods jāvaicā pašam, sazinoties ar SPKC.

Kā norāda Arāja, ir bijuši gadījumi, kad cilvēki ir vērsušies pēc koda gan e-pastā, gan vaicājuši sociālajos medijos.

Situācijas, kurās pozitīvs testa rezultāts saņemts piektdien, taču lietotnē ievadāmais kods atnāk pirmdienas rītā, nav uzskatāmas par normālu, un šādi gadījumi jārisina, secina Arāja, pieminot, ka visam pa vidu vēl ir cilvēka faktors, un kodi netiek izsūtīti automātiski visiem Covid-19 inficētajiem.

Kā stāsta SPKC pārstāve, saistībā ar cilvēku apziņošanu infekcijas gadījumā noris sazināšanās algoritmu maiņa.

"Šobrīd skatāmies uz situāciju un pārstrukturējam darbu. Plānots, ka cilvēkiem, kas no "Apturi Covid" saņēmuši kontaktpersonas paziņojumu, atnāks SMS, nevis zvanīs SPKC," rezumē centra pārstāve.

Zināms, ka, sākoties kovid pandēmijai sākās arī dezinformācijas pandēmija. Tā skārusi ne vien vakcinācijas tēmu, bet arī datu drošību, lietojot tādus rīkus, kā Covid-19 inficēto kontaktu fiksēšana.

Par to, kā sociālajos medijos šādās situācijās sarosās maldinātāji, kuri šķietami baidās no lietotnes spējām izzagt visvērtīgākos datus, ziņots arī iepriekš.

Uz portāla "Delfi" jautājumiem par "ApturiCovid" lietotāju demogrāfiskajiem datiem SPKC pārstāve norāda, ka viņiem pašiem nav šādas informācijas – ne vecums, ne uzvārdi, ne paradumi lietotnes turētājiem nav zināmi.

"ApturiCovid" lietotne tika izstrādāta rekordīsā laikā – no idejas par lietotnes izstrādi līdz lietotnes
"palaišanai" pagāja apmēram divi mēneši. Izstrādes procesā piedalījās virkne dažādu uzņēmumu, piemēram, LMT, un pirms "Apturi Covid" nonāca līdz Latvijas iedzīvotājiem, iesaistīti tika arī drošības eksperti, tostarp "Cert.lv".

Kā "Delfi" norāda LMT pārstāvis Valdis Jalinskis, svarīgākais lietotnes tapšanā ir bijis tieši drošības aspekts: "Būtisku problēmu izstrādes procesā nebija, drīzāk saskārāmies ar virkni izaicinājumu, lai lietotni varētu izstrādāt drošu un maksimāli efektīvu," norāda Jalinskis, uzsverot, ka lietotāju datu drošības jautājums bija visaugstākā prioritāte lietotnes izstrādes gaitā.

Savukārt IT drošības incidentu novēršanas institūcijā "Cert.lv" portālam "Delfi" saka, ka "ApturiCovid" piekļuves tiesības ir daudzkārt mazākas nekā citām sabiedrībai zināmām un populārām lietotnēm. "ApturiCovid" piekļuves tiesības nosaka, ka tā nepiekļūst ne tālrunī esošajiem kontaktiem, ne jebkādai citai lietotāja informācijai telefonā vai lietotnēs.

Viens no portāla "Delfi" aptaujātajiem "ApturiCovid" lietotājiem norāda, ka vienreiz lietotne paziņojusi par saskari ar kovid inficēto, kad tādas reāli nemaz nav bijis. Vienīgais iespējamais variants varētu būt kaimiņš, ar kuru tikties nemaz nav sanācis.

Tāpat sabiedrībā izskanējis, ka vienā mājā dzīvojošiem Covid-19 slimniekiem lietotnē nav atnākuši paziņojumi par kontaktiem ar slimniekiem.

Šādi gadījumi ir tādēļ, ka cilvēki tiekas, bet telefoni nē, jo tie atrodas katrs savā istabā un blakus viens otram nav bijuši ilgāk par 15 minūtēm, skaidro SPKC pārstāve Arāja.

Viņa tāpat norāda uz pretējām situācijām – mēdz gadīties, ka kontaktu fiksēšana notikusi starp telefoniem, kas atrodas netālu viens no otra sporta zāles skapīšos, kamēr to īpašnieki nav bijuši kontaktā viens ar otru vispār. Tāpat telefoni var "sakontaktēties" ar kaimiņu caur sienu.

