Vairākas nevalstiskās organizācijas – nodibinājums «Centrs Dardedze», organizācija «Skalbes», Latvijas Cilvēktiesību centrs, biedrība «Centrs Marta» un biedrība «Latvijas ainavas» – trešdien iesniedza visām Saeimas frakcijām, kā arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai iesniegumu ar kategorisku prasību nepieļaut līdzšinējo tiesiskā regulējuma, pazeminot vecuma cenzu no 18 uz 16 gadiem šaujamieroču izmantošanai medībās, informē "Latvijas ainavas".
Grozījumus Ieroču aprites likumā bez pienācīgas visas sabiedrības iesaistes apspriešanā plānots pieņemt Saeimā trešajā lasījumā, uzsver biedrībā.
Kā uzskata šīs sabiedriskās organizācijas, šobrīd mainīt Latvijā noteikto vecuma cenzu šaujamieroču izmantošanā medībās, pirmkārt, nav pamata, jo tam nav sabiedriskā pieprasījuma.
"Mainīt vecuma cenzu šaujamieroču izmantošanā medībās pavisam noteikti ir visas sabiedrības jautājums, jo tas skar sabiedrības drošību. Līdz ar to šādam priekšlikumam nepieciešama plaša sabiedriskā diskusija, kas pašlaik nav notikusi. Diskusijā būtu jāiesaista gan bērnu tiesību, gan jauniešu organizācijas, lai iegūtu pašu jauniešu informētu viedokli," norāda vēstules parakstītāji.
"Tam jābūt izvērtētam, pierādījumos balstītam lēmumam un mēs paredzam, ka jābūt vairāk diskusiju par šo jautājumu, īpaši iesaistot bērnu tiesību aizsardzības organizācijas un pašu jauniešu organizācijas," portālam "Delfi" skaidroja resursu centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce.
Iesnieguma autori uzsver, ka mainīt vecuma cenzu šaujamieroču izmantošanā medībās pavisam noteikti ir visas sabiedrības jautājums, jo tas skar sabiedrības drošību. Līdz ar to šādam priekšlikumam nepieciešama plaša sabiedriskā diskusija, kas pašlaik nav notikusi. Diskusijā būtu jāiesaista gan bērnu tiesību, gan jauniešu organizācijas, lai iegūtu pašu jauniešu informētu viedokli.
Tiek pieminēts arī būtisks papildu arguments – obligātais regulārais šaušanas eksāmens esošajiem medniekiem, atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā nav ieviests, bet tas ir priekšnoteikums, lai vispār sabiedrībā uzsāktu diskusiju par vecuma cenza izmaiņām šaujamieroču izmantošanā medībās Latvijā.
"Latvijas ainavas" norāda, ka šīs izmaiņas pieņemt nav arī nepieciešamības. Valsts meža dienesta dati par meža dzīvnieku populāciju lielumu neradot pārliecību par aprēķinu korektumu, tajā pat laikā Latvijā īpaši Eiropas Savienībā aizsargājamiem plēsējiem vilkiem un lūšiem katru gadu pieaug atļautie nomedīto dzīvnieku limiti, kaut gan šo plēsēju un citu meža dzīvnieku nodarītie postījumi nepieaug.
Šobrīd Latvijā savvaļas, īpaši Eiropas Savienības Direktīvas sugu apsaimniekošana ar invazīvajām metodēm, ir vērtējama kritiski. Tā nenotiek atbilstoši jaunākajām zinātniskajām atziņām, Eiropas Savienības valstu labākajām praksēm un mūsu sabiedrībai būtiskām morālām vērtībām. Lai nenodarītu kaitējumu visas sabiedrības vērtīgajam dabas resursam, paaugstinot jau tā intensīvo medību slodzi uz Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību sugām, medību procesā, kāds tiek praktizēts Latvijā, pusaudžu papildus iesaiste ar šaujamieročiem, ir nepieļaujama, vēsta iesnieguma autori.
Tiesa, ne tikai šīs nevalstiskās organizācijas iestājas pret priekšlikumu ļaut medībās šaut pusaudžiem no 16 gadu vecuma, arī Tiesībsarga birojs un Veselības ministrija. Šo iestāžu ieskatā, jāsaglabā esošā norma. Taču Saeimas deputāti otrajā lasījumā lēma citādi, atbalstot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu, proti, ļaujot 16 gadus vecam jaunietim medībās izmantot šaujamieroci ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju un ieroča īpašnieka vadībā.
