Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) un Jūrmalas Uzņēmēju biedrība (JUB) nolēmušas vākt pilsētas iedzīvotāju parakstus, lai ierosinātu rīkot pašvaldības ārkārtas vēlēšanas.

Likums gan neparedz, ka ar iedzīvotāju parakstiem varētu ierosināt ārkārtas vēlēšanas.

Abu organizāciju biedri nav apmierināti ar situāciju pašvaldībā un to, kā 29.jūnijā pieņemti pilsētas attīstības plāna grozījumi.

Kā vienīgo risinājumu pašvaldības darba uzlabošanā JAB uzskata domes sastāva maiņu vēlēšanu ceļā, kuru ierosināšanai nepieciešams savākt vismaz 10 000 jūrmalnieku parakstus, kas ir aptuveni trešā daļa pilsētas iedzīvotāju skaita, uzskata biedrības pārstāvis Gundars Zaļkalns.

Viņš norādīja, ka pretējā gadījumā vairāk nekā trīs turpmākos gadus turpināsies pašvaldības vadības lēmumu pieņemšana, neņemot vērā sabiedrības viedokli.

"Nebūtu pieļaujams, ka no "Jaunā laika" izslēgtie deputāti - domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta, Zigurds Starks un Ģirts Trencis - pārietu citā partijā un turpinātu darbu pašvaldībā," teica Zaļkalns.

JUB vadītājs, uzņēmējs Māris Dzenītis aģentūrai LETA teica, ka arī viņa vadītā biedrība gatava iesaistīties parakstu vākšanā.

"Uzņēmēji bieži piedzīvo, ka domē lēmumi tiek risināti gausi, tādēļ dīvaini, ka pilsētas attīstības plāni šobrīd, pēcsvētku laikā, pieņemti tik steidzamā kārtā, aizbildinoties, ka domnieki intensīvi strādājuši vēlu vakaros," sacīja Dzenītis.

Viņaprāt, lēmums par plāna grozījumiem pieņemts nedemokrātiski, izdarot spiedienu uz balsotājiem.

"Domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta jau otro reizi ar savu darbu parāda, ka rīkojas ne vien pretrunā ar iedzīvotāju interesēm, bet arī neievēro savas partijas norādījumus, atbalstot attīstības plāna grozījumus 1.jūnijā, kuros netika ņemta vērā iedzīvotāju un Saeimas deputātu neapmierinātība, un arī vakar, 29.jūnijā, neizveidojot jaunu darba grupu ar sabiedrisko organizāciju pārstāvju piedalīšanos," sacīja Zaļkalns.

"Aizstrauta paziņoja, ka grozījumu akceptēšana notikusi, rodot kompromisu ar iedzīvotājiem par 22 teritoriju dabas pamatņu saglabāšanu, tomēr JAB rokās nav nokļuvis neviens dokuments, kas liecinātu par sadarbību ar sabiedriskajām organizācijām, kas būtu piedalījušās vakardienas lēmuma pieņemšanā," sacīja Zaļkalns un piebilda, ka JAB pārstāvji uz domes ārkārtas sēdi netika aicināti.

Kā aģentūrai LETA norādīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas preses sekretārs Mārtiņš Panke, vācot iedzīvotāju parakstus, pēc spēkā esošās likumdošanas nav iespējama pašvaldības domes sastāva maiņa. Izsludināt ārkārtas domes vēlēšanas var Saeima, pamatojoties uz nopietniem likumpārkāpumiem - ja netiek sasauktas sēdes, netiek pieņemti lēmumi vai arī tie ir prettiesiski.

Politiski strīdi, piemēram, par Jūrmalas pilsētas attīstības plāna grozījumiem, nav pietiekams iemesls, lai atlaistu domi, informēja Panke.

Kā ziņots, arī vairāki Jūrmalas pilsētas domes deputāti vēlas rīkot ārkārtas vēlēšanas, jo nav apmierināti ar situāciju pašvaldībā un veidu, kādā vakar pieņemti pilsētas attīstības plāna grozījumi.

"Ja nevēlamies, ka visu pilsētu pārņem kriminālie elementi, nav citas izejas, kā rīkot ārkārtas vēlēšanas," aģentūrai LETA iepriekš paziņoja domes deputāts Ilmārs Ančāns ("Mūsu zeme").

Deputāts Raimonds Munkevics (JMM) pauda, ka tas nebija korekts veids, kā tika sagatavots un pieņemts šis lēmumprojekts, jo trijās stundās nevar izvērtēt tik nopietnus jautājumus. "Kur nu vēl trakāk - visi principi tika nolikti malā, lai atbalstītu kādam izdevīgu zemesgabalu zonējuma maiņu," teica Munkevics.

Viņš uzsvēra, ka mainījusies koalīcija: no tiem septiņiem deputātiem, kuri atbalstīja domes priekšsēdētāju Aizstrautu (JL), aizgājuši četri - viņš pats, Ančāns, Aigars Tampe (TB/LNNK) un Zigurds Starks (TB/LNNK).

Aizstrautu tagad nolēmuši atbalstīt Agris Kalnciems (TP), Igors Dreija ("Jaunais centrs"), Māris Mežapuķe, Jānis Kuzins ("Dzimtene") un kukuļdošanas lietā apsūdzētais Juris Hlevickis (LPP).

Galvenais iemesls, kāpēc būtu jārīko ārkārtas vēlēšanas, pēc Munkevica teiktā, ir fakts, ka dome neņem vērā sabiedrības viedokli.

LETA jau ziņoja, ka Jūrmalas domes deputāti vakar, 29.jūnijā, ārkārtas sēdē nolēma saglabāt 1.jūnijā pieņemto pilsētas attīstības plāna grozījumu redakciju, kas izraisīja sabiedrības un atsevišķu politisko partiju protestus.

Pieņemts pielikums iepriekš izstrādātajiem grozījumiem pilsētas attīstības plānā. Pielikumā paredzēts 22 teritorijas 40 hektāru platībā atstāt kā dabas pamatņu teritorijas. Starp tām ir aptuveni puse no teritorijām, kuras JAB prasīja saglabāt kā dabas pamatnes. Aizstrauta norādīja, ka tas esot kompromisa variants.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus