Valdībā apstiprina virkni ar nodokļu izmaiņām saistīto likumprojektu
Foto: LETA

Izskatot 28 ar nākamā gada valsts budžetu saistītos likumprojektus, Ministru kabinets trešdien, 30. septembrī, virkni likumprojektu atbalstīja, tomēr daži pēc sociālo partneru iebildēm un diskusijām valdībā tika atlikti uz nedēļu. Valdība darbu pie budžeta paketes likumprojektiem plāno turpināt 6. oktobrī.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc piecu stundu garās valdības ārkārtas sēdes preses konferencē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pastāstīja, ka šogad kopumā budžetu pavadošo likumprojektu skaits varētu būt lielāks par 30, bet trešdien izskatīti 26 likumprojekti.

Ministrs atgādināja, ka galvenie budžeta akcenti – mediķu atalgojuma pieaugums 183 miljonu eiro apmērā, pedagogu atalgojuma pieaugums 40 miljonu eiro apjomā, sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus paredzēti 8,3 miljoni eiro – ir jau apstiprināti budžeta ietvarā pagājušā nedēļā un neprasa papildu likumdošanas aktus un izmaiņas.

Valdības sēdē trešdien liela daļa laika un uzmanības tika veltīta likumu grozījumiem labklājības jomā, apstiprinot 11 likumprojektus. Tie izriet no Satversmes tiesas lēmumiem labklājības jomā.

Tika izskatīti arī vairāki likumprojekti, kas saistīti ar budžeta procesu, tajā skaitā grozījumi likumos par Valsts kontroli un finanšu un budžeta vadību, kā arī citi.

Valdībā apstiprināta arī virkne likumprojektu par izmaiņām nodokļu likumos, tajā skaitā akcīzes nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un citos.

Pēc ministra teiktā, tika panākta ļoti svarīga vienošanās ar Pašvaldību savienību un pašvaldību vadītājiem par modeli, kā krīzes laikā finansēt ieņēmumu iztrūkumu. Valdība ir sagatavojusi likumprojektu ar piedāvājumu pašvaldībām, ka nākamgad pašvaldība varēs aizņemties līdz 400 tūkstošiem eiro vienai prioritātei, kā arī samazinot pašvaldību līdzfinansējumu izglītības iestāžu un ceļu infrastruktūras uzlabošanā no 25% līdz 15%. Tāpat pašvaldībām plānota iespēja pamatfunkciju īstenošanai īstenošanai aizņemties līdzekļus, ja ieņēmumi būs mazāki nekā šī gada pašvaldību budžetos. Valdība apņēmusies arī garantēt pašvaldībām jaunās iedzīvotāju ienākuma nodokļu prognozes 100% apjomā, lai pašvaldībām būtu budžeta stabilitāte, teica Reirs.

Labklājības pakete

Labklājības ministrija informē, ka 2021. gada budžeta likumprojektu paketē sagatavojusi metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai realitātei atbilstošu piedāvājumu minimālo ienākumu sliekšņu (tostarp valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un minimālo valsts pensiju) paaugstināšanai.

Pakete ietver grozījumus 11 likumprojektos. Minētie likumprojekti sagatavoti, lai izpildītu Satversmes tiesas šīs vasaras spriedumos par garantēto minimālā ienākuma līmeni un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēriem nolemto. Jau ziņots, ka Satversmes tiesa savos spriedumos ir norādījusi, ka valstij ir pienākums regulāri vērtēt iedzīvotājiem sniegtās sociālās palīdzības apmēra pietiekamību, lai garantētu, ka tas atbilst sociālajai realitātei un trūcīgām personām tiek nodrošināta tām nepieciešamā palīdzība.

Tāpat Satversmes tiesa spriedusi, ka palīdzības apmēri nosakāmi pēc pamatotas un argumentētas metodes.

