Ministru kabinets otrdien, 18. janvārī, apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) iesniegto "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu 2022.–2023. gadam", portālu "Delfi" informēja KM.
Plāns tika sagatavots, lai nodrošinātu Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs līdz 2027. gadam, kā arī Nacionālajā attīstības plānā noteikto mērķu un uzdevumu izpildi.
KM skaidroja, ka plāna mērķis ir nodrošināt nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību. Tas ir rīks, kas paredz rīcības virzienus un pasākumu kopumus, kuros veicami ieguldījumi, lai Latvijas iedzīvotāji būtu zinošāki, aktīvāki, piedalītos un līdzdarbotos valsts attīstībā. Plāna ietvaros tiks īstenoti pasākumi pamatnostādnēs noteiktajos trīs rīcības virzienos: nacionālā identitāte un piederība, demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums, integrācija.
"Mūsdienās valsts izaugsme nav iedomājama bez saliedētas, solidāras un aktīvas sabiedrības. Tā ir vērtība, kuras spēcināšanai mums jāvelta kopīgi spēki – jāiesaistās gan valsts pārvaldei, gan pašvaldībām, gan nevalstiskajām organizācijām. Iekļaujošas līdzdalības princips ir būtisks, lai ikviens mūsu valsts iedzīvotājs varētu justies piederīgs, varētu līdzdarboties un iesaistīties gan kopienas, gan pašvaldības, gan valsts līmeņa sociālajos, kultūras un politiskajos procesos, " uzsver KM valsts sekretāres vietnieces pienākumu izpildītāja starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Selga Laizāne.
Uzdevumi plānoti tā, lai spēcinātu nacionālās identitātes un piederības sajūtu, sekmētu iekļaujošu līdzdalību, stiprinātu kvalitatīvu un drošu līdzdalības un informācijas telpu. Svarīgi ir sekmēt Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu līdzdalību sabiedrībā un mazināt negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām iedzīvotāju grupām.
Kopumā plāna ietvaros ir paredzēti 47 pasākumi, tostarp stiprināt valstiskuma apziņu un piederības sajūtu Latvijai, veicināt latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata nostiprināšanos ikdienas saziņā, veicināt vienojošas sociālās atmiņas izpratnes veidošanos sabiedrībā utt.
Plāna īstenošanā līdzdarbojas vairākas ministrijas un iestādes: Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Aizsardzības ministrija, Valsts kanceleja, Sabiedrības integrācijas fonds u.c. Pasākumu īstenošanā iesaistītas arī nevalstiskās organizācijas, piemēram, Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija, biedrība "Romu Kultūras centrs", nodibinājums "Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds "Sibīrijas bērni"" u.c.
