'Vai mērķis ir izvērtēts?' – Saeimā spriež par valsts digitālo politiku
Foto: PantherMedia/Scanpix

Nepietiekamām digitālām prasmēm ir daudz seku, un, kā otrdien, 16. februārī, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijā teica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis Āris Dzērvāns, Latvija parasti cīnās ar prasmju trūkuma sekām, ne cēloņiem. Tam, kā Saeimas komiteja spriež par veidiem, kā uzlabot iedzīvotāju digitālās prasmes, līdzi sekoja portāls "Delfi".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

VARAM valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos nāca klajā ar, kā to nodēvēja komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV), "ambiciozu mērķi". Proti, VARAM izvirzījusi mērķi – līdz 2027. gadam 70% Latvijas iedzīvotājiem digitālās prasmes būs pamata līmenī.

"Vai mērķis ir izvērtēts? Vai tur vienkārši iebliezti 70% un miers? Mēs zīdaiņiem nevaram iemācīt digitālās prasmes. Cik tas ir reāli vērtēts? Jūs to plānojat izdarīt 6 gadu laikā, kā?" paskaidrojumu lūdza Ašeradens.

"Tie nav vienkārši ierakstīti 70%, lai mēs panāktu šos 70%, mums ir aktīvi jāstrādā ar klientu apkalpošanas centriem, mentoriem. Mēs visas sabiedrības griezumā ne tikai pasakām, ka mēs pārejam uz digitālajiem pakalpojumiem, bet mēs nodrošinām pakāpenisku cilvēku apmācību šo pakalpojumu lietošanā," atbildēja Dzērvāns. Viņš paskaidroja, ka šo mērķi plānots sasniegt, visiem cilvēkiem nodrošinot kanālus, caur kuriem iedzīvotājiem būtu pieejamas visas nepieciešamās zināšanas.

VARAM plāno izvedot digitālo atbalsta aģentu tīklu visā Latvijā. Šis pakalpojums paredzētu brīvpieejas internetu, lai tas ikvienam būtu sasniedzams, kā arī digitālo iespēju konsultantu. "Iekļaujoša digitāla sabiedrība ir ļoti būtiska, nedrīkst dažus atstāt ārpus pakalpojumu pieejamības," komisijā teica Dzērvāns.

Savukārt kustības "Latvija strādā" idejas līdzautore Zane Čulkstēna, komentējot VARAM izvirzīto mērķi, ieteica ministriju izdalīt starpmērķus, lai katru gadu varētu sekot līdzi progresam.

Par VARAM prezentēto mērķi Ašreradens noteica: ""Varbūt mazāk, bet labāk" – tāds būtu mans aicinājums."

Šobrīd Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes uz Eiropas Savienības (ES) fona ir ļoti zemā līmenī. Jau iepriekš portāls "Delfi" vēstīja, ka ES publicētajā ziņojumā par cilvēkkapitālu un digitālo prasmju līmeni Latvija ir ceturtā no beigām.

Kā sēdes beigās teica Ašeradens, "diemžēl mēs atkal esam stūrī starp trīs Rumāniju un Bulgāriju. Mums jārunā patiesībā, nevis par Baltijas valstīm, bet par Latviju, Bulgāriju un Rumāniju, jo mēs vienmēr tur nonākam".

Kā liecina Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), Latvija, salīdzinot ar vidējiem ES rādītājiem, ir aptuveni trīs reizes mazāk IKT speciālistes - sievietes. Tāpat Latvijā IKT speciālisti ir 1,7%, taču ES 3,9%. Latvijā gan ir vairāk, proti, 5% IKT studiju programmu absolventi, kamēr ES šis rādītājs ir 3,6%. "Kāpēc šie cilvēki beigās nenonāk darba vidē kā IT speciālisti?" retoriski jautāja Dzērvāns.

Kā piesaistīt sievietes IKT nozarei? "Mēs kā reiz sākām ciklu projektā "Tava klase", uzrunājot tieši par šīm atšķirībām un skaidrojot. Mēs piedāvājām taisīt kampaņveida akcijas, kur būtu ietvertas pozīcijas, ka digitālā prasme nav tikai programmēšana, tas ir arī digitālais marketings, piemēram. Ir vajadzīgs [papildu] finansējums," Saeimā teica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP).

Tomēr Čulkstēna jautāja, kāpēc Latvija digitālās valsts politikas jautājumos ir zemāk nekā Igaunija un Lietuva. Znotiņš viņai atbildēja, ka "Latvija [salīdzinot ar Igauniju] ir aizkavējusies ar kompetenču satura ieviešanu mācību saturā". Proti, šajā mācību pieejā digitālo prasmju pilnveidošana iekļauta visos mācību posmos. IZM darbiniece Gunta Arāja, savukārt norādīja, ka Lietuva krietni ātrāk un vairāk nekā Latvija sāka investēt tehnoloģijās, ko izmantot mācību procesā.

Arāja norādīja, ka 2030. gadā ikviena izglītības posma beidzējam vajadzētu sasniegt vismaz pamata līmeni digitālajās prasmēs.

Digitālās prasmes – pēdējo nedēļu laikā šis temats izskanējis vairākkārt. Par šo prasmju trūkumu uzsāktas debates Saeimas Izglītības un zinātnes komisijā, kā arī Valsts prezidents Egils Levits nosūtījis vēstuli premjeram Krišjānim Kariņam (JV), aicinot valdību īstenot pārdomātu un mērķtiecīgu valsts digitālo politiku.

Ar digitālajām prasmēm saprotamas vairākas kompetences jomas, kas saistītas ar digitālo ierīču lietošanu: informācijpratība un datorpratība, saziņa un sadarbība, digitālā satura veidošana, drošība, problēmu risināšana.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Izglītības un zinātnes ministrija Saeima VARAM
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form