Vakcīnas, prognozes un lobiji – Viņķele skaidro Covid-19 vakcīnu iepirkumu
Foto: Evija Trifanova/LETA

"Pēdējās dienās izskanējuši skarbi komentāri par Latvijas izveidotā Covid-19 vakcīnu portfeļa saturu. Jautājums, par kuru šobrīd notiek asas diskusijas – vai vakcīnu iepirkuma sadalījums Latvijai ir bijis pareizs, vai visi riski tika novērtēti un novērsti," skaidrojumu par šiem jautājumiem sniedz bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā raksta Viņķele, šodienas acīm raugoties, kad gluži kā teicienā "pēc kara visi gudri", iespējams, bija jāpiesakās uz visu ražotāju ja ne maksimāli iespējamām devām, tad vismaz "BioNTech-Pfizer" gadījumā uz lielāku pamatlīguma apjomu.

Viņķele skaidro, ka lēmums par Latvijas Covid-19 vakcīnu portfeļa saturu tika veidots, par pamatu ņemot Imunizācijas valsts padomes, Valsts Zāļu aģentūras, Veselības ministrijas (VM) atbildīgo departamentu speciālistu sagatavoto lēmuma projektu. "AstraZeneca" bija līderis gan prognozēs par reģistrāciju, gan vakcīnas vienkāršu lietošanu masu vakcinācijā, gan vienīgā vakcīna, kura pētījumos uzrādīja spēju pārtraukt vīrusa transmisijas ķēdi.

"Līgums ar šo ražotāju bija pirmais, ko slēdza Eiropas Komisija (EK) un attiecīgi arī Latvija. Mēs izmantojām iespēju pietiekties uz maksimālo šo vakcīnu skaitu, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus. Lai arī ne galvenais, bet vērā ņemams apstāklis bija tas, ka šis vakcīnas ir ilgāk uzglabājamas un to cena ir gandrīz 10 reizes lētāka par "BioNTech-Pfizer" vakcīnām. Vai šis lēmums ir bijis pamatots, redzēsim jau tuvā nākotnē," norāda Viņķele.

Tiek prognozēts, ka "AstraZeneca" vakcīna ES varētu tikt reģistrēta vēl janvārī. Vienkāršās lietošanas dēļ būtu iespējams iedzīt vakcinācijas tempus, kas sarežģītākās "BioNTech-Pfizer" vakcīnu loģistikas dēļ ir lēnāki.

Kā uzsver Viņķele, vakcinācijas stratēģijā vēlamais mērķis noteikts sasniegt 80% iedzīvotāju vakcināciju pret Covid-19 līdz šī gada beigām. Latvijas sākotnējais vakcīnu iepirkuma apjoms EK kopējā iepirkuma ietvarā ir 4 060 536 devas, kas atbilst 2 429 939 cilvēku vakcinācijai. Pasūtināto vakcīnu apjoms pārsniedz Latvijas iedzīvotāju skaitu, bet rezerve nepieciešama papildus drošībai, akcentē bijusī ministre.

EK slēgtā pirmā līguma ar "BioNTech-Pfizer" pamatapjoma ietvarā Latvijai bija iespēja pieteikties uz 800 tūkstošiem devu. Eksperti sākotnējās aplēsēs vērtēja 200 tūkstošu devu iegādi, galīgā lēmuma projektā vakcīnu portfelī iekļaujot 97 000 šo vakcīnu. No papildu apjomiem decembrī tika iegādāti vēl 243 tūkstoši devu.

"Tieši par papildu apjoma 100 tūkstoš devu iepirkšanu 21. decembrī Kariņa kungs izteica pārmetumus Veselības ministrijai, kura no tām it kā esot atteikusies. Un tā nav taisnība. 21. decembrī VM ražotāju informēja par papildu devu iegādi un šo lēmumu 22. decembrī apstiprināja MK," skaidro Viņķele, piebilstot, ka MK 8. janvārī lēma, ka izmatos EK piedāvātās otrās papildus vakcīnas piegādes iespējas līdz pat 1,4 miljoniem šī ražotāja devu.

