Vakcinēties pret Covid-19 varēs arī vīrusu pārslimojušie
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Iepriekš pārslimota Covid-19 saslimšana nav iemesls cilvēkam neveikt vakcināciju, piektdien medijiem atklāja Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņa stāstīja, ka pasaulē par šo jautājumu tiek daudz diskutēts arī skatoties no citām infekcijām un nolemts, ka vakcinēties var arī vīrusu izslimojušie, jo "nav retums, ka dabīgā infekcija veido īslaicīgāku imunitāti", bet ar vakcīnas tehnoloģijas palīdzību – noturīgāku, skaidroja Zavadska.

Tāpat viņa uzsvēra, ka pirms vakcinācijas veikšanas, antivielas meklēt nevajag. "Mēs nevakcinēsim to, kurš būs akūti slims ar Covid-19, jo šī nav terapeitiska procedūra, bet tie, kas kādreiz ir pārslimojuši, viņiem tāpat ir iespēja vakcinēties," norādīja Zavadska.

Ko gaidīt no Covid-19 vakcīnām

Attālinātajā preses konferencē Zavadska medijus informēja arī par to, ko gaidīt no vakcīnām. To mērķis ir mazināt slogu slimnīcām un veselības aprūpei kopumā, novēršot vakcinētā cilvēka nāvi, saslimšanas gadījumā novēršot smagu slimības gaitu un komplikāciju attīstību, nepieciešamību hospitalizēt, kā arī bieži vidēji smagu un smagu saslimšanas gaitu.

Vakcinācija palīdzētu arī pārtraukt vīrusa nodošanu no viena cilvēka otram, pārtraucot tā cirkulāciju sabiedrībā, kas palīdzētu atgriezties ikdienā, pēc kuras ilgojamies.

Arī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) uzsvēra, ka Latvija ir izdarījusi visus priekšdarbus, lai tāpat kā citas Eiropas valstis brīdī, kad vakcīnas tiks reģistrētas un pieejamas lietotājiem, nekavējoties uzsāktu vakcinēšanu. "Vakcīna ir mūsu biļete uz salīdzinoši normālu, ierastu dzīvi, kāda tā bija pirms Covid-19, tā ir drošības garantija, iespēja palikt veseliem pašiem un pasargāt līdzcilvēkus un sabiedrību kopumā," akcentēja ministre.

Kā jau iepriekš tika skaidrots, sākotnēji plāno vakcinēt veselības aprūpes darbiniekus, kam ir augsts un ļoti augsts saslimšanas risks, iespēja infekciju pārnest neaizsargātām personām ar paaugstinātu saslimšanas risku. Prioritāri vakcinējamo sarakstā atrodas arī ilgstošas sociālās aprūpes centru iemītnieki un darbinieki, kā arī, lai maksimāli palielinātu pieejamo vakcīnu ietekmi, samazinot smagas saslimšanas un nāves gadījumus, rekomendēts vakcīnas nodrošināt arī cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma, skaidroja Zavadska.

Skaidrojot, kā tiek veidotas vakcīnas, Zavadska noraidīja baumas, ka tās kādā veidā varētu ietekmēt cilvēka DNS, jo tā neiekļūst šūnas kodolā, kur tiek glabāta cilvēka DNS.

Tāpat viņa skaidroja, ka pēc vakcinācijas drīkst mazgāties, sportot, turpināt ikdienas gaitas, kā arī alkohola lietošanai vai nelietošanai nav nekādas saistības ar vakcināciju. Arī paracetamolu vai citus temperatūru pazeminošus vai pretsāpju līdzekļus vecumam un svaram atbilstošā devā var lietot uzreiz pēc vakcinācijas profilaktiskos nolūkos. Tie tiek rekomendēti pēc vakcinācijas tādos gadījumos, ja paaugstinās ķermeņa temperatūra vai vērojami citi nevēlamie pēcvakcinācijas simptomi.

Zavadska skaidroja, ka neatkarīgi no cilvēka vecuma pēc jebkuras vienas vai vairāku vakcīnu saņemšanas ir iespējamas veselībai nekaitīgas reakcijas, piemēram, apsārtums, pietūkums, sāpes vakcīnas injekcijas vietā, kā arī drudzis, nogurums, slikta pašsajūta, reibonis, vemšana. Visbiežāk šie simptomi izzūd dažu dienu laikā un ārstēšana nav nepieciešama, viņa mierināja. Retākos gadījumos pēc jebkuras vakcīnas ir iespējamas nopietnākas blaknes.

Zavadska norādīja, ka pašlaik noris darbs pie vakcīnas kabinetu izveides, kā arī strādā ar vakcinācijas kabinetiem un personālu, kas jau iepriekš ir regulāri vakcinējuši gan slimnīcu iestāžu darbiniekus, gan sabiedrību pret sezonālo gripu un citām saslimšanām arī lielos apjomos. Tāpat tiks izstrādāta vakcinācijas procesa rokasgrāmata un apmācības sarežģīto vakcīnu procedūras nodrošināšanai.

Tāpat Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens žurnālistiem skaidroja, ka vakcīnu izvērtēšanas procesā ir vienādas stingras prasības kvalitātei, drošumam un iedarbīgumam, un reģistrācijas prasības nekādā mērā Covid-19 vakcīnām netiek atvieglotas.

Tāpat viņš uzsvēra, ka pēc apstiprināšanas vakcīnu ražotāji varēs sākt vakcīnas piegādāt vienlīdzīgos apjomos visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Vakcinēšanas stratēģijas īstenošanas komandā ir sadalītas atbildības, kur Imunizācijas valsts padome ir atbildīga par prioritāro grupu rekomendēšanu, klīnisko praksi un zinātniskā viedokļa sniegšanu, Veselības ministrija – par stratēģiskajiem lēmumiem, tiesību aktiem, kā arī stratēģijas īstenošanas pārraudzību.

Slimību profilakses un kontroles centrs ir atbildīgs par vakcīnu pasūtīšanu, vakcinācijas plānošanu, monitorēšanu, koordinēšanu. Savukārt Nacionālā veselības dienesta atbildība ir vakcīnu iepirkumu veikšana, loģistikas un piederumu iepirkumi, tarifi un izdevumu atmaksa, kā arī e-veselība. ZVA, sadarbojoties ar Eiropas Zāļu aģentūru rūpējas par zāļu drošumu, kvalitāti un efektivitāti, kā arī koordinē stratēģijas īstenošanu.

Jau ziņots, ka plašāka sabiedrības vakcinācija pret Covid-19 Latvijā varētu sākties nākamā gada otrajā ceturksnī jeb vakcinācijas plāna trešajā posmā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija Ilze Viņķele Zāļu valsts aģentūra Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form