Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto 2022. gada budžeta likumprojektu, kurā tēriņi plānoti 12,4 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumi 10,66 miljardu eiro apmērā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sēdes laikā uzsvēra, ka no nākamā gada budžetā papildus plānotajiem 300 miljoniem eiro liela daļa jeb nedaudz virs 100 miljoniem eiro tiks veselības aprūpes nozarei. Tāpat premjers pauda, ka nākamā gada budžets ļaus attīstīties zinātnei, iekšlietu jomai, kā arī ir ieplānoti vērienīgi finanšu līdzekļi investīciju projektiem reģionos.
Kariņš piebilda, ka 2022. gada budžets arī stiprinās nacionālo identitāti, jo Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kas stiprina latviešu un Latvijas nacionālo identitāti.
2022. gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts aplēsts 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt maksimālais valsts parāds 2022. gada beigās nominālvērtībā noteikts 17 miljardu eiro apmērā.
Nākamā gada budžeta likumprojekts paredz mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 431 222 629 eiro apmērā, kas galvenokārt tiks novirzīta pašvaldību pedagogu darba samaksai. Tāpat pašvaldībām tiks nodrošināta valsts budžeta dotācija 187 190 543 eiro apmērā.
2022. gada budžeta likumprojektā paredzēts 131,24 miljonus eiro novirzīt veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, bet augstas gatavības projektiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai — 12,13 miljonus eiro.
Valsts robežas infrastruktūras izveidei nākamgad plānots novirzīt 14,45 miljonus eiro.
Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir tiks paaugstināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem. Attiecīgajām izmaiņām 2022. gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1. janvāra būs 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī.
Ņemot vērā, ka izmaiņas IIN tieši skar pašvaldību ieņēmumus, tiek noteikts valsts budžeta papildu finansējums pašvaldību izlīdzināšanai, kas nodrošina pašvaldību izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu 2022. gadā par 3,1%, salīdzinot ar 2021. gadu. Tā kā IIN ir galvenais pašvaldību nodokļu ieņēmums un finanšu resurss, ir piedāvāts arī 2022. gadā saglabāt garantijas pašvaldībām IIN prognozei 100% apjomā.
Nākamā gada budžeta projektā iekļauta arī norma, ka darba devējs veselības pakalpojumu pieejamībai varēs darbiniekiem kompensēt ārstniecības izdevumus līdz 40 eiro mēnesī, šo summu neapliekot ar IIN, ja šāda kompensācija ir paredzēta koplīgumos. Minētais izdevumu apmērs, kuru neapliks ar IIN, tiks summēts ar darba devēja ēdināšanas izdevumu kompensāciju un tas nevarēs pārsniegt 480 eiro gadā. Tāpat paredzēta valsts apmaksāto darbnespējas dienu skaita palielināšana.
2022. gada budžeta likumprojektā arī ietverts nosacījumus, ka lielās valsts kapitālsabiedrības budžetā ieskaitīs 64% no 2021. gada peļņas, proti, AS "Latvenergo" ieskaitīs ne mazāk kā 70,16 miljonus eiro, VAS "Latvijas valsts meži" - ne mazāk kā 55,89 miljonus eiro, AS "Augstsprieguma tīkls" - ne mazāk kā 10,31 miljonu eiro, AS "Latvijas Loto" - ne mazāk kā 5,29 miljonus eiro, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" - ne mazāk kā 2,2 miljonus eiro.
Nakamā gada budžetā arī noteikts, ka Valsts prezidenta atalgojums mēnesī nepārsniegs 6260 eiro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniegs 1252 eiro.
2022. gada budžetu un to pavadošo 13 likumprojektu pakotni Saeimā plānots iensiegt šo ceturtdien, 14. oktobrī.
