Vai drīkstēs nevalkāt masku? Biežāk uzdotie jautājumi par Covid-19 vakcīnām
Foto: F64

Pirmdien, 28. decembrī, Latvijā sākta vakcinācija pret Covid-19. Uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par un ap vakcināciju pret Covid-19 portāls "Delfi" aicināja atbildēt Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāju, Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas (BKUS) Ģimenes vakcinācijas centra vadītāju Daci Zavadsku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vai būs pieejamas arī maksas vakcīnas?

Ņemot vērā ierobežoto Eiropā pieejamo vakcīnu apjomu un lielo vakcīnu nepieciešamību riska grupām, vakcīnas par maksu nebūs pieejamas. Vismaz sākotnēji visas vakcīnas tiks veiktas riska grupu iedzīvotājiem, kas vakcīnu saņems brīvprātīgi un bez maksas: veselības aprūpes darbiniekiem, sociālās aprūpes centru klientiem un darbiniekiem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām, cilvēkiem no 60 gadu vecuma u.c., atbilstoši valstī pieņemtajai stratēģijai vakcinācijai pret Covid-19. Iedzīvotāju vakcinēšanas plāns pieejams šeit.

Kad pie vakcīnām varētu tikt pārējā sabiedrības daļa? Vai būs speciāli jāpiesakās un jāveido gaidītāju rindas?

Ņemot vērā pakāpenisku vakcīnu piegādi visās pasaules valstīs, t.sk. Latvijā, sākumā tiks vakcinētas tās Latvijas sabiedrības grupas, kam ir augsts un ļoti augsts infekcijas iegūšanas risks, iespēja infekciju pārnest neaizsargātām personām ar paaugstinātu risku saslimt, kā arī cilvēkiem, kuriem vecuma un veselības dēļ ir augsts risks smagi slimot vai nomirt no Covid-19 infekcijas un tās izraisītajām komplikācijām. Tāpat mērķis ir arī nodrošināt nepārtrauktu veselības aprūpes sistēmas darbu, kā arī samazināt mirstības un saslimstības radīto slogu uz veselības aprūpes sistēmu.

Pirmie vakcīnas saņems veselības aprūpes darbinieki, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMPD) dienestā.

Pēc tam secīgi vakcinēties varēs pārējie veselības aprūpes darbinieki, sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti, cilvēki no 60 gadu vecuma un cilvēki ar hroniskām slimībām, kā arī operatīvo dienestu darbinieki, izglītības iestāžu darbinieki, cilvēki ieslodzījuma vietās un visi pārējie Latvijas iedzīvotāji. Plānots, ka visi pārējie Latvijas iedzīvotāji varēs vakcinēties, sākot ar 2021. gada otro vai trešo ceturksni.

Cik liela iespējamība ir smagām blaknēm pēc vakcinēšanās?

Tāpat kā pēc jebkura medikamenta un pat pārtikas produkta lietošanas, arī vakcīnām ļoti retos gadījumos var būt nopietnas blaknes, kā, piemēram, anafilaktiskas reakcijas jeb izteikta hipersensitivitāte, ja mums ir individuāla reakcija uz kādu no sastāvā esošām vielām. Līdz šim pasaulē vakcīnu pirms reģistrācijas un pēc reģistrācijas laikā uzraudzītais apliecina, ka anafilakstiskas reakcijas pēc konkrēto vakcīnu saņemšanas ir bijušas 1 no miljona.

Par "Comirnaty" vakcīnas, kuras pirmās saņems arī cilvēki Latvijā, nopietnām blaknēm uzņēmumam ir jāziņo Eiropas Zāļu aģentūrai, tostarp tām, kas rodas ārpus ES, lai veiktu to novērtēšanu. Visas līdz šim novērotās blakusparādības ir ņemtas vērā vakcīnas novērtējumā.