LM rīkojusies proaktīvi, tādēļ sagatavotie grozījumi attiecas arī uz minimālajiem valsts pensiju apmēriem, kur ierosinātā lieta vēl gaida izskatīšanu, kā arī uz citām mērķa grupām, kuras saņem ar sociālā nodrošinājuma pabalstu saistītu atbalstu.

Trešdien valdībā akceptētajos likumprojektos paredzēts likumdošanā nostiprināt mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju kā atskaites punktu minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā sociālās aizsardzības jomā. Tas nozīmē, ka minimālo ienākumu sliekšņus turpmāk noteiks procentuālā apmērā no ienākumu mediānas.

Zemāko iespējamo minimālo ienākumu sliekšņa vērtību paredzēts noteikt 20% apmērā no pārskata gadā publicētās ienākumu mediānas, kas attiecīgi no 2021. gada 1. janvāra būs 109 eiro (aktuālākā mediānas vērtība ir par 2018. gada mājsaimniecību ienākumiem – 544,41 eiro). Tāpat likumdošanā paredzēts nostiprināt, ka ienākumu mediānas aprēķinā tiks izmantota šāda ekvivalences skala - pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā vērtība "1" un pārējām personām – "0,7". Citiem vārdiem tas nozīmē to, ka mājsaimniecību locekļiem tiek piešķirts atšķirīgs svars atkarībā no to sastāva, jo daļa ikmēneša izdevumu mājsaimniecības locekļiem ir kopīgi un nepieaug proporcionāli cilvēku skaitam mājsaimniecībā.

Minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana pozitīvi ietekmēs vairāk kā 140 tūkstošus valsts iedzīvotājus ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Galvenie minimālo ienākumu sliekšņi, kurus ietekmēs sagatavotie grozījumi: GMI slieksnis – 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā; trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis - 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.; vienotus mājokļa pabalsta piešķiršanas nosacījumus; valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta bāzes apmērs – personām, kuras sasniegušas valsts noteikto pensionēšanās vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju – 109 eiro; personām ar invaliditāti vispārējā gadījumā – 109 eiro, personām ar invaliditāti kopš bērnības – 136 eiro. Savukārt I un II invaliditātes grupai tiek piemēroti papildu koeficienti un nestrādājošām personām piemaksa.

Paredzēta valsts minimālā vecuma un invaliditātes pensijas bāze – 136 eiro, pensijas saņēmējiem ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro. Vecuma pensijas aprēķinā tiks piemērots papildu koeficients par katru darba stāža gadu. Savukārt invaliditātes pensijas aprēķinā tiek piemēroti koeficienti – II invaliditātes grupai 1.4, I invaliditātes grupai 1.6; apgādnieka zaudējuma gadījumā gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, gan pensijas minimālais apmērs līdz bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 136 eiro, bet no septiņu gadu vecuma – 163 eiro; apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā vai bezdarbnieka pabalsta saņēmēja nāves gadījumā apbedīšanas pabalsta apmērs – 327 eiro apmērā (109 eiro x 3).

Minimālo ienākumu sliekšņus pārskatīs ne retāk kā reizi trīs gados. Lai nodrošinātu minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu, nepieciešams veikt informācijas sistēmu pielāgošanu jauno apmēru ieviešanai, piešķiršanai un izmaksai gan valsts pusē, gan pašvaldību pusē.

Tāpat no 2021. gada 1. janvāra tiks mainīta valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra un tā pārskatīšanas kārtība. Turpmāk nodrošinājuma pabalsta apmērs tiks noteikts procentuālā apmērā no ienākumu mediānas. Savukārt šis pabalsts personām ar I un II invaliditātes grupu tiks diferencēts pēc nodarbinātības fakta. Minēto paredz likumprojekts "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā", kas trešdien, 30. septembrī, tika pieņemts valdības sēdē. Izmaiņas likumā plānots veikt, lai tiktu izpildīts Satversmes tiesas lēmums šajā jautājumā.