Runājot par pienākumu lietot "Apturi Covid", Arāja norāda uz brīvprātības principu – neviens nepavēl ieslēgt "atļaujas pogu," tomēr tā ir iespējams norādīt sev nezināmiem cilvēkiem, ka paša tests ir izrādījies pozitīvs. Tas visvairāk attiecas uz sev nezināmu cilvēku apziņošanu, piemēram, blakussēdētāju teātra izrādē.

Kā portālam "Delfi" skaidro SPKC, lietotnes mērķis nav mainījies – tā paredzēta kā papildrīks Covid-19 infekcijas apturēšanā. "Joprojām turpinās "ApturiCovid" lejupielādes, un kodi turpina ģenerēties," stāsta SPKC pārstāve, piebilstot, ka pandēmija nav beigusies, un katru dienu kāds saņem lietotnes paziņojumu par būšanu kontaktā ar kovid inficēto.

Ņemot vērā datu drošības aspektu, lietotnes turētājs – SPKC – nevar komentēt datus par to, piemēram, kuros brīžos lietotne bijusi populārāka, vai kādu vecuma grupu pārstāv lielākā daļa "ApturiCovid" lietotāju.

Tomēr iezīmējas visai loģiska korelācija – jo augstāki saslimstības rādītāji, jo biežāk notiek kontaktu fiksēšana "ApturiCovid" lietotnē.

Tāpat arī kontakti ar inficētajiem tiek biežāk fiksēti atsākoties skolas gaitām vai, piemēram, pērn notikušajā Pasaules čempionātā hokejā, kur lietotnes nepieciešamība pasākuma apmeklētājiem bija obligāta.

Portāls "rus.delfi.lv" iepriekš vēstīja par citu valstu pieredzi līdzīga veida aplikāciju lietošanā, piemēram, Īrijā lietotnes "Covid Tracker", kas ir līdzīga Latvijas aplikācijai, efektivitāte tikusi apšaubīta. "The Times" rakstījis, ka Īrijas lietotnes izstrādei un tehniskajam atbalstam tērēti 1,3 miljoni eiro, bet tās efektivitāti arvien biežāk apšaubot mediķi un datu analīzes speciālisti. Toties, pat neskatoties uz šaubām par šīs lietotnes efektivitāti, Īrija ir Eiropas līdere šādu risinājumu izmantošanas ziņā – šo lietotni sev lejupielādējuši 49% iedzīvotāju.

Otrajā vietā ir Somija – lietotni "Korinavilkku" lejupielādējuši 45% valsts iedzīvotāju. Arī šīs valsts medicīnas eksperti apgalvojuši, ka no lietotnes īstas jēgas nav.

Kā pozitīvs piemērs tiek minēta Norvēģijas lietotne "Algorithm Watch". Lai gan norvēģu kontaktu izsekošanas lietotne "Smittestopp" sākotnēji tika uzskatīta par efektīvu, 2020. gada beigās "Amnesty International" publicēja pētījumu, kurā šo programmu nodēvēja par "ļoti uzmācīgu". Organizācija šo lietotni salīdzināja ar izlūkošanas instrumentiem, kas apkopo un augšupielādē datus kopējā centralizētā datu bāzē.

Izraēla tiek uzskatīta par piemēru tam, kā tehnoloģijas sniegušas atbildi Covid-19 pandēmijai. Izraēlas demokrātijas institūta eksperti gan viņu lietotnes "Shield" (HaMagen) palaišanu, kas balstīta uz GPS principiem, iepriekš raksturoja kā "kolosālu izgāšanos". Tas tāpēc, ka 89% izraēliešu pēc otrās lietotnes versijas lejupielādes to vēlāk no savām mobilajām ierīcēm izdzēsa, raksta "rus.delfi.lv".

Anglijā un Velsā lietotnes nosūtīja tik daudz paziņojumus par potenciālajiem kontaktiem, ka lietotāji sāka tos atslēgt, atsaucoties uz "Euronews.next", ziņo "rus.delfi.lv".

2021. gada jūlijā nedēļas laikā tika nosūtīti aptuveni 700 000 brīdinājumu, kuros cilvēki tika skubināti pašizolēties. Tas radīja problēmas attiecībā uz darbaspēku vairākos būtiskos sektoros, tostarp, slimnīcās un ēdienu piegādes nozarē. Vēlāk lietotne tika pārveidota, lai meklētu un fiksētu kontaktus ar Covid-19 slimniekiem tikai pēdējo divu, nevis kā iepriekš – piecu dienu laikā.