Eiropas Zāļu aģentūras uzdevums ir neatkarīgi pārskatīt pierādījumus, kas iegūti par Covid-19 vakcīnām, un sniegt ieteikumus to izmantošanai ES iedzīvotāju vakcinācijā. Tā ir ļoti augsta atbildība un process ir ļoti stingrs, jo šīs vakcīnas tiks izsniegtas miljoniem cilvēku Eiropas Savienībā, un šiem ieteikumiem ir jānodrošina Eiropas iedzīvotāju aizsardzība.

Svarīgi nošķirt, ka nevēlami notikumi pēc vakcinācijas var būt būtiski un mazāk būtiski. Blaknes uzskata par būtiskām, ja tās ir dzīvībai bīstamas, rada nepieciešamību cilvēku hospitalizēt vai paildzināt esošo hospitalizāciju, izraisa paliekošu vai būtisku darbnespēju vai invaliditāti. Taču parasti sastopamies ar nebūtiskām reakcijām pēc vakcinācijas, kas ir sagaidāmas, veselībai nekaitīgas un var parādīties jebkuram cilvēkam, jebkurā vecumā, pēc jebkuras vienas vai vairāku vakcīnu saņemšanas. Šīs mazāk būtiskās vakcīnu "blaknes" sauc arī par vakcīnizraisītām reakcijām.

Lai samazinātu iespēju, ka cilvēkiem attīstās nopietnas vai smagas blaknes, pirms vakcinācijas konsultācijā ar ārstu ir svarīgi pārrunāt iepriekšējās veselības problēmas un uzdot arī savus neskaidros jautājumus. Speciālists jautās, vai personai iepriekš ir bijusi smaga alerģiska reakcija vai anafilaktiska reakcija uz citu vakcīnu, vai ir zināma alerģija pret kādu no vakcīnas sastāvdaļām, tad noteikti rūpīgi tiks izvērtēta nepieciešamība atcelt vakcinēšanos. Tāpat, ja personai būs smaga alerģiska reakcija vai anafilaktiska reakcija pēc pirmās vakcīnas, tad otrā vakcīnas deva, visticamāk, netiks veikta. Turklāt katram cilvēkam, kas saņems vakcīnu, tiks iedota arī Covid-19 vakcīnas kartiņa ar informāciju, kur nepieciešamības gadījumā var ziņot Zāļu valsts aģentūrai par nopietnām sūdzībām.

Apsārtums, galvassāpes, drudzis un citas līdzīgas reakcijas ir normālas un tās izzūd dažu dienu laikā, jo mūsu ķermenī notiek imūnās sistēmas atbildes reakcija. Ja mēs jūtam šīs izpausmes, kas ir nepatīkamas, taču reizē veselībai nekaitīgas, mēs varam pat teikt, ka vakcīna darbojas tā, kā esam to gaidījuši un tās neliedz personai saņemt otru devu. Vienlaikus vienmēr ir arī cilvēki, kas pēc vakcīnas nejūt nekādas sūdzības, un pētījumi apstiprina, ka arī viņiem ir tieši tikpat veiksmīga imūnā atbilde.

Kāds ir risks, ka cilvēks negribēs ierasties uz otro vakcīnas devu, ja pēc pirmās būs blaknes?

Mēs visi tik ilgi esam gaidījuši vakcināciju, lai atkal pēc iespējas atgrieztos agrākajā normalitātē, un vakcinācija ir vienīgais mums pieejamais efektīvais veids, kā to izdarīt. Būtiski apzināties, ka vakcīnu ilgstoši noturīgai aizsardzībai ir nepieciešams saņemt abas devas, turklāt organisma reakcijas pēc vakcinācijas ir ievērojami vieglākas nekā Covid-19 saslimšanas laikā.