Likumprojekts arī paredz, ka no 2021. gada 1. maija nodrošinājuma pabalsts tiks izmaksāts par iepriekšējo mēnesi (nevis par esošo kā līdz šim). Maijā tiks veikts pārrēķins un starpību par periodu no 1.janvāra līdz 30. aprīlim VSAA izmaksās līdz 1. jūnijam. Lai neveidotos situācija, ka maijā, saņemot tikai pārrēķināto nodrošinājuma pabalsta starpību par gada pirmajiem mēnešiem, daļai no nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem ienākumi ir zemāki nekā jaunā piešķirtā nodrošinājuma pabalsta apmērs, valsts nodrošinās vienreizēju piemaksu pie starpības līdz jaunpiešķirtajam apmēram. Nodrošinājuma pabalsta paaugstināšana pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 20 tūkstošus cilvēku.

Likumprojekts arī paredz citas izmaiņas. Tā, piemēram, no 2021. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalstu izmaksās par bērnu ar invaliditāti līdz 20 gadu vecumam, neatkarīgi no tā, vai viņš mācās vai nē. Būs arī piedzimšanas pabalsta izmaksas nosacījumu maiņa - bērna piedzimšanas pabalstu varēs saņemt par jebkuru reģistrētu bērnu (šobrīd no astotās bērna dzīvības dienas).

Savukārt no 2021. gada 1. jūlija cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm plānots samazināt administratīvo slogu. Gadījumā, ja persona jau ir kāda VSAA pakalpojuma saņēmējs (piemēram, saņem pensijas maksājumu, piemaksu par bērnu ar invaliditāti), VSAA, īpašas kopšanas pabalstu un pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai turpmāk piešķirs bez personas iesnieguma. VSAA veiks maksājumu uz tās rīcībā esošo personas norēķinu kontu.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo drošību"" paredz no 2021. gada 1.janvāra minimālo ienākumu sliekšņus noteikt procentuālā apmērā no ienākumu mediānas (2018.gada ienākumu mediānas vērtība – 544,41eiro). Likumprojekts paredz noteikt zemāko iespējamo minimālo ienākumu sliekšņa vērtību - 20% no pārskata gadā publicētās ienākumu mediānas. No 2021. gada 1. janvāra tie būtu 109 eiro.

Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo drošību"" izpratnē par minimālo ienākumu sliekšņiem tiek uzskatīti - trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis; GMI slieksnis; maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis; valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts un valsts minimālās pensijas (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas).

Minimālo ienākumu sliekšņus, tostarp nodrošinājuma pabalsta apmēru, pārskatīs ne retāk kā reizi trīs gados. Minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 140 tūkstošus cilvēku ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Papildu nepieciešamais valsts budžeta finansējums minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanai: 2020. gadā 70 662 394 eiro, 2021. gadā 70 998 851 eiro, 2023. gadā 71 014 751 eiro.

Izmaiņas nodokļos

Finanšu ministrija informē, ka Finanšu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredzēts samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvās likmes augstāko likmi, atcelt patentmaksas maksāšanas režīmu, noteikt darba devēja kompensācijas normas attālinātā darba veicējiem, ieviest IIN pārmaksas automātiskas atmaksas kārtību personām, kurām nav obligāti jāsniedz deklarācijas, kā arī pilnveidot attaisnoto izdevumu administrēšanu un veikt citas izmaiņas.

IIN progresīvās likmes augstākā likme šobrīd ir 31,4%. To plānots samazināt uz 31%, saglabājot pārējās IIN likmes nemainīgas – 20% un 23%.

Vienlaikus paredzēts atcelt patentmaksas maksāšanas režīmu, saglabājot samazinātās patentmaksas maksāšanas režīmu pensionāriem un personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti.

