Jautāti, vai saistībā ar Latvijas turpmāko attīstību iedzīvotājiem svarīgāka ir maksimāla Latvijas patstāvības un neatkarības saglabāšana vai ciešāka Latvijas darbība un iekļaušanās dažādās starptautiskās struktūrās, Latvijas iedzīvotāji biežāk izvēlas suverenitātes saglabāšanu. Tikai 24% respondentu ir izvēlējušies ciešāku Latvijas iekļaušanos dažādās pārvalstiskās struktūrās un valstu savienībās, norādīts pētījumā.
Analizējot datus atkarībā no ideoloģiskā noskaņojuma, vērojams, ka vēlme pēc maksimālas Latvijas suverenitātes saglabāšanas ir vērojama biežāk nekā ilgas pēc dziļākas starptautiskās integrācijas, tomēr, vērtējot iedzīvotāju uzskatus atkarībā no piederības kreisajiem-labējiem vai konservatīvajiem-liberāļiem, ir vērojamas interesantas tendences, akcentē SKDS.
Aptauja atklāj, ka salīdzinoši vislielākie suverenitātes piekritēji ir konservatīvi domājošie iedzīvotāji - 61%. Tikai 20% šajā grupā par prioritāti izvirza starptautisko integrāciju. Mazinoties konservatīvismam, mazinās arī akcents uz maksimālu suverenitāti: grupā, kas nav ne izteikti konservatīvi, ne liberāli orientēta, 53% izvēlas suverenitāti, bet 26% - integrāciju. Atbalsts maksimālai suverenitātes saglabāšanai salīdzinoši viszemākais ir liberāli domājošo vidū, kur 45% priekšroku dod maksimālas valsts patstāvības un neatkarības saglabāšanai, bet 39% - ciešākai Latvijas darbībai un integrācijai dažādās starptautiskās struktūrās.
Sakarības ir vērojamas, arī analizējot atbildes atkarībā no simpātijām pret kreisajām vai labējām idejām: maksimālu Latvijas suverenitātes saglabāšanu biežāk ir akcentējuši kreisie - 59%, starp cilvēkiem, kas nav ne izteikti kreisi, ne labējie - 53%, bet salīdzinoši retāk labēji orientētie - 45%.
Neskatoties uz Latvijas politikā dominējošajām padziļinātas Eiroatlantiskās integrācijas tendencēm, pilnīgi visu 11.Saeimā pārstāvēto partiju atbalstītāji biežāk par prioritāti ir izvēlējušies maksimālu Latvijas patstāvības un suverenitātes saglabāšanu, nevis ciešāku valsts iekļaušanos dažādās starptautiskās struktūrās.
Salīdzinoši biežāk par maksimālu suverenitāti balso 71% nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai/LNNK" un 65% Zaļo un zemnieku savienības atbalstītāju. To norādījusi arī vairāk nekā puse jeb 55% partiju apvienības "Saskaņas centrs" un 51% "Vienotības" elektorāta. Salīdzinoši zemākais atbalsts maksimālai Latvijas suverenitātes saglabāšanai ir ZRP atbalstītāju vidū - 41%, kur līdzīgs respondentu īpatsvars ir izvēlējušies ciešāku Latvijas iekļaušanos dažādās starptautiskās struktūrās 39%.
Aptaujas datu analīze dažādās sociālajās un demogrāfiskajās grupās atklāj, ka vēlme pēc maksimālas Latvijas pastāvības un neatkarības saglabāšanas būtiski neatšķiras latviski un krieviski runājošo iedzīvotāju vidū. Ja no tiem, kuri ģimenē sarunājas latviešu valodā, 54% kā prioritāti ir izvēlējušies maksimālu Latvijas suverenitātes saglabāšanu, tad starp krieviski runājošajiem tādu ir 59%. Attiecīgi 27% latviski runājošo un 20% krieviski runājošo uzskata, ka svarīgāka būtu ciešāka Latvijas iekļaušanās dažādās starptautiskās struktūrās.
Nedaudz biežāk kā caurmērā maksimālu Latvijas neatkarības saglabāšanu atbalsta gados vecākie Latvijas iedzīvotāji - 61% vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem, 65% pensionāru, 59% individuāli nodarbinātie, 61% iedzīvotāju, kuriem ir tikai pamatizglītība, kā arī 63% Kurzemē un 58% Zemgalē dzīvojošo.
Savukārt nedaudz pozitīvāk Latvijas darbību un iekļaušanos dažādās starptautiskās struktūrās vērtē gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji - 34% vecuma grupa no 18 līdz 24 gadiem, 41% savās lauku saimniecībās strādājošo jeb zemnieku, 31% vadītāju, 29% speciālistu un ierēdņu, 28% iedzīvotāju ar augstāko izglītību un 30% Rīgā dzīvojošo.
Kā ziņots, SKDS pētījuma mērķis bija noskaidrot un aprakstīt iedzīvotāju ideoloģiju jeb pasaules redzējumu. Šajā aptaujā pēc nejaušas izlases piedalījās 1001 iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums tika veikts visā Latvijā.
Biedrības "Populares Latvija" vadītājs Edgars Zalāns skaidroja, ka institūta pasūtītā SKDS pētījuma veikšanas mērķis ir pašiem gūt priekšstatu, kā arī informēt sabiedrību par to, kādus ideoloģiskos uzskatus pārstāv Latvijas iedzīvotāji.