Pētījumā ar "Comirnaty" vakcīnu demonstrētā efektivitāte ir pēc divām vakcīnas devām ar 21 dienu starpību. Ir svarīgi ievērot šo dienu starpību, lai pēc iespējas ātrāk iegūtu maksimālo organisma aizsargspēju. Taču vienlaikus lielākai dienu starpībai nevajadzētu samazināt vakcīnas efektivitāti pēc abu devu saņemšanas.

Turklāt tādi vienkārši un pazīstami pretiekaisuma un sāpes mazinoši medikamenti kā paracetamols vai ibuprofēns var palīdzēt daudz vieglāk pārvarēt mūsu organisma reakcijas uz vakcīnu. Aicinu izmantot konsultāciju pirms vakcinācijas, lai pārrunātu ar ārstu arī to, kā nepieciešamības gadījumā palīdzēt savam organismam un uzlabot savu pašsajūtu pēc vakcinācijas.

Vai drīkstēs nevalkāt masku? Biežāk uzdotie jautājumi par Covid-19 vakcīnām
Foto: F64

Cik ilgu imunitāti pret Covid-19 nodrošina vakcinēšanās? Vai pret to būs jāvakcinējas regulāri kādā konkrētā termiņā vai pietiks ar reizi dzīvē?

Ekspertiem pagaidām vēl nav pārliecinošas atbildes, vai būs nepieciešama atkārtota vakcinēšanās un cik bieži. Piemēram, par pirmo "Pfizer" radīto vakcīnu šobrīd nav pierādījumu, ka tā nebūs efektīva pret vīrusa jaunajām variācijām, tomēr informācija joprojām tiek apkopota un analizēta.

Var gadīties, ka tas nepieciešams, piemēram, pēc diviem, pieciem vai desmit gadiem. Tas nav atkarīgs tikai no vakcīnas, bet arī paša vīrusa un kā tas mainīsies, kā arī tā, cik būtisku lomu mūsu veselības apdraudējumam tas nākotnē varētu turpināt radīt. SARS CoV-2 vīruss ir jauns, tāpēc pagaidām ir maz datu par tā infekcijas radīto imunitāti, kā arī nav zināms, cik ilga būs vakcīnas nodrošinātā imunitāte un vai būs nepieciešamība pēc periodiskām vakcīnas papildu devām ilgnoturīgas aizsardzības nodrošināšanai.

Ilgtermiņa pētījumu dati par imunoģenētiku un iedarbību sniegs arī informāciju, kas ļaus pieņemt lēmumus par turpmākajiem vakcinācijas plāniem.

Vai pēc vakcinēšanās cilvēks varēs nenēsāt masku, neievērot distanci, nebaidoties, ka varētu saslimt ar Covid-19?

Nē, nekādā gadījumā! Pagaidām arī pēc vakcinācijas pret Covid-19 ir jāturpina ievērot visi noteiktie drošības pasākumi – ieturēt distanci, regulāri mazgāt rokas un lietot deguna un mutes aizsegus.

Covid-19 vakcīnas ir droša aizsardzība pret simptomātisku saslimšanu ar Covid-19, taču nav vēl zināms šo vakcīnu efekts uz vīrusa transmisiju sabiedrībā jeb asimptomātiska vīrusa pārnēsāšanas iespēju un nodošanu tālāk citiem. Tas nozīmē, ka vakcinētam cilvēkam var nebūt Covid-19 simptomu, taču viņš var šo vīrusu kādu laiku pārnēsāt savos elpceļos un apdraudēt citus cilvēkus, kuri vēl nav vakcinēti. Transmisijas pētījumi var turpināties līdz brīdim, kad būs sasniegts lielāks īpatsvars pret Covid-19 vakcinēto cilvēku.

Vai vakcinēts cilvēks var būt vīrusa nēsātājs?

