Vairāk nekā 40 Saeimas deputātu iesnieguši deklarāciju par armēņu genocīda nosodīšanu
Foto: Saeimas administrācija

Vairāk nekā 40 Saeimas deputātu no dažādām frakcijām iesnieguši izskatīšanai Saeimā deklarācijas par armēņu genocīdu projektu, kurā nosoda pret armēņu tautu līdz 1923. gadam vērstos genocīda noziegumus un godina to nevainīgu armēņu genocīda upuru piemiņu, pret kuriem tika vērsts noziegums pret cilvēci, un apliecina cieņu tiem izdzīvojušajiem, kuri cīnījās par cilvēka cieņu un iespēju dzīvot.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Deklarācijas projektā teikts, ka Saeima atzīmē, ka nav ne mazāko šaubu par vēsturiskajiem pierādījumiem, ka Osmaņu impērijas teritorijā no 1915. līdz 1923. gadam tika īstenots armēņu genocīds, likvidējot vairāku tūkstošu gadu ilgo armēņu klātbūtni savā vēsturiskajā dzimtenē.

Projektā uzsvērts, ka Saeima nosoda pret armēņu tautu līdz 1923. gadam vērstos genocīda noziegumus, dzimtās zemes atņemšanu, slepkavības un etnisko tīrīšanu nolūkā likvidēt armēņu tautības iedzīvotājus un iznīcināt armēņu kultūrvēsturisko mantojumu.

Tā atgādina, ka, ņemot vērā ANO 1948. gada Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu, genocīds ir nepārprotami jānosoda, lai nepieļautu tā atkārtošanos.

Projektā teikts, ka Saeima uzsver, ka godina to nevainīgu armēņu genocīda upuru piemiņu, pret kuriem tika vērsts noziegums pret cilvēci, un apliecina cieņu tiem izdzīvojušajiem, kuri cīnījās par cilvēka cieņu un iespēju dzīvot.

Deklarācijas projektu parakstījuši visi 15 Jaunās konservatīvās partijas frakcijas deputāti, vairāki deputāti no frakcijām "Saskaņa", "Attīstībai/Par!" un "KPV LV", kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti – Andris Kazinovskis, Evija Papule, Artuss Kaimiņš, Atis Zakatistovs.

Kā vēstīja aģentūra LETA, ASV prezidents Džo Baidens gatavojas atzīt Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijā notikušo pusotra miljona armēņu slepkavību par genocīdu, trešdien vēstīja ASV mediji.

Šāds solis vēl vairāk saasinās ASV attiecības ar NATO sabiedroto Turciju, kas asi reaģē uz šādiem lēmumiem, kādus jau pieņēmušas vairākas valstis, arī Francija un Krievija.

Baidena paziņojums ir gaidāms sestdien, kad tiks pieminēta armēņu slaktiņa sākuma 106. gadadiena, vēsta laikraksti "New York Times" un "Wall Street Journal".

Vairāk nekā 100 ASV Kongresa locekļu Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas priekšsēdētāja Ādama Šifa vadībā nule kā vērsušies pie prezidenta ar aicinājumu pildīt kampaņas gaitā solīto un atzīt armēņu slaktiņu par genocīdu.

ASV Kongress jau 2019. gada decembrī simboliskā balsojumā armēņu slaktiņu atzina par genocīdu.

"Desmitgadēm ilgi, kamēr līderi daudzviet pasaulē atzina XX gadsimta pirmo genocīdu, ASV prezidents cieta klusu," teikts vēstulē.

"Prezidenta kungs, kā jūs norādījāt savā 24.aprīļa paziņojumā – "klusēšana ir līdzatbildība". Savienoto Valstu valdības apkaunojošā klusēšana par armēņu genocīda vēsturisko faktu ir turpinājusies pārāk ilgi, un tā ir jāizbeidz," teikts vēstulē.

Bažījoties, ka Baidens sestdienas runu varētu izmantot, lai armēņu slaktiņu atzītu par genocīdu, Turcija ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu šonedēļ intervijā norādīja, ka "no paziņojumiem, kas nav juridiski saistoši, nebūs nekāda labuma, bet tie kaitēs attiecībām. Ja Savienotās Valstis vēlas attiecības pasliktināt, lēmums ir viņu ziņā."

Osmaņu impērijas varasiestādes 1915. gada 24. aprīlī apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.

Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu. Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnībā iznīcināta.

Osmaņu impērijas armēņi tika deportēti uz Sīrijas tuksnesi, un daudzi zaudēja dzīvību ceļā vai koncentrācijas nometnēs.

Daži tika sadedzināti, citi noslīcināti, noindēti vai nomira slimību rezultātā, teikts tā laika diplomātu un izlūkdienestu liecībās.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Jaunā konservatīvā partija (JKP) Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form