Lai gan pirms divām nedēļām, nākot klajā ar inflācijas plānu, premjers Aigars Kalvītis (Tautas partija) Latvijas iedzīvotājus aicināja nedzīvot uz parāda, aptuveni pusei Kalvīša valdības ministru ir kredītsaistības.
Laikraksts "Neatkarīgā" pirmdien, atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzē pieejamām amatpersonu deklarācijām, vēsta, ka premjers pats pēdējo gadu laikā kredītus, kuru apmēri, pēc viņa teiktā, Latvijā esot pārsnieguši "visus griestus", tiešām nav ņēmis. Līdzīgi arī finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP), aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP), ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) un citi ministri no parādsaistībām, kuru apmērs pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas jeb 2400 latu, ir izvairījušies. Taču deviņi ministri ņēmuši lielākus vai mazākus aizņēmumus.

Vislielākās parādsaistības, beidzoties 2005. gadam, bijušas tagadējam pašvaldību lietu ministram Aigaram Štokenbergam (TP) – kopumā ceturtdaļmiljons latu. Toreiz gan viņš vēl nebija ministrs, bet "Latvenergo" padomes priekšsēdētāja vietnieks. Tagadējam veselības ministram Vinetam Veldrem, kurš deklarācijas tapšanas brīdī vēl bija Pārtikas un veterinārā dienesta priekšnieks, ir otra lielākā parāda summa no valdības vīriem – gandrīz 95 tūkstoši latu. Salīdzinoši – viņa ienākumi gadā bijuši ap 30 000 latu.

Tiesa, lielai daļai ministru krīzes gadījumā, kā brīdinājis Kalvītis, nedraud nespēja atdot aizņemtos līdzekļus. Daļai ministru, kas aizņēmušies naudu, uzkrājumi ir lielāki par parāda vai kredīta summu, kas nozīmē, ka būtībā, vismaz ņemot vērā oficiāli uzrādītos uzkrājumus, viņi to varētu atdot vienā dienā. Šādā ziņā interesanta ir tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) situācija. Arī viņam parādsaistības bijušas 29 040 eiro (ap 20 000 latu). Toties uzkrājumu ir gandrīz četras reizes vairāk – ap 76 000 latu. Bet viņš pats izsniedzis aizdevumus par gandrīz divas reizes lielāku summu nekā aizņēmies – 38 000 latu.

Arī bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam (LPP/LC) ir 4730 latu parāds par automašīnu "Renault Scenic". Ar viņa uzkrājumiem būtu pietiekami, lai parādu nomaksātu. Proti, 2005. gadā skaidrā naudā viņam bija uzkrāti aptuveni 4,5 tūkstoši latu, bankas kontos atradās 3411 latu. Līdzīgi arī zemkopības ministram Mārtiņam Rozem (ZZS), kuram gan deklarācijā minētais parāds ir pats niecīgākais – 929 lati – un arī uzkrājuma summa nav liela – 4500, bet tā ir pietiekama, lai segtu aizdevumu.

Jau vēstīts, ka valdība pirms divām nedēļām apstiprināja inflācijas apkarošanas plānu, kas paredz kardinālu pasākumu kopumu inflācijas mazināšanai, tostarp stingrākus ierobežojumus kredītu ņemšanai.

Kalvītis iepriekš norādīja, ka valdības iecerētie soļi neskars lielāko daļu iedzīvotāju, bet gan tos, kas tērē daudz naudas.

Premjers aicināja nedzīvot uz parāda, jo ekonomiskā situācija var mainīties un beidzoties straujai izaugsmei vairākas mājsaimniecības, kurām ir kredīti var bankrotēt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!