Viņa var piekrist vērtējumam, ka Covid-19 vakcīnu izstrāde, iepirkums, loģistika ir nebijuša apmēra operācija, kurā diezgan daudz mācāmies darot un no savām kļūdām. Tomēr pieņēmumus par kāda ražotāja īpašu lobēšanu viņa noraida. "Dalībvalstis līgumus un pasūtījums slēdz un izdara EK iepriekš panāktas vienošanās ietvarā, pasūtījuma procedūra ir standartizēta, nekādas lokālas sarunas ar ražotāju par īpašu lobēšanu nav iespējamas," pasūtīšanas procedūru aprakstīja Viņķele.

Diskusijas par vakcīnu portfeli šajos saspringtajos apstākļos liecina par vienu VM un MK darba uzlabošanas priekšlikumu vēl pirms visas pandēmijas pieredzes izvērtēšanas – lēmumi ar tādu ietekmi uz sabiedrību kā vakcinācija pret Covid-19, ir izvērstāk un plašāk jāvērtē un jādiskutē valdībā, atbildības smagumu par tiem valdībai dalot ar ekspertiem, uzsver politiķe.

Vakcīnu iegādes secība

Aprakstot vakcīnu iegādes notikumu secību EK, Viņķele skaidro, ka pagājušā gada 17. jūnijā EK nāca klajā ar paziņojumu, ka ar ievērojamu finansējumu veicinās efektīvu un drošu Covid-19 vakcīnu izstrādi, ražošanu un piegādi. EK noslēdza cerību pirkuma līgumus (Advance Purchase Agreements) ar ražotājiem, kuriem šis finansējums tika novirzīts kā daļēja samaksa vakcīnām, kuras tiks izstrādātas un reģistrētas ES un kuras pēc reģistrācijas iegādāsies EK. Vakcīnu iegādes tiek finansētas no Ārkārtas atbalsta instrumenta. 18. jūnijā EK pieņēma lēmumu, ka visu dalībvalstu vārdā veiks kopīgu vakcīnu iepirkumu, Latvija atbalstīja vienošanos.

31. jūlijā EK noslēdza izpētes sarunas ar farmācijas uzņēmumu "Sanofi-GSK". Sagaidāmais vakcīnu skaits, ko reģistrācijas gadījumā EK iegādātos no šī ražotāja, ir 300 miljoni devu.

13. augustā EK noslēdza izpētes sarunas ar "Johnson&Johnson". Potenciālā līguma apjoms 200 miljoni devu. Līgums parakstīts 8. oktobrī.

14. augustā EK noslēdz pirmo vienošanos ar uzņēmumu "AstraZeneca" par potenciālās Covid-19 vakcīnas iegādi un ziedošanu valstīm ar zemākiem un vidējiem ienākumiem vai novirzīšanu uz citām Eiropas valstīm. Apjoms 300 miljonu devu iegāde ar papildus iespējām iegādāties vēl 100 miljonus. Uz vienošanās slēgšanas brīdi tika vērtēts, ka "AstraZeneca" ražotās vakcīnas reģistrācijai varētu būt pieejamas pirmās. EK informēja, ka notiek daudzsološi II-III fāzes izmēģinājumi. Tika atzīts, ka lēmums iegādāties "AstraZeneca" vakcīnu balstās uz zinātnisku pieeju un tehnoloģiju, liela apjoma piegādes ātrumu, izmaksām, riska dalīšanu, atbildīgumu un ražošanas jaudām. Līgums tika parakstīts 27. augustā, norāda Viņķele.

11. novembrī EK komisija noslēdza līgumu ar ražotāju "BioNTech-Pfizer" par 200 miljonu devu iegādi ar papildu iespējām saņemt vēl 100 miljonus devu. Par papildu devu iegādi EK komisija lēma 15. decembrī. 21. decembrī EK apstiprināja šīs vakcīnas lietošanu ES. Jau 2021. gada 8. janvārī EK dalībvalstīm piedāvāja iegādāties papildus 200 miljonus vakcīnu devu, rezervējot vēl 100 miljonus.

17. novembrī EK noslēdza līgumu ar kompāniju "CureVac" par 225 miljonu devu iegādi ar papildu iespējām saņemt vēl 180 miljonus devu.

