Kopš kristietības pirmsākumiem 25. decembrī tiek svinēta Jēzus Kristus dzimšanas diena. Iepriekš šajā laikā lielā daļā pasaules tautu atzīmēja ziemas saulgriežus, kas gan netika atzīmēti konkrētā kalendārā dienā, bet pēc saules ritma – pirmajā dienā, kad saule zemi apspīd nedaudz ilgāk kā iepriekšējā dienā. Šogad tas iekrita 22. decembrī.
Kristīgo Ziemassvētku svinēšanai šo gada brīdi izvēlējās vēl Romas impērijas laikā, lai tādējādi impērijā izkonkurētu kristietības pirmsākumos saulgriežos svinētos gaismas dieva Mitras atdzimšanas svētkus.
Bībeles pētnieki uzskata, ka Kristus piedzimis sešus mēnešus pirms Lieldienām, laikā, kad Izraēlā bija pietiekami silts, lai gani ar saviem lopiem varētu gulēt laukā, kā tas aprakstīts Jēzus piedzimšanas stāstā Bībelē, tātad - septembrī vai oktobrī.
Kristietībai izplatoties, Ziemassvētki izkonkurēja arī daudzu citu tautu paražas, bieži vien svinīgajiem rituāliem pārņemot daļu vietējo saulgriežu svētku tradīciju. Ziemassvētkus nedaudz atšķirīgi svin ne tikai dažādās tautās, bet arī konfesijās – katoliskās tradīcijas paredz, ka 25. decembrī Ziemassvētku mielasts noslēdz gavēni, bet protestanti ierasti svin un attiecīgi arī ēd jau 24. decembrī.
Šodien, kā arī rīt, Otrajos Ziemassvētkos, daudzu konfesiju draudzēs visā Latvijā jau notikuši un vēl notiks Ziemassvētkiem veltīti dievkalpojumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
