Apkures sezona lielākajai daļai patērētāju sāksies ar būtisku siltumenerģijas maksas kritumu, otrdien vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".
Pēc avīzes skaidrotā, šā gada apkures sezona salīdzinājumā ar aizvadītā gada apkures sezonu vismaz pirmajos mēnešos ļaus taupīt vai vismaz nemaksāt dārgāk tiem patērētājiem, kas izmanto centralizēto siltumapgādi (CSA) vai kurina ar gāzi.
AS "Latvijas gāze" nākamajiem mēnešiem prognozē nemainīgu gāzes cenu, tāpēc vismaz oktobrī un novembrī maksa par siltumenerģiju apdzīvotajās vietās, kur izmanto gāzi, saruks. Piemēram, Rīgā, salīdzinot ar 2014. gadu, apkures sezonai sākoties, siltumenerģija maksās par aptuveni 18% mazāk, bet Ogrē gaidāms 21% kritums.
Ventspilī apkure maksās par 2% mazāk, bet Lielvārdē par 15% mazāk nekā pērn. Siguldā siltums no kopējā pilsētas siltumtīkla maksās tikpat, cik pērn septembrī - 65,92 eiro par megavatstundu (eiro/MWh), bet Smiltenē tas būs par 15% dārgāks.
Cenu samazinājums saistīts ar vairākiem iemesliem. Latvijas Siltuma uzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidente Ginta Cimdiņa uzsver - pēdējos gados lielajās pilsētās daudz darīts CSA sistēmas sakārtošanā. Latvijas lielās pilsētas, tostarp Ventspils, Liepāja, Jelgava, lielā mērā siltumenerģijas ražošanā pārgāja no dabas gāzes vai cita fosilā kurināmā uz šķeldas kurināmo. Arī Salaspilī pēc biomasas projekta īstenošanas siltumenerģijas tarifi samazinājās, bet Rīgā un Daugavpilī pāreja uz biomasu kā kurināmo notiek lēnāk.
"Patlaban baudām augļus, ko deva Eiropas Savienības strukturālo fondu naudas atbalsts siltumtrašu renovācijai un energoefektivitātes celšanai. Latvijas lielajās pilsētās strauju tarifa maiņu var izraisīt vien strauja kurināmā cenas maiņa," norāda Cimdiņa.
Gan viņa, gan arī citi nozares eksperti atzīst - siltumenerģijas ražotāju efektīvā darbība līdz patērētājam nonāk ar būtisku nobīdi. Iemesls ir pirms 40 - 60 gadiem būvētās daudzdzīvokļu mājas, kur ir vāja siltuma izolācija un kurās māju iekšējās siltumapgādes sistēmas ir būvētas kā vienota sistēma bez iespējām regulēt siltumenerģijas padevi un temperatūru atsevišķos dzīvokļos. Tādēļ Latvijā lielākā daļa cilvēku savā dzīvoklī nevar un, visticamāk, arī pārredzamā nākotnē nevarēs regulēt siltuma padevi, jo mājas siltuma sistēmas pārbūve jāveic vienlaikus visā mājā un prasa no mājas dzīvokļu īpašniekiem vienprātību par šā jautājuma risināšanas nepieciešamību, skaidro laikraksts.