25. novembrī EK noslēdza līgumu ar ražotāju "Moderna" par 80 miljoniem devu ar iespēju pasūtīt vēl 80 miljonus. Atļauja lietot "Moderna" vakcīnu ES tiek apstiprināta šī gada 6. janvārī.

EK noslēgtie līgumi paredz vakcīnu piegādi nevis uzreiz, bet gan dalot pa ceturkšņiem. EK atzīst, ka, vērtējot pieredzi no vakcinēšanas pieredzes pret citām slimībām, kolektīvā imunitāte sasniedzama pie 70% populācijas vakcinācijas. Ņemot vērā objektīvos apstākļus, EK uzskata, ka ES vakcinēšanu pret Covid-19 varēs pabeigt 2021. gada beigās, skaidro Viņķele.

Skaidrojot pieturas punktus, kā Latvijā tika pieņemti lēmumi par Covid-19 vakcīnām, Viņķele norāda, ka pirmā Latvijas iemaksa EK Ārkārtas atbalsta instrumentā vienotajam ES vakcīnu iepirkumam tika ieturēta no mūsu valsts iemaksām ES budžetā. EK lēma palielināt finansējumu vakcīnu iepirkumam, tādēļ dalībvalstīm bija jāveic papildus iemaksas jau tieši no valsts budžeta.

13. oktobra MK sēdē lēma, ka Latvija iemaksā vēl 1,6 miljonus eiro Ārkārtas atbalsta instrumentā no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" vakcīnu iegādei. Ziņojuma anotācijā tika izklāstīta situācija par Covid-19 vakcīnām ES, tostarp kopējiem līgumu apjomiem, kas bija pieejama uz to brīdi. Jautājuma skatīšanas laikā ministri neuzdeva jautājumus un nerosināja diskusiju.

20. oktobra MK sēdē tiek apstiprināts VM informatīvais ziņojums par 2,6 miljoni eiro finansējuma piešķiršanu "AstraZeneca" līgumam, kas paredzēja Latvijai 1 271 870 vakcīnu devu ar indikatīvo piegādes grafiku jau decembrī. Finansējums tika piešķirts. Jautājuma skatīšanas laikā ministri neuzdeva jautājumus un nerosināja diskusiju.

1. decembra MK sēdē tiek skatīts, akceptēts un piešķirts 26,7 miljoni eiro finansējums Covid-19 vakcīnu iepirkumam saskaņā ar vakcinācijas stratēģiju. MK tiek iepazīstināts ar Latvijas Covid-19 vakcīnu portfeļa sadalījuma apjomu pēc ražotājiem, kā arī indikatīvajiem piegādes laikiem. Cita starpā šajā ziņojumā norādīts, ka lielāko iepirkumu veic no "AstraZeneca", bet no "BioNTech-Pfizer" pamatlīguma ietvarā plānots iegādāties 97 tūkstošus devu. Jautājuma skatīšanas laikā par vakcīnu apjomu un sadalījumu pēc ražotājiem ministri neuzdeva jautājumus un nerosināja diskusiju. Ministru prezidents gan norādīja, ka jāgatavo lielāka detalizācija par vakcīnu izlietošanas plānu un loģistiku, atceras Viņķele.

21. decembrī VM saņem informāciju no "Pfizer", ka līguma ietvarā Latvijai pieejamas papildu 100 tūkstoši vakcīnu devu. Atbilde jāsniedz līdz pusnaktij. VM informē, ka piesakās uz piedāvājumu, lēmumu apstiprinājumam virza izskatīšanai 22. decembra MK sēdē. Lēmums tiek atbalstīts, norāda Viņķele.

Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien, 5. janvārī, izteicis neuzticību veselības ministrei Viņķelei un informējis par to arī valdību veidojošo partiju pārstāvjus. Partiju apvienība "Attīstībai/ Par" virzīja jaunu veselības ministra amata kandidātu - Danielu Pavļutu (AP), kuru ministra amatā apstiprināja ceturtdien, 7. janvārī.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 Eiropas Komisija Ilze Viņķele Ministru prezidents Vakcīna Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form