Reforma izstrādāta, lai veicinātu tiesu darba efektivitāti, kā arī, lai efektīvāk risinātu esošo tiesnešu vakanču problēmas. Tāpat iecerēts, ka tiesu apvienošana līdzēs tiesu noslodzes jautājumu risināšanai. Tieslietu padomes sēdē arī tika uzsvērts, ka šāda veida reorganizācija veicinās vienotas tiesu prakses izveidi.
Plānots, ka līdz nākamā gada rudenim tiks vērtēti jaunās reformas rezultāti, lai pēc tam spriestu, vai jaunajai tiesai pievienot arī Rīgas rajona tiesu. Vērtējumā tiks skatītas izmaiņas lietu uzkrājumā, tiesnešu noslodzē, lietu izskatīšanās termiņos, kā arī tiesnešu specializācijā un vienotas tiesu prakses nodrošināšanā.
Tieslietu padomes sēdē no tās dalībniekiem skanēja atbalsts jaunās tiesas izveidei, taču izskanēja bažas par tās vadību. Proti, Tieslietu padomes locekļi atzīmēja, ka nav pārliecības, vai Latvijā ir gana daudz speciālistu, kas spētu vadīt šāda izmēra tiesu. Jāpiebilst, ka, atbildot uz šīm bažām, pārējie padomes locekļi norādīja, ka tās var risināt laicīgi konsultējoties ar citu valstu tiesām.
Padomes izsūtītajā preses paziņojumā norādīts, ka reorganizācijas rezultātā tiesu pieejamība iedzīvotājiem netiks ietekmēta un tiesas būs pieejamas līdzšinējās atrašanās vietās, kā arī iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt dokumentus jebkurā no šobrīd esošajām tiesu adresēm.
Rīgas tiesu reorganizācija ir 2015. gadā uzsāktās tiesu teritoriālās reformas turpinājumus. Tiesu reorganizācijas plāns ir izstrādāts, Tieslietu ministrijai sadarbojoties ar Tieslietu padomes darba grupu tiesu efektivitātes stiprināšanai.
