Aktualizējot prognozes, ka Latvijā varētu ierasties 40 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, valdība piektdien ārkārtas sēdē lēma pilnveidot pasākumu plānu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam.
Jau ziņots, ka iepriekš atbildīgās iestādes prognozēja, ka Latvijā varētu ierasties ap desmit tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju. Tagad, kad karš Ukrainā turpinās jau otro mēnesi, prognozes mainītas, nosakot, ka Latvijā patvērumu meklēt varētu ierasties ap 40 tūkstošiem bēgļu.
Institūcijām, kas iesaistītas pasākumu plāna ieviešanā, indikatīvi nepieciešams papildu finansējums ir 116 277 466 eiro apmērā.
Kā valdības sēdē pauda iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP), pašlaik Latvijā izmitināšanas pakalpojumu izmanto gandrīz desmit tūkstošiem bēgļu, savukārt kopskaits sasniedzis 25 tūkstošus Ukrainas civiliedzīvotāju.
Vienlaikus vienošanās vēl nav panāktas par to, kādus atbalsta mehānismus Ukrainas bēgļiem turpinās sniegt pēc tam, kad ir pagājušas 90 dienas kopš viņu atrašanās Latvijā, kā arī kā palīdzēt tiem civiliedzīvotājiem, kuri vēlas atgriezties Ukrainā. Par to diskusijas plānots turpināt.
IeM sagatavotā Ukrainas bēgļu uzņemšanas plāna mērķis ir noteikt valsts institūciju, pašvaldību un komersantu īstenojamos pasākumus un iesaistāmos resursus, nodrošinot saskaņotu un nekavējošu rīcību, lai spētu uzņemt, izmitināt un nodrošināt sociālo atbalstu pakāpeniski līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju. Pasākumu plānā iekļautos pasākumus koordinēs un nepieciešamības gadījumā papildu pasākumus noteiks Civilās aizsardzības operacionālās vadības centrs.
Plāns paredz Ukrainas bēgļu uzņemšanas, reģistrācijas un informēšanas pasākumus, tostarp bezmaksas informatīvā diennakts tālruņa un interneta vietnes darbības nodrošināšanu, personu informēšanu par uzturēšanās iespējām, izmitināšanu Latvijā un iespējamo atbalstu, šķērsojot Latvijas robežu.
Plāns arī paredz pašvaldības vai juridisko personu transportlīdzekļu iesaistīšanu un izmantošanu Ukrainas civiliedzīvotāju transportēšanai Latvijas teritorijā, kad nav pieejams vai nav iespējams izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumu.
Tāpat iecerēts, ka valsts sniegs atbalstu bēgļu izmitināšanai brīvprātīgi uzņemošajās mājsaimniecībās. Šādā gadījumā mājsaimniecībām tiks izmaksāta atlīdzība 100 eiro apmērā par pirmo personu un 50 eiro par katru nākamo personu, kopā ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par mājokli pēc attiecīgā mājsaimniecības pieteikuma.
Atbalstu varēs saņemt gadījumā, kad tiks slēgts īres līgums ar privātpersonu par dzīvojamo telpu nodošanu lietošanā Ukrainas civiliedzīvotājiem. Šajā gadījumā pielīgtā īres maksa nevarēs pārsniegt 400 eiro mēnesī par mājokli, tostarp maksu par komunālajiem izdevumiem.
Izmitinot personas pašvaldības rīcībā esošajās izmitināšanas vietās vai tūristu mītnēs un sedzot izmitināšanas izmaksas, tās nevarēs pārsniegt 15 eiro personai par diennakti.
Atbalsta plāns arī paredz segt ēdināšanas izmaksas, kas nepārsniedz 10 eiro personai dienā.
Plānā arī ietverta Ukrainas bēgļu dokumentu noformēšanas kārtība, kā arī līdz 30 dienām ilga sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšana, ja personai atbilstoši pašvaldības sociālā dienesta novērtējumam psihoemocionālā stāvokļa dēļ ir nepieciešams diennakts pakalpojums. Tiks arī sniegts atbalsts bēgļiem, kuriem Latvijā noteikta invaliditāte vai īpašas kopšanas nepieciešamība.
Plāns arī paredz pamatkontu atvēršanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī garantētā minimālā ienākuma pabalsta 109 eiro pirmajai personai un 76 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.
Valsts arī maksās vienreizēju pabalstu krīzes situācijā 272 eiro pilngadīgai personai un 190 eiro par katru bērnu.
Tāpat iecerēts nodrošināt ārkārtas aizbildnību un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam. Paredzēts arī apzināt ārkārtas aizbildņus Ukrainas civiliedzīvotāju vidū.
Latvija arī turpinās Ukrainas bēgļiem nodrošināt izglītības iespējas, tostarp pirmsskolas izglītības ieguvi, kā arī vispārējās izglītības ieguvi valsts, pašvaldības vai privātajās izglītības iestādēs.
Tāpat tiks nodrošināts, ka Ukrainas civiliedzīvotāji, kas studē Ukrainas akreditētā augstākās izglītības studiju programmā, tiks uzņemti Latvijas augstskolā vai koledžā. Šīm personām tiks nodrošināta pētniecības stipendija zinātniskā vai akadēmiskā darba veikšanai.
Savukārt 1.-4. klases skolēniem tiks nodrošinātas brīvpusdienas.
Plāns ari paredz veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu Ukrainas bēgļiem, tostarp neatliekamo medicīnisko palīdzību, stacionāro veselības aprūpi, kā arī medicīnisko transportēšanu uz ārstniecības iestādi no Latvijas robežas.
Sociālās integrācijas jomā paredzēts Ukrainas bēgļiem nodrošināt latviešu valodas mācības, bez maksas apmeklēt valsts muzejus utt.
Vienlaikus plāns paredz pastiprināt imigrācijas kontroles pasākumus Latvijas un Lietuvas robežas tuvumā. Saskaņā ar Valsts policijas rīcības plānu, tiks novērsti cilvēku tirdzniecības riski. Tāpat Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, bāriņtiesas un pašvaldību darbinieki tiks apmācīti cilvēku tirdzniecības risku atpazīšanai.
Plāns paredz nodrošināt novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu vai sociālā naida dēļ.
Jau ziņots, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ilgst jau otro mēnesi. Ukrainu līdz šim pametuši vairāk nekā pieci miljoni civiliedzīvotāju.
