Vairums iedzīvotāju domā, ka viņu ekonomiskais stāvoklis pasliktinājies

Par nabadzīgām sevi uzskatīja 5,6% mājsaimniecību, kā labu savu materiālo stāvokli novērtēja 9%, bet par turīgām sevi uzskatīja tikai 0,1% mājsaimniecību.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem samazinājies to mājsaimniecību skaits, kas savu materiālo stāvokli novērtēja kā "uz nabadzības robežas". 2002.gadā 30% mājsaimniecību atzina, ka "mēs esam uz nabadzības sliekšņa", 2004.gadā tā uzskatīja 27%, bet pērn – 26%.

Arī to mājsaimniecību skaits, kas sevi uzskata par nabadzīgiem, samazinās. 2002.gadā tādu bija 9%, 2003.gadā – 7,5%, 2004.gadā – 6,7%, bet pērn – 5,6%.

Vislielākais mājsaimniecību īpatsvars, kuras sniedz atbildi "neesam bagāti, bet dzīvojam labi" dzīvo Rīgā (12%) un Kurzemē (11%), turpretī atbildes "esam uz nabadzības sliekšņa vai esam nabadzīgas" visvairāk izsaka Latgalē (38%).

Labāk nekā citas sociālekonomiskās grupas savu materiālo stāvokli vērtē uzņēmēju, pašnodarbināto un algotu darbu strādājošās mājsaimniecības, bet kritiskāk mājsaimniecības, kurām nav pastāvīgu iztikas līdzekļu avotu, kā arī pensionāru mājsaimniecības.

Mājsaimniecību budžetu pētījumā respondentiem tika lūgts atbildēt arī uz jautājumu: "Kāda vismazākā naudas summa mēnesī Jūsu mājsaimniecībai ir vajadzīga, lai Jūs nejustos trūcīgi (varētu "savilkt galus kopā")? Atbildot uz šo jautājumu, mājsaimniecības caurmērā atzīst, ka vidēji būtu nepieciešams 146 lati uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pilsētu mājsaimniecībām būtu nepieciešami 159 lati (Rīgas mājsaimniecībām vēl vairāk – 178 lati), bet lauku mājsaimniecības iztiktu ar 117 lati mēnesī uz mājsaimniecības locekli. Jāpiebilst, ka pilnā iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība vidēji 2005.gada bija 105,48 lati mēnesī.

Bez izmaiņām savu ekonomisko situāciju vērtē 40% mājsaimniecību, bet 45% uzskata, ka viņu ekonomiskais stāvoklis ir kļuvis sliktāks, bet 15% mājsaimniecību atzīst, ka viņu ekonomiskā situācija ir kļuvusi labāka.