Ņemot vērā, ka aktuālas kļuvušas attālinātā darba iespējas, ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt darba devēja kompensācijas normas attālinātā darba veicējiem. Ar IIN neapliek darba devēja segtos darbinieka izdevumus, kuri darbiniekam radušies saistībā ar attālināto darbu, nepārsniedzot 30 eiro mēnesī (pārsniegumu apliek ar IIN).

Ar likuma grozījumiem paredzēts ieviest IIN pārmaksas automātiskas atmaksas kārtību, personām, kurām nav obligāti jāsniedz deklarācijas. IIN pārmaksas automātiskās atmaksas procesu paredzēts ieviest, sākot ar 2023. gadu par 2022. gadā ieturēto IIN.

Tāpat plānots, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs neveikt pārmaksātā IIN automātisko atmaksu, ja VID rīcībā ir informācija, ka maksātājs nav izpildījis savu pienākumu – iesniedzis obligāti iesniedzamo deklarāciju par kādu no iepriekšējiem taksācijas periodiem, ja šajos periodos maksātājam veidotos IIN piemaksa. Šādos gadījumos VID aprēķinās maksātājam IIN pēc VID informācijas sistēmās esošās informācijas un attiecīgi varēs novirzīt IIN pārmaksu iepriekšējo taksācijas periodu IIN saistību kārtošanai.

Ar likuma grozījumiem plānots pilnveidot attaisnoto izdevumu administrēšanas kārtību, paredzot, ka VID deklarāciju apstrādē plašāk varēs izmantot ārstniecības un izglītības pakalpojumu sniedzēju informāciju par maksātāja izdevumiem.

Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, lai no 2021. gada arī turpmāk saglabātu COVID-19 izraisītās krīzes laikā noteikto 30 dienu termiņu PVN pārmaksas izvērtēšanai un atmaksai, tādējādi veicinot savlaicīgu naudas līdzekļu atgriešanu PVN maksātājiem.

Tāpat paredzēts no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim saglabāt PVN samazināto likmi piecu procentu apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem, vienlaikus nosakot sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Pasākums plānots, lai veicinātu augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstību, mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju, kā arī veicinātu svaigu augļu, ogu un dārzeņu patēriņu.

Valdība izskatīja arī Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību budžetu pavadošo likumprojektu paketē. Likumprojekts satur gadskārtējā valsts budžeta sagatavošanas un izpildes procesu regulējošās normas, kuru spēkā stāšanās nepieciešama jaunajā budžeta ciklā līdz ar kārtējā budžeta gada sākšanos.

Likumprojekts paredz pilnveidot regulējumu par budžeta elastības mehānismu budžeta vadības procesos. Tiek paplašinātas ministriju iespējas nākamajā saimnieciskajā gadā izmantot iepriekšējā gada neizlietotos asignējumus. Šo normu ir paredzēts piemērot 2021. gadā jau attiecībā uz 2020. gada neizlietoto asignējumu.

Ar grozījumiem paredzēts mainīt gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu un konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas termiņus, lai ātrāk nodrošinātu Saeimu, MK un sabiedrību ar informāciju par pagājušā gada budžeta izpildi, lēmumu pieņemšanai par budžetu nākamajam gadam. Tostarp tiek paredzēts, ka Saeimas vēlēšanu gadā MK iesniedz konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (kopā ar Valsts kontroles atzinumu) jaunievēlētajai Saeimai. Tādējādi jaunievēlētā Saeima izskata Valsts kontroles atzinumu un pieņem budžetu nākamajam gadam.

Paredzēts arī pilnveidot valsts budžeta likuma paskaidrojumu sadaļu un to struktūru atbilstoši praksei, kā arī precizēt terminus "investīcijas" un "valsts parāds". Budžeta paskaidrojumi pilnveidotā izskatā izstrādājami jau 2021. gada laikā, sagatavojot valsts budžeta likumprojektu 2022. gadam.

