Ministru kabinets otrdien, 13. oktobrī, nolēmis apstiprināt Valsts policijas priekšnieka amata kandidātu Armandu Ruku iecelšanai amatā, bet galīgais lēmums par iecelšanu jāpieņem iekšlietu ministram. Līdz ar to policija būs tikusi pie jauna pastāvīga priekšnieka kopš 10. februāra, kad amatu atstāja Ints Ķuzis. "Sabiedrība par atklātību – Delna" gan uzdevusi valdības pārstāvjiem jautājumus par neizprotamo policijas priekšnieka amata kandidāta meklēšanas procesu, izvēloties kandidātu, kurš nav piedalījies konkursā.
Ministru kabineta sēdē iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pauda cerību, ka Ruka vadībā tiks modernizēta policija, un kandidātu raksturoja ļoti pozitīviem vārdiem.
Ruks lakoniskā uzrunā valdības sēdē atzina, ka ir pagodināts vadīt policiju un rēķinās, ka darba būs daudz. Darbu viņš solīja darīt godprātīgi.
Policijas arodbiedrības pārstāvis Armands Augustāns pauds savas organizācijas atbalstu kandidātam.
Neviens ministrs debatēs neiesaistījās un piecu minūšu laikā valdība bija atbalstījusi Ruka kandidatūru. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) novēlēja veiksmi darbā un aicināja kabinetu aplausiem sveikt nākamo policijas vadītāju.
Lēmums par Ruka kandidatūras apstiprināšanu Ministru kabinetā pieņemts saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu, kas paredz, ka Valsts policijas priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ iekšlietu ministrs pēc tam, kad attiecīgo kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets.
Iekšlietu ministrija par procesu skaidro, ka Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis 2020. gada 10. februārī tika atvaļināts no dienesta. 2020. gada 10.martā tika izsludināts amata konkurss uz Valsts policijas priekšnieka amatu, kas noslēdzās bez rezultāta.
Atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumam Valsts policijas priekšnieka amatā var iecelt tikai amatpersonu no vecāko vai augstāko virsnieku vidus, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par 10 gadiem.
Ruks Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieka amatā ir iecelts 2020. gada 6. jūlijā. Pulkveža speciālā dienesta pakāpe Rukam piešķirta 2020. gada 12. augustā.
2011. gadā Ruks Latvijas Universitātē ir ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē, izdienas laiks (dažādos amatos) Iekšlietu ministrijas sistēmā Rukam ir virs 24 gadiem.
Tādējādi Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Ruks atbilst likuma prasībām. Ruka kvalifikācija, iepriekšējā darba pieredze Valsts policijā, kā arī amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi novērtējuma rezultāts - "A1" dod pamatu virzīšanai iecelšanai augstākā amatā, rīkojuma anotācijā skaidro ministrija.
Ruka atbilstība Valsts policijas priekšnieka amatam ir izvērtēta Iekšlietu ministrijas Vērtēšanas komisijas 7. oktobra sēdē un apstiprināta ar attiecīgu protokolu. "Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu pienācīgu, efektīvu un nepārtrauktu normatīvajos aktos noteikto Valsts policijas uzdevumu izpildi, iekšlietu ministrs virza apstiprināšanai Ministru kabinetā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieka pulkveža Armanda Ruka kandidatūru iecelšanai Valsts policijas priekšnieka amatā," teikts anotācijā.
Tikmēr "Delna" 12. oktobrī nosūtījusi vēstuli visiem valdības locekļiem, skaidrojot, ka tā pēc Iekšlietu ministra uzaicinājuma piedalījās Valsts policijas priekšnieka amata pretendentu vērtēšanas komisijas sastāvā ar novērotāja un rekomendācijas tiesībām. "Delnas" pārstāves Zane Zvirgzdiņa un Liene Gātere piedalījās komisijas darbā no 10. jūlija līdz 14. augustam.
"Delna" vērš Ministru kabineta uzmanību uz Valsts policijas priekšnieka amata konkursa gaitas neatbilstību labas pārvaldības principiem, iekšlietu ministra 2020. gada janvārī izsludinātajai atlases kārtībai un Latvijas republikas valsts pārvaldes vērtībām un ētikas pamatprincipiem, tostarp atklātībai.
