Valdība apstiprina novadu reformas likumprojektu; diskusijas turpināsies Saeimā
Foto: LETA

Valdībai otrdien apstiprinot likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums", turpmākās diskusijas un vēl iespējamās izmaiņas iecerētajā administratīvi teritoriālajā reformā tagad gaidāmas Saeimā, kura ķersies pie novadu reformas plānu vērtēšanas, tiklīdz valdības sagatavotais likumprojekts būs nonācis parlamentā.

Pēc pirmdien valdošajā koalīcijā panāktās vienošanās pēdējā brīdī arī attiecīgi tika precizēts likumprojekts, tagad paredzot pēc reformas izveidot 39 pašvaldības – 5 republikas nozīmes pilsētas un 34 novadus.

Saskaņā ar likumprojektu piecas republikas pilsētas būs Daugavpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne un Rīga. Savukārt 34 novadi ar šādiem nosaukumiem – Aizkraukles novads, Alūksnes novads, Ādažu novads, Balvu novads, Bauskas novads, Cēsu novads, Daugavpils novads, Dobeles novads, Gulbenes novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Ķekavas novads, Lejaskurzemess novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Madonas novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Salaspils novads, Saldus novads, Siguldas novads, Smiltenes novads, Talsu novads, Tukuma novads, Ulbrokas novads, Valkas novads, Valmieras novads, Ventspils novads.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sēdē sacīja, ka darba process pie administratīvi teritoriālās reformas tagad pārcelsies uz Saeimu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija turpinās izvērtēt visus priekšlikumus, kas parādīsies diskusiju gaitā Saeimā, lai iznākumā tiktu pieņemts valsts interesēm labākais lēmums.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), atbildot uz sēdē klātesošā Rūjienas novada domes priekšsēdētāja Gunta Gladkina iebildumiem, ka Rūjienu joprojām plānots iekļaut Valkas novadā nevis vēlamajā Valmieras novadā, sacīja, ka šādas izmaiņas vēl ir iespējams izdarīt Saeimā un ka valdība visus iebildumus nav paspējusi izvērtēt.

Premjers uzsvēra, ka diskusijas Saeimā nebūs tikai simboliskas vai mazsvarīgas, un, visticamāk, ka izmaiņas novadu kartē tiks veiktas. Kariņš mudināja virzīties uz spēcīgu novadu izveidošanu, lai sniegtu labus pakalpojumus iedzīvotājiem un efektīvi izmantotu līdzekļus.

Premjers piebilda, ka izglītības un zinātnes un veselības ministrēm tagad jāstrādā arī pie skolu un slimnīcu tīkla veidošanas, lai sniegtu iedzīvotājiem lielāku skaidrību, kas sagaidāms nākotnē.

Kolēģi ministri un valdības vadītājs novērtēja Pūces veikumu un pateicās par padarīto darbu, sagatavojot novadu reformu.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pauda cerību, ka kopā ar VARAM izdosies izveidot atbalsta pasākumus ceļu tīkla sakārtošanai. Linkaits arī aicināja Saeimu rūpīgi vērtēt, vai visi jaunie novadi būs dzīvotspējīgi, kā arī pauda neizpratni par Rūjienas un Valkas sasaisti.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sacīja, ka partija arī Saeimā atbalstīs šīs reformas virzību. Vienlaikus viņš pauda neizpratni, kādēļ joprojām tiek lietots no padomju laikiem mantotais apzīmējums "republikas pilsēta".

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), atbalstot valdības lēmumu un reformas virzību, pauda cerību, ka laika gaitā tiks kliedētas arī viņa bažas par reformas ietekmi uz kultūrizglītības procesiem novados. Savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), izceļot gaidāmo ekonomisko pienesumu no novadu reformas, uzteica sava kolēģa Pūces nervu stiprumu.

Valdībā apstiprinātais likumprojekts nosaka administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.

Tas paredz, ka Latvijas Republiku iedala republikas pilsētās un novados. Novada teritoriju iedala novada pilsētās un novada pagastos.

Projekts paredz, ka, apvienojot vai sadalot novadu, kā arī grozot tā robežu, tiek ievēroti šādi noteikumi: teritorija ir ģeogrāfiski vienota; novada teritorijā ir valsts attīstības plānošanas dokumentos (reģionālās politikas pamatnostādnēs vai nacionālajā attīstības plānā) noteikts reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, izņemot Pierīgas novados; Pierīgas novados ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju katrā; iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība, un pašvaldībai ir spēja teritorijai piesaistīt nozīmīgas investīcijas; iespējams izveidot efektīvu izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu; ir pietiekams skolēnu skaits vismaz vienai perspektīvai vidusskolai; teritorija ir optimāli izveidota, lai pašvaldība var patstāvīgi nodrošināt tai likumos noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādāk.

Pierīgas novadi šī likuma izpratnē ir novadu kopums, kas pieguļ Rīgai un sastāv no šādām novadu teritorijām – Ādažu novads, Ulbrokas novads, Salaspils novads, Ķekavas novads, Olaines novads un Mārupes novads.

Pēc šī likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās pašreizējās republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šā likuma noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. jūlijā.

Tags

Novadu reforma Ādažu novads Aizkraukle Alūksnes novads Balvu novads Bauskas novads Cēsu novads Daugavpils novads Dobele Gulbenes novads Jēkabpils novads Jelgavas novads Juris Pūce Jūrmala Ķekavas novads Krāslavas novads Krišjānis Kariņš Kuldīgas novads Liepāja Limbažu novads Līvānu novads Ludza Madonas novads Mārupes novads Ministru prezidents Ogres novads Olaine Preiļu novads Rēzekne Rēzeknes novads Rīga Salaspils novads Saldus Siguldas novads Smiltenes novads Talsu novads Tukuma novads Valkas novads Valmiera Ventspils novads Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Comment Form