Par turīgām sevi novērtēja 0,1% mājsaimniecību, no kurām visas bijušas pilsētās. 6% mājsaimniecību atzinušas, ka nav bagātas, bet dzīvo labi, tai skaitā 6,5% šādu mājsaimniecību ir pilsētās, bet 4,9% - laukos. Saskaņā ar pētījumu, uz nabadzības sliekšņa ir 33,4% mājsaimniecību, tai skaitā 33,8% pilsētās, bet 32,3% laukos.
9,4% mājsaimniecību sevi atzinušas par nabadzīgām: pilsētās par nabadzīgām sevi atzīst 9,9% mājsaimniecību, bet laukos - 8,2%.
Kā norāda statistikas pārvalde, labāk nekā citas sociālekonomiskās grupas savu materiālo stāvokli vērtē uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecības, bet negatīvāk pensionāru mājsaimniecības un mājsaimniecības, kurām nav pastāvīgu iztikas līdzekļu avotu.
Atšķirīgs materiālā stāvokļa pašnovērtējums ir dažādos Latvijas reģionos. Visumā pozitīvākus vērtējumus sniedza Kurzemē un Zemgalē dzīvojošās mājsaimniecības. Šajos reģionos mājsaimniecību īpatsvars, kuras norādīja, ka ir ne bagātas, ne nabadzīgas vai nav bagātas, bet dzīvo labi, apsteidza vidējos subjektīvos rādītājus valstī kopumā.
Visbēdīgāk savu materiālo stāvokli raksturoja Latgales mājsaimniecības: 13,3% mājsaimniecību vērtē sevi kā nabadzīgas, bet 38,9% mājsaimniecību uzskata, ka atrodas uz nabadzības sliekšņa. Rīgas reģionā par nabadzīgām sevi uzskata 10,3% mājsaimniecību, kaut gan ienākumu analīze norādījusi, ka tieši Rīgas reģionā ir vislielākie ienākumi. To izskaidro ar salīdzinoši lielāku nevienlīdzību ienākumu sadalē Rīgas reģiona mājsaimniecībās.
Mājsaimniecību budžetu pētījumā mājsaimniecības tika lūgtas atbildēt arī uz jautājumu, kāda vismazākā naudas summa mēnesī mājsaimniecībai ir vajadzīga, lai nejustos trūcīgi. Atbildot uz šo jautājumu, mājsaimniecības caurmērā atzinušas, ka vidēji būtu nepieciešams 109 lati uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.