Tāpat tiek nostiprināts tiesiskais regulējums par Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānismu, kas ir svarīgs instruments ekonomikas atlabšanas un stabilizēšanas nodrošināšanai, kā arī tiek veiktas citas budžeta plānošanas un izpildes ciklam svarīgas pilnveidojošas izmaiņas.

Likumprojektam nav finansiālās ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem, bet ir procesu ietekme, proti tas paredz izmaiņas budžeta plānošanas, sagatavošanas un izpildes uzskaites procedūrās.

Stimulēs pārmaiņas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vēsta, ka Ministru kabinetā apstiprināts tās sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā". Likumprojekta mērķis ir ierobežot vides piesārņošanu, veicināt aprites ekonomiku un dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu. Grozījumi paredz paaugstināt dabas resursu nodokļa (DRN) likmes par sadzīves atkritumu apglabāšanu, bīstamo atkritumu apglabāšanu, gaisa piesārņošanu un C kategorijas piesārņojošo darbību emisijām.

Izvērtējot dabas resursu nodokļa piemērošanas efektivitāti un līdzšinējos pasākumus, VARAM secinājusi, ka, lai izpildītu ilgstoši apstiprinātas atkritumu apsaimniekošanas prioritāti – samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, atsevišķās pozīcijās to nepieciešams pārskatīt. Lai veicinātu atkritumu šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, pakāpeniski tiks palielināta DRN likme par nešķiroto sadzīves atkritumu noglabāšanu par tonnu no 50 eiro šobrīd uz 65 eiro 2021. gadā, 80 eiro 2022. gadā un 95 eiro 2023. gadā. Iepriekšējais nodokļu likmes pieaugums bija 2017. gadā un pieredze rāda, ka likmes paaugstināšana ievērojami stimulēja brīvprātīgo šķirošanu un nodrošināja labāku sašķiroto atkritumu apjomu.

Pēc līdzīgas analoģijas ir pārskatīti arī tarifi par bīstamo atkritumu apglabāšanu, lai panāktu, ka iespējami vairāk bīstamie atkritumi tiek savākti un pārstrādāti, nevis nogādāti poligonā. Ievērojot to, ka bīstamie atkritumi rada lielāku kaitējumu videi nekā sadzīves, pakāpeniski tiks palielinātas DRN likmes par bīstamo atkritumu apglabāšanu par tonnu no 60 uz 70 eiro 2021. gadā, 2022. gadā 85 eiro un 2023. gadā 100 eiro.

Savukārt vietējām pašvaldībām būs jānodrošina bioloģiski noārdāmo, tekstila atkritumu dalītā vākšana – ministrija mērķtiecīgi strādā, lai to ieviestu no 2023. gada, un tam arī būs nepieciešami ieguldījumi infrastruktūras attīstībā. Tiek paredzēts, ka vietējo pašvaldību, kuru teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana pamatbudžetos pieaugs procentu daļa no nodokļa maksājumiem: attiecīgi, par sadzīves atkritumu apglabāšanu 10% 2022. gadā un 15% 2023. gadā, bet par bīstamo atkritumu apglabāšanu – 20% sākot no 2021. gada.

Vienlaikus ar atkritumu apglabāšanas tarifu paaugstināšanos tiks veicināta atkritumu dalīta vākšana un šķirošana. Iedzīvotājiem būs iespēja atkritumus šķirot, tādējādi samazinot nešķiroto atkritumu apjomu un, līdz ar to – izmaksas. Savukārt, ieņēmumi pašvaldību budžetos palielināsies, līdz ar to tām būs iespēja rast līdzekļus dažādu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu pilnveidei, tai skaitā, iedzīvotāju izglītošanas pasākumiem.