Ar jau reģistrēto vakcīnu "Comirnaty" vēl nav zināms, kādā mērā vakcinētie cilvēki joprojām var pārnest un izplatīt vīrusu. Vakcinācija pasargā no smagas saslimšanas, vakcinētam cilvēkam var nebūt Covid-19 simptomu. Tas nozīmē, ka vakcinētam cilvēkam var nebūt Covid-19 simptomu, taču viņš var šo vīrusu kādu laiku pārnēsāt savos elpceļos un apdraudēt citus cilvēkus, kuri vēl nav vakcinēti. Transmisijas pētījumi turpinās līdz brīdim, kad būs sasniegts lielāks īpatsvars pret Covid-19 vakcinēto cilvēku.

Kā arī citi vakcīnu pret Covid-19 kandidāti (piemēram, Oksfordas zinātnieku grupas sadarbībā ar "Astra Zeneca" radītā vakcīna) savos pirmsreģistrācijas pētījumos jau ir iekļāvuši arī šī aspekta izpēti un novērojumus.

Ja vīrusam nākotnē notiks kādas mutācijas, cik iedarbīgas pret to būs šīs vakcīnas? Vai būs nepieciešams izstrādāt pilnīgi jaunas?

Šobrīd pētnieki turpina darbu, lai nodrošinātu atbildes par to, kā pasargāt cilvēkus no vīrusa un tā mutācijām ilgtermiņā. Kā jau minēju, par pirmo "Pfizer" radīto vakcīnu šobrīd nav pierādījumu, ka tā nebūs efektīva pret vīrusa jaunajām variācijām, tomēr informācija joprojām tiek apkopota un analizēta.

Parasti vīrusi mutē, to ģenētiskais materiāls mainās. Dažādiem vīrusiem tas notiek atšķirīgās pakāpēs un mutācijas ne vienmēr ietekmē to, cik labi vakcīna pasargā pret vīrusu. Dažas vakcīnas pret vīrusu slimībām saglabā savu efektivitāti daudzus gadus pēc to attīstības un nodrošina ilgstošu aizsardzību, piemēram, vakcīnas masalām vai masaliņām. No otras puses, attiecībā uz tādām slimībām kā gripa, vīrusi mainās tik bieži un tādā mērā, ka vakcīnas sastāvs ir jāatjaunina katru gadu, lai tas būtu efektīvs. Tālākie pētījumi ļaus pieņemt lēmumus par vakcinācijas plāniem nākotnē.

Vai varēs izvēlēties, ar kuru vakcīnu vakcinēties?

Pagaidām, kamēr būs ļoti ierobežots pieejamo vakcīnu daudzums un klāsts, vakcīnas nebūs iespējams izvēlēties. Imunizācijas valsts padome kā zinātniska neatkarīga ekspertu grupa, nākot klāt jauniem datiem par dažādu vakcīnu pret Covid 19 rezultātiem un pierādījumiem, tos izvērtējot, iespējams, sniegs rekomendācijas kādai konkrētai vakcīnai dot priekšroku konkrētai pacientu grupai. Līdz šim pieejamie dati norāda, ka vakcīnu kandidātiem, kas tiek un tiks reģistrēti tuvākajā laikā, ir līdzvērtīgs iedarbīgums un drošība dažādām pacientu grupām.

Kā tiks veikta vakcinācija: individuāli piesakoties kādā vakcinācijas kabinetā vai ar ģimenes ārsta nosūtījumu?

Jā, vakcinācija notiks iepriekš noteikti piesakoties uz konkrētu laiku gan pirmai, gan otrai vakcīnas devai. Cilvēki ir aicināti pirms vakcinācijas sazināties ar ģimenes ārstu, lai konsultētos vai pieteikties vakcinācijai. Lai arī vakcinācija tiks plānota kopā ar ģimenes ārstiem, hronisko slimību pacientiem nosūtījumu vakcīnas saņemšanai varētu uzrakstīt arī speciālists, piemēram, pulmonologs.

Kur tiks veikta vakcinācija? (Slimnīcās, poliklīnikā, mobila busiņā?)

