Kā portālam "Delfi" atzina asociācijā, Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.-2020.gadam sagatavošanas procesā vairākas uzņēmēju organizācijas norādīja, ka valsts amatpersonas statuss nav sevi pierādījis.
Viņu skatījumā, turpmākais ceļš ejams tā dēvētā "brīvā tirgus" virzienā, kas paredz iespēju strādāt maksātnespējas jomā virknei personu, kuras nebūs valsts amatpersonas, bet faktiski veiks tās pašas funkcijas kā maksātnespējas administratoriem, kurām būs jābūt apveltītām ar tām pašām kvalitātēm, kurām būs tās pašas interešu konfliktu ierobežojošās normas un kuras darbosies kreditoru interešu aizstāvēšanai kā šobrīd sertificētie maksātnespējas procesa administratori.
Līdz ar to statusa atcelšana ir tiešā cēloņsakarībā ar paredzamajiem grozījumiem maksātnespējas jomas tiesiskajā regulējumā attiecībā gan uz uzraudzības stiprināšanu, gan arī "tirgus" atvēršanu un kreditoru lomas palielināšanu, norāda asociācijā.
"Valsts amatpersonas statusa atcelšana būtu pozitīvs signāls atgriezties arodā tiem profesionāļiem – zvērinātiem advokātiem, kuri līdz profesijas pamešanai strādājuši profesionāli un godprātīgi, un nenoliedzami tā turpinātu strādāt arī nākotnē, taču arodu pameta tikai šī formālā apstākļa dēļ, ņemot vērā to, ka valsts amatpersonas statuss nav savienojams ne ar zvērināta advokāta pienākumu pildīšanu, ne arī pēc būtības atbilst maksātnespējas administratora funkcijām un apgrūtina to kvalitatīvu un efektīvu veikšanu," portālam "Delfi" norāda Administratoru asociācijas valdes loceklis Kaspars Novicāns.
Asociācijā norāda, ka administratoriem joprojām ir ļoti daudz neskaidrību par profesijas nākotni un darba vidi maksātnespējas nozarē. Uz jautājumu, vai tad, ja tiks mainīti likumi un administratori vairs nebūs valsts amatpersonas statusā, profesijā atgriezīsies tie kolēģi, kuri darbu atstāja tieši šī iemesla dēļ, asociācijā saka, ka atgriešanās vai neatgriešanās profesijā būs katra bijušā nozares speciālista individuāls lēmums, izvērtējot visus plusus un mīnusus jaunajā situācijā.
Atšķirīgās domās gan ir KNAB. Birojā norāda, ka, saistībā ar 2016.gada 16.novembrī Saeimas Juridiskajā komisijā deputātu atbalstīto priekšlikumu, KNAB vērš uzmanību, ka likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (IKNL) regulējums un tajā ietvertie pienākumi, ierobežojumi un aizliegumi maksātnespējas procesa administratoriem joprojām būs saistoši, ievērojot, ka likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.panta pirmās daļas 26.punkts minētajai personu kategorijai valsts amatpersonas statusu paredzēs arī turpmāk.
Ar Saeimas Juridiskajā komisijā atbalstīto priekšlikumu tikai tiks novērsta normu dublēšanās divos normatīvajos aktos – Maksātnespējas likumā un IKNL.
Tāpat tiks izslēgta Maksātnespējas likumā ietvertā un neviennozīmīgi interpretējamā terminoloģija, kas nebija atbilstoša IKNL, nosakot, ka amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir "pielīdzināti" valsts amatpersonām. Tādējādi ar minēto grozījumu pieņemšanu būs nepārprotami saprotams, ka maksātnespējas administratori ir valsts amatpersonas, kurām jāievēro IKNL noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi.
Savukārt asociācijas pārstāve Justīne Plūmiņa portālam "Delfi" pauda, ka KNAB komentārs par Juridiskās komisijas deputātu pieņemto lēmumu raisa izbrīnu, ņemot vērā faktu, ka KNAB pārstāvji nepiedalījās konkrētajā 16.novembra Juridiskās komisijas sēdē.
Administratoru asociācijas novērojumi Juridiskās komisijas sēdes laikā liecinot, ka gan diskusija un sekojošais deputātu balsojums par valsts amatpersonas statusa atcelšanu maksātnespējas procesa administratoriem bija pēc būtības un satura vērsts nevis uz juridisko normu dublēšanās izslēgšanu, bet gan tieši uz administratora statusa izmaiņām.
Juridiskās komisijas diskusijā pirms balsojuma deputāti atzina, ka administratora funkcijas un darbība pēc būtības neatbilst valsts amatpersonas statusam.
Administratoru asociācija atgādina un uzsver, ka vēsturiski grozījumi IKNL tika veikti tikai tādēļ, ka amatpersonas statuss maksātnespējas procesa administratoriem tika noteikts Maksātnespējas likumā.
Kā informēja asociācijā, atbilstoši Maksātnespējas reģistra datiem, 17.novembrī Latvijā ir 306 sertificēti maksātnespējas procesa administratori.
2015. un 2016. gada laikā maksātnespējas valsts amatpersonas statusa dēļ darbību maksātnespējas procesa administratora profesijā pārtraukušas 35 personas, tajā skaitā 22 zvērināti advokāti.
Jau vēstīts, ka priekšlikumu grozīt Maksātnespējas likumu pirms otrā lasījuma iesniedza deputāti Gunārs Kūtris (NSL) un Inguna Sudraba (NSL). Par viņu priekšlikumu nobalsoja seši deputāti, bet viens deputāts bija pret.
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina vien noteica, ka "deputātiem ir sava vara".
Kopumā likumprojektam par grozījumu veikšanu Maksātnespējas likumā pirms otrā lasījuma iesniegti 133 priekšlikumi, un ar tiem komisija turpinās strādāt jaunnedēļ.
Saeima iepriekš pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz nākamgad noteikt stingrāku maksātnespējas administratoru darba uzraudzību, kā arī ieviest brīvā tirgus principu tiesiskās aizsardzības procesā.
Kopumā komisijas piedāvātie likuma grozījumi paredz maksātnespējas administratoru uzraudzības modeļa maiņu. Piedāvātā administratoru profesijas reforma paredz nodot viņu kvalifikācijas pārbaudes funkciju valstij, vienlaikus paredzot stingrākas prasības administratoru kvalifikācijai, reputācijai un profesionalitātei, kā arī ieviešot regulāru administratoru eksamināciju.
Kā obligāta prasība administratoram tiks izvirzīta nevainojama reputācija. Iespējamu kandidāta neatbilstību šai prasībai izskatīs neatkarīga eksaminācijas komisija.
Tāpat paredzēts ieviest maksātnespējas administratoru disciplināratbildību. Par pamatu disciplinārlietas ierosināšanai būs normatīvo aktu būtisks vai sistemātisks pārkāpums vai profesionālo ētikas normu būtisks pārkāpums. Disciplinārlietu komisija varēs piemērot disciplinārsodu, kā arī ierosināt administratora atcelšanu no amata.