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti un samazinātu piesārņojošo vielu emisijas, likumprojekts paredz paaugstināt DRN likmes par gaisa piesārņošanu un C kategorijas piesārņojošo darbību emisijām. Vienlaikus, tiks veicināta Latvijas noteikto gaisu piesārņojošo vielu samazināšanas mērķu līdz 2030. gadam izpilde. Turpmāk DRN tiks piemērots arī par kūdras izmantošanu kā kurināmo stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās un jāmaksā par CO2 emisijām, kas rodas, izmantojot kūdru. Tas veicinās noteikto klimata mērķu sasniegšanu par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Ieviesīs auto reģistrācijas nodokli

Ar mērķi novērst vecu un videi nedraudzīgu vieglo automašīnu reģistrēšanu Latvijā, no 2021. gada 1. janvāra plānots ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, paredz trešdien Ministru kabinetā (MK) atbalstītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Satiksmes ministrija skaidro, ka grozījumu mērķis ir līdzsvarot vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes un to aprēķināšanas kārtību, kā arī noteikt autobusu un kravas automobiļu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas kārtību atbilstoši to dzinēja izmešu līmenim. Tāpat likumprojekts paredz ieviest jaunu vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, ar mērķi novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā.

Vieglo automobiļu reģistrācijas nodokļa likmes ir noteiktas atkarībā no vieglā transportlīdzekļa degvielas tipa. Mērķis ir veicināt "tīro" un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu, ņemt vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda un noteiktu piesārņotāju - slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apmēru.

Tāpat likuma grozījumi paredz no 2021. gada pilnveidot Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes piekabēm, piemērojot tās atkarībā no piekabju masas un asu skaita. Nodokļa likmes par divasu, trīsasu un vairāk asu puspiekabēm piemēros atbilstoši puspiekabju asu skaitam, pilnas masas un šīs puspiekabes velkošo seglu vilcēju pašmasas, asu skaita un dzenošā tilta atsperojuma veidam (pneimatiskais vai mehāniskais atsperojums).

Tāpat likumprojektā pārrēķinātas transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmes, kas kopš 2014. gada, kad Latvijā notika pāreja uz eiro, nav izteiktas veselos eiro.

Turklāt no 2021. gada tiks piemērots jauns transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju aprēķins tiem transportlīdzekļiem, kuriem oglekļa dioksīda (CO2) izmeši ir noteikti atbilstoši jaunajai CO2 izmešu metodei.

Satiksmes ministrija skaidro, ka šobrīd Latvijā reģistrētiem kravas transportlīdzekļiem nodokļa likmi nosaka, ņemot vērā transportlīdzekļa pilnu masu. Lai veicinātu tīrāku kravas transportlīdzekļu reģistrēšanu Latvijā, likumprojekts paredz no 2021.gada piemērot jaunu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju aprēķinu kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3,5 tonnām līdz 12 tonnām, ņemot vērā emisijas klases "EURO" izmešu līmeni. Tāpat no 2021. gada piemēros jaunu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju aprēķinu transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 12 tonnām un seglu vilcējiem, ņemot vērā "EURO" izmešu līmeni un asu skaitu.

MK atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu palielināt ieņēmumu prognozes no Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumiem 2021., 2022. un 2023. gadam ik gadu 7,8 miljonu eiro apmērā un attiecīgi par tādu pašu summu palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus Satiksmes ministrijas budžeta programmā "Valsts autoceļu fonds" 2021., 2022. un 2023. gadam, lai nodrošinātu autoceļu uzturēšanu un atjaunošanu. No minētās summas no 2022. gada ik gadu 600 000 eiro paredzēts novirzīt velosipēdu ceļu izbūvei.

Tāpat valdība atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas arī stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Grozījumu mērķis ir indeksēt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes, ņemot vērā inflācijas pieauguma tempu no 2017. gada, kā arī noteikt atsevišķu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmi transportlīdzekļiem, kuru motora tilpums pārsniedz 3000 kubikcentimetrus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Budžets 2021 Finanšu ministrija Jānis Reirs Labklājības ministrija Ministru kabinets Satiksmes ministrija Satversmes tiesa Valsts budžets VID Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form