Pirmajos posmos vakcinācija notiks vakcinēšanas kabinetos visā Latvijā.

Pirmie vakcināciju uzsāks slimnīcu vakcinācijas kabineti un tajos vakcinācija tiks nodrošināta galvenokārt medicīnas darbiniekiem.

Medicīnas centru vakcinācijas dienesti un ģimenes ārstu prakses nodrošinās vakcināciju riska grupu pacientiem un cilvēkiem vecumā no 60 gadiem. Lai nodrošinātu plašu vakcinācijas pieejamību, ir paredzēta arī izbraukuma vakcinācija, kas tiks pielietota pēc nepieciešamības.

Kā un kur personas saņems uzaicinājumu vakcinēties?

Katrs no mums zina, ir vai nav kādā no riska kategorijām, kurām vakcinācija būtu nepieciešama prioritāri. Cilvēki ir aicināti pirms vakcinācijas sazināties ar ģimenes ārstu, lai konsultētos, vai pieteikties vakcinācijai. Lai arī vakcinācija tiks plānota kopā ar ģimenes ārstiem, hronisko slimību pacientiem nosūtījumu vakcīnas saņemšanai varētu uzrakstīt arī speciālists, piemēram, pulmonologs.

Kā persona pierādīs, ka ir vakcinējusies (piemēram, vismaz viena lidsabiedrība ir paziņojusi, ka tās klientiem būs jāvakcinējas)?

Vakcinācijas fakts tiks fiksēts vakcinācijas pret Covid-19 speciālā kartiņā un e-veselības imunizācijas modulī, kurā gan ārsts, gan pats cilvēks varēs šo informāciju gan aplūkot elektroniski, gan nepieciešamības gadījumā izdrukāt.

Vai tiks noteikta sabiedrības daļa, kurai obligāti jāsaņem vakcīnas? (Piemēram, mediķi.)

Vakcinēšanās pret Covid-19 ir brīvprātīga, tostarp veselības aprūpes darbiniekiem.

Vienlaikus vakcinācija ir vēl viens profesionālās atbildības un ētikas, kā arī Hipokrāta zvēresta apliecinājums. Mediķi, kas vakcinējas pret Covid-19 un arī citām slimībām, rūpējas ne tikai par savu veselību, bet arī pacientu un visas sabiedrības drošību.

Kura no vakcīnām būs pirmā pieejamā Latvijā?

Latvijā tāpat kā visā Eiropas Savienībā šobrīd ir reģistrēta un kā pirmā vakcīna pret Covid-19 būs pieejama "Pfizer-BioNTech" ražotā vakcīna "Comirnaty", taču pasaulē norit darbs pie aptuveni 200 vakcīnām.

Šobrīd ES dalībvalstu vārdā EK ir noslēgusi līgumus ar sešu vakcīnu ražotājiem par to kandidātu – izstrādes stadijā esošo vakcīnu - godīgu pieejamību visās ES dalībvalstīs, tiklīdz tās būs apstiprinājusi Eiropas Zāļu aģentūra

Vai personai būs zināms, ar kura ražotāja vakcīnu viņa tiks vakcinēta?

Jā, katrs cilvēks tiks informēts, kādu vakcīnu ir saņēmis. Informācija ar precīzu saņemtās vakcīnas nosaukumu, laiku, sērijas numuru un nākamās devas datumu tiks fiksēta kartītē, ko visi saņems pēc vakcinācijas.

Personas ar hroniskām saslimšanās vakcīnu saņems ātrāk, kurš apzinās personas ar hroniskām saslimšanām, vai šīm personām pašām būs jāpiesakās?

Personas ar hroniskās saslimšanām vakcinācijai varēs pieteikties pašas, saņemt speciālista nosūtījumu, tāpat arī ģimenes ārsti tiks iesaistīti šo cilvēku uzrunāšanā, aicinot un atgādinot par nepieciešamību vakcinēties.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form