Vairums ministru pagaidām nepauž atbalstu idejai par dažādu ģimenes formu atzīšanu
Foto: LETA

Ministri pagaidām nepauž atbalstu "Attīstībai/Par!" (AP) un tiesībsarga idejai par dažādu ģimenes formu atzīšanu, tomēr norāda uz nepieciešamību sākt diskusiju par šo jautājumu.

2018. gada oktobrī tiesībsargs vēstulē Saeimai un Ministru kabinetam aicināja paredzēt juridisku ietvaru dažādu ģimenes formu atzīšanai atbilstoši Eiropas Cilvētiesību tiesas (ECT) jaunākajām atziņām.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) informēja valdības pārstāvjus par Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto atbildes vēstuli tiesībsargam, kurā uz vairākām lapaspusēm pamatots, kāpēc dažādu ģimeņu formu atzīšana nav atbalstāma. Bordāns piebilda, ka šis jautājums nav arī iekļauts valdības rīcības plānā.

Tomēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) aicināja ministrus pievienoties viņa pārstāvētā politiskā spēka īpašajam viedoklim, proti, ka ministri nepiekrīt TM sagatavotās atbildes vēstules saturam, jo, pēc Pūces domām, tiesībsarga atzinums par dažādu ģimenes formu atzīšanu būtu ņemams vērā.

Arī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) aicināja atbalstīt Pūces priekšlikumu, piebilstot, ka tiesībsargs aicina paplašināt nevis laulības, bet gan ģimenes jēdzienu.

"Jau tagad virknē likumu ģimenes jēdziens ir plašāks par laulības jēdzienu. Jūs katrs pazīstat ģimeni, kurā valda saticība un rūpes, tāpat kā pazīstat laulības, kurās ir maz ģimenes vērtību," sacīja Viņķele.

Viņa arī nepiekrita Bordāna teiktajam, ka šis jautājums nav starp valdības prioritātēm, tāpēc arī AP uztur savu īpašo viedokli, kas aicina neatbalstīt atbildes vēstuli tiesībsargam.

Latvijas interešu aizstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce informēja, ka no cilvēktiesību judikatūras secināms, ka Latvijai nav tūlītējs pienākums izveidot viendzimuma laulību institūtu, bet tas nenozīmējot, ka valstij nav jāatzīst esošās ģimenes formas. "TM atbildes vēstule tiesībsargam neatbild uz visiem tiesībsarga jautājumiem, bet tikai uz šauru aspektu par laulības reģistrēšanu, nevis ģimenes formām," sacīja Līce.

Borāns viņas pausto raksturoja kā "komentāru ar politisku uzstādījumu" un uzsvēra, ka neviena tiesību norma neuzliek Latvijai pienākumu mainīt ģimenes juridisko jēdzienu. "Ja reiz ir likums, kurā ir paredzēts noteikts laulības institūts, tad sabiedrība prasa to arī aizsargāt," pauda tieslietu ministrs.

Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) norādīja, ka viņa izpratnē un pēc dabas likumiem ģimeni veido vīrietis, sieviete un bērni. Vienlaikus ministrs, komentējot tiesībsarga aicinājumu atzīt dažādas ģimenes formas, rosināja ņemt vērā arī 21. gadsimta tendences, "sievietēm un vīriešiem veidojot attiecības ar robotiem".

"[Tiesībsarga ieteikums] grauj valsts pamatus un dabas likumus. Mēs esam valsts, kas atzīst laulības institūtu. Ja cilvēki izvēlas savādāku ģimenes formu, tā ir viņu izvēle, un nevajadzētu to uzspiest citiem," pauda Ģirģens. Savukārt Pūce pauda cerību, ka Latvija nekad nenonāks situācijā, kad kāds varētu citam uzspiest konkrētu ģimenes modeli.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sacīja, ka viņš atbalstīs TM sagatavoto atbildes vēstuli tiesībsargam, vienlaikus norādot uz nepieciešamību risināt jautājumu par dažādu ģimenes formu atzīšanu.

"Valstī dzīvo cilvēki, kuri izvēlas citas ģimenes formas - dzīvot vai nedzīvot laulībā. Es, trīs gadus strādājot labklājības jomā, iestājos par integrāciju un atbalsta sniegšanu katram valsts iedzīvotājam, lai viņš nejustos svešs. Mums ir jārada apstākļi, lai katrs no palikušajiem Latvijas iedzīvotājiem justos piederīgs, nevis atstumts. Jāpalīdz gan tām ģimenēm, kuras ir laulībā, gan arī tām, kurās aug bērni, bet vecāki nav laulājušies," uzsvēra Reirs.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka viņš atbalstīs TM sagatavoto atbildes vēstuli, vienlaikus piekrītot Reiram, ka Latvijā ir jāveido iekļaujoša sabiedrība.

"Mēs nevaram atļauties tādu greznību, kad kāds tiek atstāts ārpusē. Vērojot plašākas tendences, redzams, ka Rietumu kristietības valstis ir ar plašāku sapratni par iekļaušanu, turpretī Austrumu kristietības valstis izvēlas izslēdzošo modeli. Mēs kā robežvalsts starp Rietumu un Austrumu kristietību esam pakļauti dažādām vēsmām. Katrā ziņā patlaban mēs viens otru nepārliecināsim, bet fakts, ka spējam diskutēt un uzklausīt, ir nozīmīgs solis uz priekšu," uzsvēra Ministru prezidents.

Balsojumā visi ministri, izņemot Pūci un Viņķeli, atbalstīja TM sagatavoto atbildes vēstuli tiesībsargam.

Source

LETA

Tags

Ilze Viņķele Jānis Bordāns Jānis Reirs Juris Pūce Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Saeima Tieslietu ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form