'Valda Dombrovska faktors': Kas veda 'Jauno Vienotību' uz uzvaru  (183)

Pērnā gada rudenī 13. Saeimas vēlēšanās "Jaunā Vienotība" saņēma vien 6,69% balsstiesīgo atbalstu. Ja 12. Saeimā "Vienotību" pārstāvēja 23 deputāti, tad 13. Saeimā "Jauno Vienotību" pārstāv vien astoņi. Tādējādi sestdienas EP vēlēšanu rezultāti ne vienu vien varēja pārsteigt – laurus plūca tieši "Jaunā Vienotība", iegūstot 26,24% vēlētāju atbalstu.

Politisko spēku apvienības "Jaunā Vienotība" kodolpartijas "Vienotība" valdes priekšsēdētājs, deputāts Arvils Ašeradens portālam "Delfi" skaidroja, ka vēlēšanu iznākums jāskata plašāk. Nenoliedzot saraksta pirmā numura Dombrovska ietekmi uz vēlēšanu rezultātu, viņš atgādina, ka pati "Vienotība" ir radikāli mainījusies. Politiskais spēks jau 13. Saeimas vēlēšanās startēja ar jaunu komandu un jauniem uzstādījumiem. Partijas restarts nesa augļus, no aptuveni 1-2% liela vēlētāju atbalsta pirms vēlēšanām tas pieauga līdz teju 7% vēlēšanās.

Labumā gājis arī tas, ka "Jaunā Vienotība" krīzes brīdī bija gatava uzņemties atbildību par valdību. "Tas radīja jaunu stabilitāti un jaunu dinamiku ļoti fragmentētajā politiskajā procesā, kas bija pēc Saeimas vēlēšanām," sprieda "Vienotības" vadītājs.

Vienlaikus politiķis atzina, ka Dombrovskis ar savām zināšanām par Eiropas Savienību (ES), kā arī pieredzi viennozīmīgi ir ietekmējis EP vēlēšanu rezultātu. "Viņa profesionalitāte ir absolūti pārliecinoša. Viņa zināšanas par ES jautājumiem nevienam ne mirkli nerada šaubas," lepojās "Vienotības" vadītājs. Politiskais spēks turpinās pastāvēt uz to, ka tieši Dombrovskim ir jābūt eirokomisāra amata kandidātam.

Arī eksperti saredz Dombrovska ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem. Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš izvirzījis hipotēzi, ka "Dombrovska faktors" un viņa aktīvā parādīšanās "Jaunās Vienotības" kampaņā ir nospēlējusi lielu lomu politiskā spēka augstajos rezultātos. Kaktiņam radās iespaids, ka Dombrovskis politiskā spēka kampaņā iesaistījās tieši pēdējās pirmsvēlēšanu nedēļās.

Vienlaikus SKDS direktors atgādina, ka kritēriji, kāpēc vēlētāji izvēlas vienu vai otru politisko spēku, Saeimas un EP vēlēšanās ļoti atšķiras. "EP vēlēšanās partiju nozīmītēm, no kādas partijas kandidāts nāk, patiesībā ir diezgan maza nozīme. Es negribētu teikt, ka nav nekāda, bet salīdzinoši ir ļoti, ļoti maza. Vēlētāji vairāk skatās, kas ir šis konkrētais cilvēks Eiropas kontekstā, vai viņš izskatās pietiekami pārliecinošs, kompetents, vai viņš zina valodas, vai viņš spēs profesionāli ierakstīties, vai viņš nedarīs kaunu," sarunā ar portālu "Delfi" turpināja Kaktiņš. "Savukārt, kādu partiju viņš pārstāv, tas [EP vēlēšanās] ir sekundāri."

Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore dr. Žaneta Ozoliņa domā līdzīgi – Latvijas vēlētājs EP vēlēšanās balso par cilvēkiem, par personībām. "Eiroparlamenta vēlēšanās nekad nav viens pret viens ar Saeimas vēlēšanām. Diezgan tradicionāli Latvijas vēlētājs tomēr EP vēlēšanās balso par cilvēkiem," pārliecināta Ozoliņa.

Tikmēr politoloģe Iveta Kažoka atgādina, ka pirms pieciem gadiem partija "Vienotība" nebija sevišķi populāra valsts līmenī, bet EP vēlēšanās tika pie aptuveni 45% Latvijas vēlētāju balsu. "Valdis Dombrovskis ir populārs politiķis, kura reputācija daudzu Latvijas cilvēku acīs joprojām ir nevainojama, viņš atstāj tāda cilvēka iespaidu, kurš tiešām var ietekmēt ES lēmumus. Un tas Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi. "Jaunās Vienotības" labo rezultātu vēlēšanās varētu nosaukt par "Valda Dombrovska faktoru"," portālam "Delfi" skaidroja Kažoka.

Politoloģe uzskata, ka, lai atnāktu uz EP vēlēšanām, visbiežāk iedzīvotājiem ir vajadzīga papildus motivācija: "Saeimas vēlēšanās atnāk ļoti daudz nejaušu vēlētāju, kuri maz domājuši par politiku, kamēr uz Eiropas Parlamentu nāk motivēts cilvēks."

Kažoka ir pārliecināta, ka, ja uz EP vēlēšanām nāktu tie paši 50-60% Latvijas iedzīvotāju, kas uz Saeimas vēlēšanām, balsojuma rezultāti izlīdzinātos. Viņa uzskata, ka cilvēkiem patīk politiķi, kuri var pierādīt, ka ir aktīvi strādājuši EP. Starp šādiem politiķiem Kažoka ierindo arī Dombrovski un Robertu Zīli (NA). Kažoka skaidroja, ka, viņasprāt, šie deputāti spēj uzrunāt "to vēlētāju, kas padziļināti interesējas par politiku".

Sestdien par "Jauno Vienotību" EP vēlēšanās nobalsoja 124 193 balsstiesīgo, tādējādi nodrošinot politiskajam spēkam 26,24% lielu atbalstu un divas vietas EP. Dombrovskis no "Jaunās Vienotības" saraksta izpelnījās balsotāju atzinību, viņš saņēma 88 959 plusus. Salīdzinājumam: otru augstāko plusu skaitu sarakstā saņēma Sandra Kalniete – 60 338.

Šobrīd Dombrovskis ir Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents, taču pēc ievēlēšanas EP, viņš ir nolēmis nolikt EK viceprezidenta pilnvaras. Viņš cer, ka tiks nominēts jaunajā EK sastāvā.