"Lai gan Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā noteikts, ka Valsts policijas vadītāju amatā uz pieciem gadiem ieceļ iekšlietu ministrs pēc tam, kad attiecīgo kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets, 2020. gada janvārī iekšlietu ministrs publiski paziņoja, ka Valsts policijas priekšnieku izraudzīs atklātā konkursā. Atbilstoši publiskotajai informācijai atklātais konkurss noslēdzies bez rezultāta, lai gan komisija par Valsts policijas priekšnieka amatam atbilstošiem atzina trīs kandidātus. Ņemot vērā iepriekš minēto un neapšaubot to, ka Valsts policijai steidzami nepieciešams profesionāls un pieredzējis vadītājs ar labu reputāciju, "Delnas" ieskatā atkārtota konkursa neizsludināšana un viena kandidāta izraudzīšana pēc iekšlietu ministra ieskatiem var radīt negatīvu priekšstatu sabiedrībā par politiski motivētu kandidāta izvēli, kurš strādās nevis visas sabiedrības, bet šauru grupu interesēs," brīdina "Delna".
Biedrība uzskata, ka kandidāta izraudzīšanās bez konkursa var mazināt spējīgu kandidātu vēlmi startēt turpmākos konkursos uz valsts pārvaldes amatiem, aizdomās, ka tie ir tikai butaforija. "Delna" iestājas par atklātu un profesionālu valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlases kārtību un aicina skaidrot, kāpēc iekšlietu ministrs neizsludināja atkārtotu konkursu uz Valsts policijas priekšnieka amatu un neiekļāva neatkarīgus novērotājus Valsts policijas priekšnieka amata kandidāta Ruka vērtēšanas komisijas darbā, "Delna" kopš 14. augusta nav saņēmusi informāciju par tālāko atlases procesa gaitu.
Tāpat biedrība vaicā, vai iekšlietu ministrs būtu gatavs grozīt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu un noteikt, ka uz Valsts policijas priekšnieka amatu obligāti jārīko atklāts konkurss.
Jau ziņots, ka iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) nolēma virzīt Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāju Armandu Ruku policijas priekšnieka amatam, lai gan Ruks nebija starp trim līdz šim publiski vērtētajiem kandidātiem uz Valsts policijas priekšnieka amatu. Valdību veidojošās partijas koalīcijas sanāksmē tika informētas par šo lēmumu un īpašus iebildumus necēla.
Ģirģens atzina, ka Valsts policijas priekšnieka amata konkursā augstāko punktu skaitu ieguva pašreizējais priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins, taču, ņemot vērā amatpersonas veselības stāvokli, kā kandidāts atbildīgajam amatam izvēlēts Ruks, kurš ir "profesionālis ar atbilstošu redzējumu par VP attīstību".
Ģirģens paziņoja, ka Grišinam radušās veselības problēmas. Ministram ar viņu bijusi individuāla saruna, kurā Grišins pats ministram esot apstiprinājis, ka būtu tikai godīgi, ja uz VP priekšnieka amatu virzītu cilvēku, kurš spētu mainīt VP kopumā un ieviest nepieciešamās izmaiņas.
Ministrs esot pārliecinājies, ka Ruks ir profesionālis ar atbilstošu redzējumu par VP attīstību un padziļinātu izpratni par valsts pārvaldi kopumā un pieredzi sadarbībā ar citiem dienestiem un starptautiskajiem partneriem. Ruks, kuram ir maģistra grāds, pasniedz lekcijas VP koledžā un Rīgas Stradiņa universitātē. Ruks ir arī eksperts dažādos starptautiskajos projektos.
Ģirģens apliecināja, ka Rukam ir veikta poligrāfa pārbaude, kurā netika konstatēti riski.
Iepriekš konkursā pieteikušies kandidāti – VP Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks Normunds Grūbis un un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte – ir ļoti labi profesionāļi savā jomā un kvalitāti veic savus dienesta pienākumus, tomēr Ģirģens uzskata, ka VP priekšniekam jābūt ne tikai amata izpildītājam, bet arī līderim ar modernu un enerģisku skatījumu.
